Skip to main content

Viśvajit-khaṇḍa · Chapter 13

Chapter 13

Unit 141 of 263Viśvajit-khaṇḍa · Chapter 13Viśvajit-khaṇḍa · Chapter 131 source entries

Viśvajit-khaṇḍa · Chapter 13

Source

श्रीनारद उवाच - कृतमालां ताम्रपर्णीं स्नात्वा श्रीयादवेश्वरः ॥ यदुभिः सैनिकैः सार्द्धं राजन् राजपुरं ययौ ॥१॥ शाल्वो राजपुराधीशः श्रुत्वा मन्मुखतो यदून् ॥ आगतान् स ययौ शीघ्रं द्विविदं वानराधिपम् ॥२॥ द्विविदो ह्यतिसंक्रुद्धो वीरो मित्रसहायकृत् ॥ शंबरारिबलं प्रागाच्चालयन् वसुधातलम् ॥३॥ विददार नखैर्दंतैः पताकाध्वजपट्टकान् ॥ काश्मीरकंबलैर्युक्तान्सामुद्रान्स्वर्णभूषितान् ॥४॥ रथानुत्पातयामास गजानारुह्य वेगतः ॥ अश्वान्विद्रावयामास भ्रूभंगैर्वानरस्वनैः ॥५॥ इत्थं कोलाहले जाते प्रद्युम्नो धन्विनां वरः ॥ आजगाम रथेनासौ धनुष्टंकारयन् मुहुः ॥६॥ द्विविदस्तद्‌रथस्यारादुच्चक्राम मदोत्कटः ॥ छत्रं ध्वजं स्वपुच्छेन कंपयन्सहयं रथम् ॥७॥ प्रद्युम्नः स्वधनुष्कोट्या धृत्वा कण्ठे चकर्ष ह ॥ कपिस्तदातिकुपितो मुष्टिना तं तताड ह ॥८॥ प्रद्युम्नो धनुरादय सज्जं कृत्वा विधानतः ॥ आकृष्य कर्णपर्यन्तं विशिखेन तताड् तम् ॥९॥ विशिखी भ्रामयित्वा तं गगने शतयोजनम् ॥ प्रहरार्द्धेन राजेन्द्र लंकाया संन्यपातयत् ॥१०॥ रक्षोभिः सह तद्युद्धं बभूव घटिकाद्वयम् ॥ न्यपातयत्स रक्षांसि प्रद्युम्नोऽथ यदूत्तमः ॥११॥ नादयन्दुन्दुभिं राजन् विजित्य जगृहे बलिम् ॥ दक्षिणां मथुरां दृष्ट्वा त्रिकूटं चारुरोह ह ॥१२॥ प्रोच्चक्राम त्रिकूटात्स मैनाकशिखरोपरि ॥ मैनाकात्सिंहलं चैत्य भारतं चाययौ पुनः ॥१३॥ शनैः शनैर्वानरेंद्रो हिमाचलगिरिं गतः ॥ हिमाचलस्य शिखरात्प्राग्ज्योतिषपुरं ययौ ॥१४॥ मत्सारदेशाधिपतिं प्रद्युम्नो यादवेश्वरः ॥ महाक्षेत्रं रामकृष्णं प्रययौ सेतुबंधनम् ॥१५॥ शतयोजनविस्तीर्णं समुद्रं मकरालयम् ॥ वीक्ष्य कार्ष्णिर्महावीरस्तस्थौ वेलां समेत्य सः ॥१६॥ सांबादीन्स समाहूयाक्रूराद्यान् यादवान्स्वकान् ॥ सभायामुद्धवं प्राह कार्ष्णिर्योगेश्वरेश्वरः ॥१७॥ प्रद्युम्न उवाच - बिभीषणो द्वीपपतिर्महोज्ज्वलो लंकापतिः कौणपवृन्दमुख्यः ॥ वदाथ किं भोजवराय मंत्रि- न्न चेद्‌बलिं यच्छति मे वदाशु ॥