Vṛndāvana-khaṇḍa · Chapter 25
Sourceश्रीनारद उवाच - एवं विचिन्त्य मनसा शिवो वाऽऽसुरिणा सह । तौ कृष्णदर्शनार्थाय जग्मतुर्व्रजमण्डलम् ॥ १ ॥ दिव्यद्रुमलताकुञ्जतोलिकापुंजशोभिताम् । पश्यन्तौ तौ दिव्यभूमिं कालिन्दीनिकटे गतौ ॥ २ ॥ गोलोकवासिन्यो नार्यो वेत्रहस्ता महाबलाः । चक्रुर्बलात्तन्निषेधं मार्गस्था द्वारपालिकाः ॥ ३ ॥ तावूचतुश्चागतौ स्वः कृष्णदर्शनलालसौ । तावाहुर्नृपशार्दूल मार्गस्था द्वारपालिकाः ॥ ४ ॥ द्वारपालिका ऊचुः - सर्वतो वृंदकारिण्यं कोटिशः कोटिशो वयम् । रासरक्षां सदा कुर्मो न्यस्ता कृष्णेन भो द्विजौ ॥ ५ ॥ एकोऽस्ति पुरुषः कृष्णो निर्जने रासमण्डले । अन्यो न याति रहसि गोपीयूथं विना क्वचित् ॥ ६ ॥ चेद्दिदृक्षू युवां तस्य स्नानं मानसरोवरे । कुरुतं तत्र गोपीत्वं प्राप्याशु व्रजतं मुनी ॥ ७ ॥ श्रीनारद उवाच - इत्युक्तौ तौ मुनिशिवौ स्नात्वा मानसरोवरे । गोपीत्वं प्राप्य सहसा जग्मतू रासमण्डले ॥ ८ ॥ सौवर्णप्रखचित्पद्मरागभूमि मनोहरे । माधवीलतिकावृन्दकदंबाच्छादिते शुभे ॥ ९ ॥ वसंतचंद्रकौमुद्या प्रदीप्ते सर्वकौशले । यमुनारत्नसोपानतोलिकाभिर्विराजिते ॥ १० ॥ मयूरहंसदात्यूहकोकिलैः कूजिते परे । यमुनानिलनीलैजत्तरुपल्लवशोभिते ॥ ११ ॥ सभामण्डपवीथीभिः प्रांगणस्तम्भपंक्तिभिः । पतत्पताकैर्दिव्याभैः सौवर्णैः कलशैर्वृते ॥ १२ ॥ श्वेतारुणैः पुष्पसंघैः पुष्पमंदिरवर्त्मभिः । अलिकोलाहलैर्व्याप्ते वादित्रमधुरध्वनौ ॥ १३ ॥ सहस्रदलपद्मानां वायुना मंदगामिना । शीतलेन सुपुण्येन सर्वतः सुरभीकृते ॥ १४ ॥ तस्मिन्निकुंजे श्रीकृष्णं कोटिचंद्रप्रकाशया । पद्मिन्या हंसगामिन्या राधया समलंकृतम् ॥ १५ ॥ स्त्रीरत्नैरावृतं शश्वद्रासमण्डलमध्यगम् । कोटिमन्मथलावण्यं श्यामसुंदरविग्रहम् ॥ १६ ॥ वंशीधरं पीतपटं वेत्रपाणिं मनोहरम् । श्रीवत्सांकं कौस्तुभिनं वनमालाविराजितम् ॥ १७ ॥ क्वणन्नूपुरमंजीर कांचिकेयूरभूषितम् । हारकंकण बालार्क कुंडलद्वयमंडितम् ॥ १८ ॥ कोटिचंद्रप्रतीकाशमौलिनं नंदनंदनम् । दानदक्षैः कटाक्षैश्च हरन्तं योषितां मनः ॥ १९ ॥ दूरादपश्यतां राजन् आसुरीशौ कृतांजली । गोपीजनानां सर्वेषां पश्यतां नृपसत्तम ॥ २० ॥ नत्वा श्रीकृष्णपादाब्जमूचतुर्हर्षविह्वलौ । द्वावूचतुः - कृष्ण कृष्ण महायोगिन् देवदेव जगत्पते ॥ २१ ॥ पुण्डरीकाक्ष गोविंद गरुडध्वज ते नमः । जनार्दन जगन्नाथ पद्मनाभ त्रिविक्रम । दामोदर हृषीकेश वासुदेव नमोऽस्तु ते ॥ २२ ॥ अद्यैव देव परिपूर्णतमस्तु साक्षा- द्भूभूरिभारहरणाय सतां शुभाय । प्राप्तोऽसि नंदभवने परतः परस्त्वं कृत्वा हि सर्वनिजलोकमशेषशून्यम् ॥ २३ ॥ अंशांशकांशकलयाभिरुताभिराम- मावेशपूर्णनिचयाभिरतीव युक्तः । विश्वं बिभर्षि रसरासमलंकरोषि वृंदावनं च परिपूर्णतमः स्वयं त्वम् ॥ २४ ॥ गोलोकनाथ गिरिराजपते परेश वृंदावनेश कृतनित्यविहारलील । राधापते व्रजवधूजनगीतकीर्ते गोविंद गोकुलपते किल ते जयोऽस्तु ॥ २५ ॥ श्रीमन्निकुंजलतिका कुसुमाकरस्त्वं श्रीराधिकाहृदयकंठ विभूषणस्त्वम् । श्रीरासमंडलपतिर्व्रजमंडलेशो ब्रह्मांडमंडलमहीपरिपालकोऽसि ॥ २६ ॥ श्रीनारद उवाच - तदा प्रसन्नो भगवान् राधया सहोतो हरिः । मन्दस्मितो मुनिं प्राह मेघगंभीरया गिरा ॥ २७ ॥ षष्टिवर्षसहस्राणि युवयोस्तपतोस्तपः । मद्दर्शनं तेन जातं सर्वतो नैरपेक्षयोः ॥ २८ ॥ निष्किंचनो यः शान्तश्चाजातशत्रुः स मत्सखा । तस्माद्युवाभ्यां मनसा व्रियतामीप्सितो वरः ॥ २९ ॥ शिवासुरी ऊचतुः - नमोऽस्तु भूमन्युवयोः पदाब्जे सदैव वृंदावनमध्यवास । न रोचते नोऽन्यमतस्त्वदंघ्रे- र्नमो युवाभ्यां हरिराधिकाभ्याम् ॥ ३० ॥ श्रीनारद उवाच - तथाऽस्तु चोक्त्वा भगवान् वृंदारण्ये मनोहरे । कालिंदीनिकटे राजन् रासमंडलमंडिते ॥ ३१ ॥ निकुञ्जपार्श्वे पुलिने वंशीवटसमीपतः । शिवोऽपि चासुरिमुनिर्नित्यं वासं चकार ह ॥ ३२ ॥ अथ कृष्णो रासलीलां चक्रे पद्माकरे वने । पतत्सुगंधिरजसि गोपीभिर्भ्रमराकुले ॥ ३३ ॥ एवं षाण्मासिकी रात्रिः कृता कृष्णेन मैथिल । गोपीनां रासलीलायां व्यतीता क्षणवत्सुखैः ॥ ३४ ॥ अरुणोदयवेलायां स्वगृहान् व्रजयोषितः । यूथीभूत्त्वा ययू राजन् सर्वाः पूर्णमनोरथाः ॥ ३५ ॥ श्रीनंदमंदिरं साक्षात्प्रययौ नंदनंदनः । वृषभानुपुरं प्रागाद्वृषभानुसुता त्वरम् ॥ ३६ ॥ एवं श्रीकृष्णचंद्रस्य रासाख्यानं मनोहरम् । सर्वपापहरं पुण्यं कामदं मंगलायनम् ॥ ३७ ॥ त्रिवर्ग्यदं जनानां तु मुमुक्षुणां सुमुक्तिदम् । मया तवाग्रे कथितं किं भूयः श्रोतुमिच्छसि ॥ ३८ ॥
śrīnārada uvāca - evaṃ vicintya manasā śivo vā''suriṇā saha | tau kṛṣṇadarśanārthāya jagmaturvrajamaṇḍalam || 1 || divyadrumalatākuñjatolikāpuṃjaśobhitām | paśyantau tau divyabhūmiṃ kālindīnikaṭe gatau || 2 || golokavāsinyo nāryo vetrahastā mahābalāḥ | cakrurbalāttanniṣedhaṃ mārgasthā dvārapālikāḥ || 3 || tāvūcatuścāgatau svaḥ kṛṣṇadarśanalālasau | tāvāhurnṛpaśārdūla mārgasthā dvārapālikāḥ || 4 || dvārapālikā ūcuḥ - sarvato vṛṃdakāriṇyaṃ koṭiśaḥ koṭiśo vayam | rāsarakṣāṃ sadā kurmo nyastā kṛṣṇena bho dvijau || 5 || eko'sti puruṣaḥ kṛṣṇo nirjane rāsamaṇḍale | anyo na yāti rahasi gopīyūthaṃ vinā kvacit || 6 || ceddidṛkṣū yuvāṃ tasya snānaṃ mānasarovare | kurutaṃ tatra gopītvaṃ prāpyāśu vrajataṃ munī || 7 || śrīnārada uvāca - ityuktau tau muniśivau snātvā mānasarovare | gopītvaṃ prāpya sahasā jagmatū rāsamaṇḍale || 8 || sauvarṇaprakhacitpadmarāgabhūmi manohare | mādhavīlatikāvṛndakadaṃbācchādite śubhe || 9 || vasaṃtacaṃdrakaumudyā pradīpte sarvakauśale | yamunāratnasopānatolikābhirvirājite || 10 || mayūrahaṃsadātyūhakokilaiḥ kūjite pare | yamunānilanīlaijattarupallavaśobhite || 11 || sabhāmaṇḍapavīthībhiḥ prāṃgaṇastambhapaṃktibhiḥ | patatpatākairdivyābhaiḥ sauvarṇaiḥ kalaśairvṛte || 12 || śvetāruṇaiḥ puṣpasaṃghaiḥ puṣpamaṃdiravartmabhiḥ | alikolāhalairvyāpte vāditramadhuradhvanau || 13 || sahasradalapadmānāṃ vāyunā maṃdagāminā | śītalena supuṇyena sarvataḥ surabhīkṛte || 14 || tasminnikuṃje śrīkṛṣṇaṃ koṭicaṃdraprakāśayā | padminyā haṃsagāminyā rādhayā samalaṃkṛtam || 15 || strīratnairāvṛtaṃ śaśvadrāsamaṇḍalamadhyagam | koṭimanmathalāvaṇyaṃ śyāmasuṃdaravigraham || 16 || vaṃśīdharaṃ pītapaṭaṃ vetrapāṇiṃ manoharam | śrīvatsāṃkaṃ kaustubhinaṃ vanamālāvirājitam || 17 || kvaṇannūpuramaṃjīra kāṃcikeyūrabhūṣitam | hārakaṃkaṇa bālārka kuṃḍaladvayamaṃḍitam || 18 || koṭicaṃdrapratīkāśamaulinaṃ naṃdanaṃdanam | dānadakṣaiḥ kaṭākṣaiśca harantaṃ yoṣitāṃ manaḥ || 19 || dūrādapaśyatāṃ rājan āsurīśau kṛtāṃjalī | gopījanānāṃ sarveṣāṃ paśyatāṃ nṛpasattama || 20 || natvā śrīkṛṣṇapādābjamūcaturharṣavihvalau | dvāvūcatuḥ - kṛṣṇa