Uttara-khaṇḍa · Chapter 140
Sourceश्रीमहादेव उवाच। भो देव्यन्यत्प्रवक्ष्यामि हिरण्यासंगमं महत् । यदा साभ्रमती गंगा सप्तस्रोता पुराभवत् १। तदा सा ब्रह्मतनया सप्तस्रोतेति विश्रुता । सप्तमं तद्धिरण्याख्यं स्रोत इत्यभिधीयते २। तस्मिंस्तीर्थे नरः स्नात्वा पापी गतिमवाप्नुयात् । ऋक्षुमंजुमयोर्मध्ये सत्यवान्नाम पर्वतः ३। तस्य प्राक्सुमहत्तीर्थं हिरण्यासंगमं शुभम् । तत्र स्नात्वा च पीत्वा च शुभां गतिमवाप्नुयात् ४। वनस्थल्यां ततो गच्छेद्दृष्ट्वा नारायणं हरिम् । तीर्थमप्सरसां पुण्यं हिरण्यासंगमेश्वरम् ५। यत्रोर्वशी पुरा जाता समस्ताप्सरसां शुभा । नरनारायणौ तत्र तपस्तेपतुरुत्तमम् ६। हिरण्यासंगमे रम्ये महापापहरे शुभे । यत्र वै ऋषयः सर्वे मज्जंति वीतकल्मषाः ७। वसिष्ठाद्याश्च ये विप्रा वालखिल्यादयश्च ये । यत्र मज्जंति देवेशि हिरण्या सह संगमे ८। यत्र हिरण्मयं रूपं स्नानाद्वै भवति ध्रुवम् । कपिलागोसहस्रस्य दानेनैव तु यत्फलम् ९। तत्फलं समवाप्नोति हिरण्यासंगमे सदा । दशाश्वमेधे यत्पुण्यं ग्रहणे चंद्रसूर्ययोः १०। तदनंतगुणं प्रोक्तं हिरण्यासंगमे पुनः । तुलापुरुषदाने च यत्फलं समवाप्नुयात् ११। तत्फलं समवाप्नोति हिरण्यासंगमे सदा । हिरण्याक्षो महादैत्यस्तेन तप्तं महत्तपः १२। हिरण्यसदृशं तत्र शरीरमभवत्पुरा । जनमेजये तथा राज्ञि यत्र स्नानं प्रकुर्वति १३। ब्रह्महत्या गता देवि हिरण्यासंगमे तदा । विश्वामित्रोऽथ राजर्षिः स्नानार्थं वै समागतः १४। स्नानं कृत्वा विशेषेण गतोऽसौ मामकीं पुरीम् १५। ब्राह्मणाः क्षत्रिया वैश्याः शूद्राश्चाथ सुरेश्वरि । स्नानं येऽत्र प्रकुर्वंति ते गच्छंति शिवालयम् १६। इति श्रीपाद्मे महापुराणे पंचपंचाशत्साहस्र्यां संहितायामुत्तरखंडे उमामहेश्वरसंवादे हिरण्यासंगमं तीर्थं नाम चत्वारिंशदधिकशततमोऽध्यायः १४०।
śrīmahādeva uvāca| bho devyanyatpravakṣyāmi hiraṇyāsaṃgamaṃ mahat | yadā sābhramatī gaṃgā saptasrotā purābhavat 1| tadā sā brahmatanayā saptasroteti viśrutā | saptamaṃ taddhiraṇyākhyaṃ srota ityabhidhīyate 2| tasmiṃstīrthe naraḥ snātvā pāpī gatimavāpnuyāt | ṛkṣumaṃjumayormadhye satyavānnāma parvataḥ 3| tasya prāksumahattīrthaṃ hiraṇyāsaṃgamaṃ śubham | tatra snātvā ca pītvā ca śubhāṃ gatimavāpnuyāt 4| vanasthalyāṃ tato gaccheddṛṣṭvā nārāyaṇaṃ harim | tīrthamapsarasāṃ puṇyaṃ hiraṇyāsaṃgameśvaram 5| yatrorvaśī purā jātā samastāpsarasāṃ śubhā | naranārāyaṇau tatra tapastepaturuttamam 6| hiraṇyāsaṃgame ramye mahāpāpahare śubhe | yatra vai ṛṣayaḥ sarve majjaṃti vītakalmaṣāḥ 7| vasiṣṭhādyāśca ye viprā vālakhilyādayaśca ye | yatra majjaṃti deveśi hiraṇyā saha saṃgame 8| yatra hiraṇmayaṃ rūpaṃ snānādvai bhavati dhruvam | kapilāgosahasrasya dānenaiva tu yatphalam 9| tatphalaṃ samavāpnoti hiraṇyāsaṃgame sadā | daśāśvamedhe yatpuṇyaṃ grahaṇe caṃdrasūryayoḥ 10| tadanaṃtaguṇaṃ proktaṃ hiraṇyāsaṃgame punaḥ | tulāpuruṣadāne ca yatphalaṃ samavāpnuyāt 11| tatphalaṃ samavāpnoti hiraṇyāsaṃgame sadā | hiraṇyākṣo mahādaityastena taptaṃ mahattapaḥ 12| hiraṇyasadṛśaṃ tatra śarīramabhavatpurā | janamejaye tathā rājñi yatra snānaṃ prakurvati 13| brahmahatyā gatā devi hiraṇyāsaṃgame tadā | viśvāmitro'tha rājarṣiḥ snānārthaṃ vai samāgataḥ 14| snānaṃ kṛtvā viśeṣeṇa gato'sau māmakīṃ purīm 15| brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāścātha sureśvari | snānaṃ ye'tra prakurvaṃti te gacchaṃti śivālayam 16| iti śrīpādme mahāpurāṇe paṃcapaṃcāśatsāhasryāṃ saṃhitāyāmuttarakhaṃḍe umāmaheśvarasaṃvāde hiraṇyāsaṃgamaṃ tīrthaṃ nāma catvāriṃśadadhikaśatatamo'dhyāyaḥ 140|
English translation
Śrī Mahādeva said :
1-16. O goddess, I shall tell you about the great confluence of Hiraṇyā (with Sābhramatī). When that Sābhramatī Gaṅgā formerly had seven streams, then she—the daughter of Brahmā —was known as Saptasrotā. The seventh stream is known as Hiraṇyā. A sinful man having bathed at that holy place would obtain heaven. The mountain Satyavān is between Ṛkṣu and Mañjuma. To its east is the auspicious confluence of Hiraṇyā (with Sābhramatī). Having bathed there and drunk (water) one would obtain an auspicious course. Having seen Nārāyaṇa Hari at Vanasthalī , one should then go to Hiraṇyāsaṅgameśvara, a holy place, auspicious for celestial nymphs, where Urvaśī , (the most) beautiful among the celestial nymphs, was formerly born. There Nara and Nārāyaṇa practised excellent penance. At the charming and auspicious confluence of Hiraṇyā (with Sābhramatī), which removes great sins, all sages, with their sins gone, bathe. O goddess, the brāhmaṇas like Vasiṣtha and like Vālakhilya , bathe there at the confluence of Hiraṇyā (with Sābhramatī). By bathing there one’s form certainly becomes golden. A mortal always obtains that fruit (by bathing) at the confluence of Hiraṇyā (with Sābhramatī) which is equal to the fruit of the gift of a thousand cows. And at Hiraṇyāsaṅgama the fruit is said to be infinite times more than the one obtained at the time of lunar or solar eclipse at Daśāśvamedha . Hiraṇyākṣa was a great demon. He practised severe penance (here). His body formerly became like gold there. When king Janamejaya bathed at that place, his (sin due to the) murder of a brāhmaṇa vanished. The royal sage Viśvāmitra came here for a bath. Having especially bathed here he. went to my city. O chief goddess, brāhmaṇas, kṣatriyas , vaiśyas and śūdras , who bathe here, go to Śiva ’s abode.
Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 44882, revision 334395 (2022-04-02T23:47:39Z). English is N. A. Deshpande’s complete translation, controlled against its chapter page at https://www.wisdomlib.org/hinduism/book/the-padma-purana/d/doc365719.html and the ten-volume archival witness. The witnesses are aligned at chapter level; no unsupported verse-by-verse equivalence is asserted.