१८॥ उद्धव उवाच - त्वं देवदेवः पुरुषोत्तमोत्तमः श्रीकृष्ण्चन्द्रः परमस्त्वमेव हि ॥ त्वं पृच्छसे लोक इव प्रभो मां मायापि ते योगिवरैर्दुरत्यया ॥१९॥ ब्रह्मादयो यस्य परानुशासनं वहन्ति मूर्ध्ना सततं प्रधर्षिताः ॥ स एव साक्षात्पुरुषोऽसि भूमन् दासानुदासोऽस्मि वदामि किं ते ॥२०॥ श्रीनारद उवाच - इत्युक्तः पश्यतां तेषां प्रद्युम्नो भगवान्हरिः ॥ पत्रं गृहीत्वा व्यलिखत्संदेशं मैथिलेश्वर ॥२१॥ श्रीभोजराजाय बलिं प्रयच्छ बलान्न चेन्मे वचनं शृणु त्वम् ॥ कोदंडमुक्तैर्विशिखैश्च सेतुं बद्ध्वाऽऽगमिष्यामि ससैन्यसंघः ॥२२॥ लिखित्वेदं समादाय कोदण्डं चण्डविक्रमः ॥ बाणे पत्रं समाधाय कर्णांतं तं ततान ह ॥२३॥ प्रस्फुटं स्फोटते नैव टंकारोऽभूत्तडित्स्वनः ॥ ननाद तेन ब्रह्माण्डं सप्तलोकैर्बिलैः सह ॥२४॥ कोदण्डमुक्तो विशिखो द्योतयन्मण्डलं दिशाम् ॥ विभीषणसभामध्ये संपपात तडित्स्वनः ॥२५॥ तदैव राक्षासाः सर्वे प्रोत्थिताश्चकिता इव ॥ सकंचुकानि शस्त्राणि जगृहुर्वेगतः खलाः ॥२६॥ पत्रं बाणात्समाकृष्य पठित्वाथ बिभीषणः ॥ विस्मितोऽभूत्सभामध्ये राक्षसेंद्रो महाबलः ॥२७॥ प्राप्तं तदैव सदसि शुक्राचार्यं बिभीषणः ॥ पूजयामास पाद्याद्यैर्नत्वा प्राह कृतांजलिः ॥२८॥ बिभीषण उवाच - भगवन्कस्य बाणोऽयं भोजराजस्तु कः क्षितौ ॥ किं बलं तस्य मे ब्रूहि त्वं साक्षाद्दिव्यदर्शनः ॥२९॥ श्रीशुक्र उवाच - अत्रैवोदाहरन्तीममितिहासं पुरातनम् ॥ यस्य श्रवणमात्रेण राजन्पापं प्रशाम्यति ॥३०॥ पुरा हि ब्रह्मणः पुत्राः सनकाद्या दिवं गताः ॥ विष्णोर्लोकं ययुर्दिव्यं चरन्तो भुवनत्रयम् ॥३१॥ दिगंबराञ्छिशून्मत्वा जयो विजय एव तान् ॥ द्वारपालौ रुरुधतुर्वेत्रेणांतःपुरस्थितौ ॥३२॥ अशपंस्तौ च ते क्रुद्धाः कृष्णदर्शनलालसाः ॥ भूयास्तामसुरौ दुष्टौ शुद्धौ हि जन्मभिस्त्रिभिः ॥३३॥ एवं शप्तौ स्वभवनात्पतन्तौ भूमिमण्डले ॥ जज्ञाते तौ दितेः पुत्रौ दैत्यदानवपूजितौ ॥३४॥ हिरण्यकशिपुर्ज्येष्ठो हिरण्याक्षोऽनुजस्तथा ॥ भगवान् यज्ञवाराहो भूत्वा क्ष्मामुद्धरञ्जलात् ॥३५॥ जघान मुष्टिना दैत्यं हिरण्याक्षं महाबलम् ॥ हिरण्यकशिपुं साक्षान्नृसिंहश्चण्डविक्रमः ॥३६॥ ददार जठरे तं वै कायाधवसहायकृत् ॥ भ्रातरौ तौ पुनर्जातौ केशिन्यां विश्रवःसुतौ ॥३७॥ रावणः कुम्भकर्णश्च सर्वलोकैकतापनौ ॥ सायकै राघवस्यापि पेततुर्युद्धमंडले ॥३८॥ राक्षसेंद्रौ महावेगौ ससैन्यौ पश्यतस्तव ॥ तृतीयेऽस्मिन्भवे जातौ क्षत्रियाणां कुले किल ॥३९॥ शिशुपालो दन्तवक्त्रो वर्तमानौ महाबलौ ॥ परिपूर्णतमः साक्षाच्छ्रीकृष्णो भगवान्स्वयम् ॥४०॥ असंख्यब्रह्माण्डपतिर्गोलोकेशः परात्परः ॥ जातस्तयोर्वधार्थाय यदुवंशे हरिः स्वयम् ॥४१॥ यादवेंद्रो भूरिलीलो द्वारकायां विराजते ॥ युधिष्ठिरमहायज्ञे युद्धे शाल्वस्य माधवः ॥४२॥ शिशुपालं दन्तवक्त्रं हनिष्यति न संशयः ॥ तस्य पुत्रः शंबरारिर्दिग्जयार्थं विनिर्गतः ॥४३॥ विजेष्यति नृपान्सर्वाञ्जंबूद्वीपस्थितान्नृपान् ॥ जितेषु सत्सु देवेषु द्वारकायां यदूत्तमः ॥ उग्रसेनो भोजराजो राजसूयं करिष्यति ॥४४॥ तस्यैव कोदण्डविनिर्गतो बला- त्प्रचण्डवेगो विशिखस्त्विहागतः ॥ तन्नामचिह्नोऽतितडित्स्वनो बभौ प्रद्योतयन् राक्षसमण्डलं दिशाम् ॥४५॥ श्रीनारद उवाच - श्रीरामभक्तोऽथ बिभीषणोऽसौ विज्ञाय कृष्णं नृप रामचन्द्रम् ॥ नीत्वा बलिं कौणपवृंदमुख्यः समाययौ सुंदरशत्रुसेनाम् ॥४६॥ तदाऽवतीर्यार्शु महांबरात्स्फुर- द्घनद्युतिर्दीघवपुर्जयेक्षणः ॥ प्रदक्षिणीकृत्य हरेः सुतं पुनः कृतांजलिः संमुख आस्थितोऽभूत् ॥४७॥ विभीषण उवाच - नमो भगवते तुभ्यं वासुदेवाय वेधसे ॥ प्रद्युम्नायानिरुद्धाय नमः संकर्षणाय च ॥४८॥ नमो मत्साय कूर्माय वराहय नमो नमः ॥ नमः श्रीरामचंद्राय भार्गवाय नमो नमः ॥४९॥ वामनाय नमस्तुभ्यं नृसिंहाय नमो नमः ॥ नमो बुद्धाय शुद्धाय कल्कये चार्तिहारिणे ॥५०॥ श्रीनारद उवाच - इत्युक्त्वा श्रीहरेः पुत्रं पूजयामास मानदः ॥ उपचारैः षोडशभिर्भक्त्या परमयाऽऽर्द्रवाक् ॥५१॥ तस्मै तुष्टः शंबरारिर्ददौ ज्ञानं विरक्तिमत् ॥ भक्तिं शांतिकरीं साक्षाद्यांति दुष्प्रेमलक्षणाम् ॥५२॥ ब्रह्मदत्तं महादिव्यं पद्मरागं शिरोमणिम् ॥ पौलस्त्येन पुरा दत्तं रत्‍नमालां स्फुरत्प्रभाम् ॥५३॥ चन्द्रकान्तमणिं तस्मै चन्द्रदत्तं ददौ पुनः ॥ पीतांबरं परं साक्षात्प्रद्युम्नः परमः प्रभुः ॥५४॥ बिभीषणोऽथ प्रद्युम्नं नत्वा दत्वा बलिं ततः ॥ जगाम लंकां सगणो राक्षसेंद्रो महाबलः ॥५५॥