kṛṣṇa mahāyogin devadeva jagatpate || 21 || puṇḍarīkākṣa goviṃda garuḍadhvaja te namaḥ | janārdana jagannātha padmanābha trivikrama | dāmodara hṛṣīkeśa vāsudeva namo'stu te || 22 || adyaiva deva paripūrṇatamastu sākṣā- dbhūbhūribhāraharaṇāya satāṃ śubhāya | prāpto'si naṃdabhavane parataḥ parastvaṃ kṛtvā hi sarvanijalokamaśeṣaśūnyam || 23 || aṃśāṃśakāṃśakalayābhirutābhirāma- māveśapūrṇanicayābhiratīva yuktaḥ | viśvaṃ bibharṣi rasarāsamalaṃkaroṣi vṛṃdāvanaṃ ca paripūrṇatamaḥ svayaṃ tvam || 24 || golokanātha girirājapate pareśa vṛṃdāvaneśa kṛtanityavihāralīla | rādhāpate vrajavadhūjanagītakīrte goviṃda gokulapate kila te jayo'stu || 25 || śrīmannikuṃjalatikā kusumākarastvaṃ śrīrādhikāhṛdayakaṃṭha vibhūṣaṇastvam | śrīrāsamaṃḍalapatirvrajamaṃḍaleśo brahmāṃḍamaṃḍalamahīparipālako'si || 26 || śrīnārada uvāca - tadā prasanno bhagavān rādhayā sahoto hariḥ | mandasmito muniṃ prāha meghagaṃbhīrayā girā || 27 || ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi yuvayostapatostapaḥ | maddarśanaṃ tena jātaṃ sarvato nairapekṣayoḥ || 28 || niṣkiṃcano yaḥ śāntaścājātaśatruḥ sa matsakhā | tasmādyuvābhyāṃ manasā vriyatāmīpsito varaḥ || 29 || śivāsurī ūcatuḥ - namo'stu bhūmanyuvayoḥ padābje sadaiva vṛṃdāvanamadhyavāsa | na rocate no'nyamatastvadaṃghre- rnamo yuvābhyāṃ harirādhikābhyām || 30 || śrīnārada uvāca - tathā'stu coktvā bhagavān vṛṃdāraṇye manohare | kāliṃdīnikaṭe rājan rāsamaṃḍalamaṃḍite || 31 || nikuñjapārśve puline vaṃśīvaṭasamīpataḥ | śivo'pi cāsurimunirnityaṃ vāsaṃ cakāra ha || 32 || atha kṛṣṇo rāsalīlāṃ cakre padmākare vane | patatsugaṃdhirajasi gopībhirbhramarākule || 33 || evaṃ ṣāṇmāsikī rātriḥ kṛtā kṛṣṇena maithila | gopīnāṃ rāsalīlāyāṃ vyatītā kṣaṇavatsukhaiḥ || 34 || aruṇodayavelāyāṃ svagṛhān vrajayoṣitaḥ | yūthībhūttvā yayū rājan sarvāḥ pūrṇamanorathāḥ || 35 || śrīnaṃdamaṃdiraṃ sākṣātprayayau naṃdanaṃdanaḥ | vṛṣabhānupuraṃ prāgādvṛṣabhānusutā tvaram || 36 || evaṃ śrīkṛṣṇacaṃdrasya rāsākhyānaṃ manoharam | sarvapāpaharaṃ puṇyaṃ kāmadaṃ maṃgalāyanam || 37 || trivargyadaṃ janānāṃ tu mumukṣuṇāṃ sumuktidam | mayā tavāgre kathitaṃ kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 38 ||
English translation
Darshan and praise of Lord Krishna in the Rasmandal in the form of Shiva and Asurika Gopi and getting eternal abode in Vrindavan by his boon.
The dialect spoken by the Dvarapalikas is Viprawari. We, the Gopangas, are constantly guarding the planet by surrounding Vrindavan. It is Shyamsundar Okrishna who has appointed us in this task. In this solitary universe, only Krishna is male. No one can ever go into that manless lonely place except Gopiyuthakke. The Munio Take a bath in this Manasarovar if you both wish to have a darshan of it. There you will soon get the form of a Gopi, then you can go inside the Grasamandala. 5 - 7.