śrīnārada uvāca - kṛtamālāṃ tāmraparṇīṃ snātvā śrīyādaveśvaraḥ || yadubhiḥ sainikaiḥ sārddhaṃ rājan rājapuraṃ yayau ||1|| śālvo rājapurādhīśaḥ śrutvā manmukhato yadūn || āgatān sa yayau śīghraṃ dvividaṃ vānarādhipam ||2|| dvivido hyatisaṃkruddho vīro mitrasahāyakṛt || śaṃbarāribalaṃ prāgāccālayan vasudhātalam ||3|| vidadāra nakhairdaṃtaiḥ patākādhvajapaṭṭakān || kāśmīrakaṃbalairyuktānsāmudrānsvarṇabhūṣitān ||4|| rathānutpātayāmāsa gajānāruhya vegataḥ || aśvānvidrāvayāmāsa bhrūbhaṃgairvānarasvanaiḥ ||5|| itthaṃ kolāhale jāte pradyumno dhanvināṃ varaḥ || ājagāma rathenāsau dhanuṣṭaṃkārayan muhuḥ ||6|| dvividastad‌rathasyārāduccakrāma madotkaṭaḥ || chatraṃ dhvajaṃ svapucchena kaṃpayansahayaṃ ratham ||7|| pradyumnaḥ svadhanuṣkoṭyā dhṛtvā kaṇṭhe cakarṣa ha || kapistadātikupito muṣṭinā taṃ tatāḍa ha ||8|| pradyumno dhanurādaya sajjaṃ kṛtvā vidhānataḥ || ākṛṣya karṇaparyantaṃ viśikhena tatāḍ tam ||9|| viśikhī bhrāmayitvā taṃ gagane śatayojanam || praharārddhena rājendra laṃkāyā saṃnyapātayat ||10|| rakṣobhiḥ saha tadyuddhaṃ babhūva ghaṭikādvayam || nyapātayatsa rakṣāṃsi pradyumno'tha yadūttamaḥ ||11|| nādayandundubhiṃ rājan vijitya jagṛhe balim || dakṣiṇāṃ mathurāṃ dṛṣṭvā trikūṭaṃ cāruroha ha ||12|| proccakrāma trikūṭātsa mainākaśikharopari || mainākātsiṃhalaṃ caitya bhārataṃ cāyayau punaḥ ||13|| śanaiḥ śanairvānareṃdro himācalagiriṃ gataḥ || himācalasya śikharātprāgjyotiṣapuraṃ yayau ||14|| matsāradeśādhipatiṃ pradyumno yādaveśvaraḥ || mahākṣetraṃ rāmakṛṣṇaṃ prayayau setubaṃdhanam ||15|| śatayojanavistīrṇaṃ samudraṃ makarālayam || vīkṣya kārṣṇirmahāvīrastasthau velāṃ sametya saḥ ||16|| sāṃbādīnsa samāhūyākrūrādyān yādavānsvakān || sabhāyāmuddhavaṃ prāha kārṣṇiryogeśvareśvaraḥ ||17|| pradyumna uvāca - bibhīṣaṇo dvīpapatirmahojjvalo laṃkāpatiḥ kauṇapavṛndamukhyaḥ || vadātha kiṃ bhojavarāya maṃtri- nna ced‌baliṃ yacchati me vadāśu ||18|| uddhava uvāca - tvaṃ devadevaḥ puruṣottamottamaḥ śrīkṛṣṇcandraḥ paramastvameva hi || tvaṃ pṛcchase loka iva prabho māṃ māyāpi te yogivarairduratyayā ||19|| brahmādayo yasya parānuśāsanaṃ vahanti mūrdhnā satataṃ pradharṣitāḥ || sa eva sākṣātpuruṣo'si bhūman dāsānudāso'smi vadāmi kiṃ te ||20|| śrīnārada uvāca - ityuktaḥ paśyatāṃ teṣāṃ pradyumno bhagavānhariḥ || patraṃ gṛhītvā vyalikhatsaṃdeśaṃ maithileśvara ||21|| śrībhojarājāya baliṃ prayaccha balānna cenme vacanaṃ śṛṇu tvam || kodaṃḍamuktairviśikhaiśca setuṃ baddhvā''gamiṣyāmi sasainyasaṃghaḥ ||22|| likhitvedaṃ samādāya kodaṇḍaṃ caṇḍavikramaḥ || bāṇe patraṃ samādhāya karṇāṃtaṃ taṃ tatāna ha ||23|| prasphuṭaṃ sphoṭate naiva ṭaṃkāro'bhūttaḍitsvanaḥ || nanāda tena brahmāṇḍaṃ saptalokairbilaiḥ saha ||24|| kodaṇḍamukto viśikho dyotayanmaṇḍalaṃ diśām || vibhīṣaṇasabhāmadhye saṃpapāta taḍitsvanaḥ ||25|| tadaiva rākṣāsāḥ sarve protthitāścakitā iva || sakaṃcukāni śastrāṇi jagṛhurvegataḥ khalāḥ ||26|| patraṃ bāṇātsamākṛṣya paṭhitvātha bibhīṣaṇaḥ || vismito'bhūtsabhāmadhye rākṣaseṃdro mahābalaḥ ||27|| prāptaṃ tadaiva sadasi śukrācāryaṃ bibhīṣaṇaḥ || pūjayāmāsa pādyādyairnatvā prāha kṛtāṃjaliḥ ||28|| bibhīṣaṇa uvāca - bhagavankasya bāṇo'yaṃ bhojarājastu kaḥ kṣitau || kiṃ balaṃ tasya me brūhi tvaṃ sākṣāddivyadarśanaḥ ||29|| śrīśukra uvāca - atraivodāharantīmamitihāsaṃ purātanam || yasya śravaṇamātreṇa rājanpāpaṃ praśāmyati ||30|| purā hi brahmaṇaḥ putrāḥ sanakādyā divaṃ gatāḥ || viṣṇorlokaṃ yayurdivyaṃ caranto bhuvanatrayam ||31|| digaṃbarāñchiśūnmatvā jayo vijaya eva tān || dvārapālau rurudhaturvetreṇāṃtaḥpurasthitau ||32|| aśapaṃstau ca te kruddhāḥ kṛṣṇadarśanalālasāḥ || bhūyāstāmasurau duṣṭau śuddhau hi janmabhistribhiḥ ||33|| evaṃ śaptau svabhavanātpatantau bhūmimaṇḍale || jajñāte tau diteḥ putrau daityadānavapūjitau ||34|| hiraṇyakaśipurjyeṣṭho hiraṇyākṣo'nujastathā || bhagavān yajñavārāho bhūtvā kṣmāmuddharañjalāt ||35|| jaghāna muṣṭinā daityaṃ hiraṇyākṣaṃ mahābalam || hiraṇyakaśipuṃ sākṣānnṛsiṃhaścaṇḍavikramaḥ ||36|| dadāra jaṭhare taṃ vai kāyādhavasahāyakṛt || bhrātarau tau punarjātau keśinyāṃ viśravaḥsutau ||37|| rāvaṇaḥ kumbhakarṇaśca sarvalokaikatāpanau || sāyakai rāghavasyāpi petaturyuddhamaṃḍale ||38|| rākṣaseṃdrau mahāvegau sasainyau paśyatastava || tṛtīye'sminbhave jātau kṣatriyāṇāṃ kule kila ||39|| śiśupālo dantavaktro vartamānau mahābalau || paripūrṇatamaḥ sākṣācchrīkṛṣṇo bhagavānsvayam ||40|| asaṃkhyabrahmāṇḍapatirgolokeśaḥ parātparaḥ || jātastayorvadhārthāya yaduvaṃśe hariḥ svayam ||41|| yādaveṃdro bhūrilīlo dvārakāyāṃ virājate || yudhiṣṭhiramahāyajñe yuddhe śālvasya mādhavaḥ ||42|| śiśupālaṃ dantavaktraṃ haniṣyati na saṃśayaḥ || tasya putraḥ śaṃbarārirdigjayārthaṃ vinirgataḥ ||43|| vijeṣyati nṛpānsarvāñjaṃbūdvīpasthitānnṛpān || jiteṣu satsu deveṣu dvārakāyāṃ yadūttamaḥ || ugraseno bhojarājo rājasūyaṃ kariṣyati ||44|| tasyaiva kodaṇḍavinirgato balā- tpracaṇḍavego viśikhastvihāgataḥ || tannāmacihno'titaḍitsvano babhau pradyotayan rākṣasamaṇḍalaṃ diśām ||45|| śrīnārada uvāca - śrīrāmabhakto'tha bibhīṣaṇo'sau vijñāya kṛṣṇaṃ nṛpa rāmacandram || nītvā baliṃ kauṇapavṛṃdamukhyaḥ samāyayau suṃdaraśatrusenām ||46|| tadā'vatīryārśu mahāṃbarātsphura- dghanadyutirdīghavapurjayekṣaṇaḥ || pradakṣiṇīkṛtya hareḥ sutaṃ punaḥ kṛtāṃjaliḥ saṃmukha āsthito'bhūt ||47|| vibhīṣaṇa uvāca - namo bhagavate tubhyaṃ vāsudevāya vedhase || pradyumnāyāniruddhāya namaḥ saṃkarṣaṇāya ca ||48|| namo matsāya kūrmāya varāhaya namo namaḥ || namaḥ śrīrāmacaṃdrāya bhārgavāya namo namaḥ ||49|| vāmanāya namastubhyaṃ nṛsiṃhāya namo namaḥ || namo buddhāya śuddhāya kalkaye cārtihāriṇe ||50|| śrīnārada uvāca - ityuktvā śrīhareḥ putraṃ pūjayāmāsa mānadaḥ || upacāraiḥ ṣoḍaśabhirbhaktyā paramayā''rdravāk ||51|| tasmai tuṣṭaḥ śaṃbarārirdadau jñānaṃ viraktimat || bhaktiṃ śāṃtikarīṃ sākṣādyāṃti duṣpremalakṣaṇām ||52|| brahmadattaṃ mahādivyaṃ padmarāgaṃ śiromaṇim || paulastyena purā dattaṃ rat‍namālāṃ sphuratprabhām ||53|| candrakāntamaṇiṃ tasmai candradattaṃ dadau punaḥ || pītāṃbaraṃ paraṃ sākṣātpradyumnaḥ paramaḥ prabhuḥ ||54|| bibhīṣaṇo'tha pradyumnaṃ natvā datvā baliṃ tataḥ || jagāma laṃkāṃ sagaṇo rākṣaseṃdro mahābalaḥ ||55||