Shrinaradji says - After telling this to the Dwarapalikas, they went to Grasamandala suddenly after bathing in Muni and Shiva Manasarovar, to attain Gopibhava. 8.
King Asuri and Shiva both joined hands when they saw Lord Krishna from a distance. The Supreme Being Both of them, looking at all the gopas and sundaris, bowed their heads in reverence at the feet of Lord Krishna. 10.
Srinardji says - Rajan! Then Lord Krishna, along with Sriradha, spoke to the sage in a serious voice like thunder, smiling softly and pleased. 27.
The Lord said, "You have both performed penance with absolute devotion for sixty thousand years, by which you have attained my darshan." One who is quiet, calm, and devoid of enmity everywhere is my companion. Therefore, both of you should ask for the desired groom according to your heart. 28-29 |
Shiva and the demons said, "Bhuman! Hello there. May the lotus feet of both of you, dear and dear, always be our abode within Vrindavan. We are not interested in any other groom other than your feet; therefore, our warm greetings to both of you - Srihari and Sri Radhya. 30.
Srinardji says - Rajan! Then the Lord accepted their prayer, saying, "Tathastu." From then on, Shiva and the demons took up permanent residence near the Pulinpar Park near Kalindi, close to the Rasamandala, close to the Vamsivata in Manohar Vrindavan. 31-32 |
Lord Krishna then initiated the Rasa Krida with the Gopanganas in the Padmakar forest, where the fragrant pollen of lotus flowers was flying and the illusions were hovering. Mithileshwar! At that time, Lord Krishna made the night of six months. But for the gopis who attended the Raslilams, the night passed like a fleeting moment, filled with joy and merriment. The king! They all had their intentions fulfilled. At the dawn of Arunoday, all the celestial beauties returned to their homes in flocks. Sreenandananda went straight to the Nanda temple and Sri Vrishabhanunandini immediately reached Vrishabhanupura. 33-36 |
Thus was recited this delightful Rasopakhyan of Shrikrushna Chandra, who is the taker of all sins, the purifier of virtues, the purifier of pleasures, and the abode of mangala. To the common people it confers dharma, artha, and kama, and to the sages it is moksha. The king! I have brought this matter before you. What else do you want to hear now? . 37-38 |
Thus was completed the twenty-fifth chapter in the Narada Bahulashva-Samvad under the Vrindavan Khanda in the Srigarghasamhita, titled 'The Description of the Rasa Krida'. 25.
Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 25096, revision 92568 (2016-11-28T09:53:28Z). English was rendered from the complete Hindi chapter at https://www.mahakavya.com/vrindavan-khand-chapter-21-to-26/ as a transparent machine-assisted translation using the pinned IndicTrans2 Indic–English Distilled 200M model and retained without claiming verse-by-verse alignment.