English translation

Pradyumna's victory over countries like Shalva and the Dvivida monkey; Vibhishana's arrival from Lanka and offering to him

Srinardji says - Rajan! After bathing in the rivers Kritamala and Tamraparni, Shriyadaveshwara Pradyumna went to Rajapura with his Yadava soldiers. The ruler of Rajpur was Raja Shalva. He heard the Yadavas coming from my mouth and soon went to Vanarraj Dwivid. Veer Dvivida, out to help Mitra, went to confront Pradyumna's army with great indignation towards the Yadavas. He used to shake the earth with the threat of his feet. Dwidane tore the flag and flags with his claws and teeth. The flags were covered with Kashmiri shawls, stamped with gold. He tossed the chariots up, rode the elephants swiftly to chase the horses away, and he began to scare everyone away by dancing his eyebrows with the ape-clad butchers. Thus, as the commotion raged on, Pradyumra, the best of the archers, climbed onto the chariot and approached it, repeatedly bowsing. The drunken bard began to jump around the chariot and vibrate the chariot, flag, and umbrella with the horses with his tail. Pradyumna grabbed hold of his neck and pulled it with the tip of his bow. The ape, then very angry, hit them with a punch. Pradyumna then ceremoniously struck the bow and impaled Dwivedi with an arrow which had been released by pulling the kanta. Rajendra! The arrow whirled across the sky for half an hour and dropped it a hundred yojanas away into Lanka. There he fought the demons for two hours and killed the demons. The king! Here Yadukula-Tilaka Pradyumna, having won the victory by performing Dundubhinna, met Shalva, and having a vision of Dakshin-Mathura (Madurai), ascended the Trikuta mountain. On the other hand, Vanarraj Dwivedi went from Trikuta to the summit of Manak, from Manak to Sinhala, he came back to India. Gradually, Vanarendra Dwivedi went to the Himalayas and reached Pragjyotishpur from the top of the Himalayas. 1-14 | (Vishwajitkhand chapter 11 to 15)

Yadaveshwara Pradyumna went to the Maha Kshetra Setubandha Tirtha after his victory over Ramakrishna, the lord of Mallardesh. Mahavira Sri Krishnakumar Pradyumna visited the vast Makralaya sea and stayed on its banks. There, Yogeshvaresvara Pradyumna called his brothers Samba and Akrur and his Yadavas and asked Uddhav in the assembly. 15-17 |

Uddhavji said, "My lord! You are Devadhideva Purushottamottam. You are the Supreme Personality of Godhead Shri Krishnachandra, yet you ask me like ordinary people! Even the great Yogishvara cannot overcome your illusions. Oh dear! You are the Supreme Personality of Godhead, whose supreme discipline is always carried on your head by the gods like Brahma, who is always defeated. I am your slave, so what advice would I give you? . 19-20 |

Shrinaradji says - Maithileshwar! At Uddhav's behest, Lord Pradyumna, the form of Sriharisvara, took a palm leaf and wrote his message on it: "Rakshasa Raja! Offer yourselves to Bhojaraja Ugrasena; if you will not obey me out of pride of strength, I will go up to Lanka with an army, and I will build a bridge over the sea with arrows released from the bow. 'Writing this, the mighty Pradyumna took the staff in his hand, put his leaf in the arrow, drew the arrow to the ear, and let it go. The pull of the bow's antiparticle revealed a thunderbolt resembling a thunderbolt. The whole universe, including the underworld and the seven worlds, echoed with that sound. The arrow released from Pradyumna's bow struck Vibhishana's assembly with lightning, illuminating all directions. When he fell, all the demons stood up in amazement. The wicked men took up their armor and weapons with great speed. Mahabali drew the letter from the arrow of the demon king Vibhishana and read it. He was astonished to read the letter at the meeting. At the same time, Shukracharya arrived at that court. Vibhishana worshipped him through Padya and other rituals and said this with folded hands, offering obeisance. 21-28 | (Vishwajitkhand chapters 11 to 15)

Vibhishana said, "Oh my God. Whose arrow is this? Who is Bhojraj on the ground floor and what is his strength, tell me, for you are the one with the divine vision. 29.

Naradji says - Nareshwar! Vibhishana, a devotee of Rama, the chieftain of the demons, went to Pradyumna's army with gifts, knowing that Lord Krishna was actually Sri Ramachandra. Vibhishana Sreekrishna Kumar, the giant visionary who soon descended from the sky and was illuminated by a cloud-like shyama kanti, circled Pradyumna and stood before him with folded hands. 46-47 |

Vibhishana said, "O Lord! You are the true Lord Vasudeva and the creator of all, salutation to you. You are Sankarshana, Pradyumna, and Aniruddha; to You belongs salutation. Repeated salutations are offered to God, who is in the form of Matsya, Kurma, and Varaha. Salutations to Sri Ramachandra. There is a repeated salutation to Bhrigukulbhushan Parshu-Ramji. You are salutations to Lord Vamana. You are Narsimha himself, I salute you again and again. You are salutations to the pure Buddha. I salute you, Lord Kalki, who has borne the pain of all. 48-50 | (Vishwajitkhand chapters 11 to 15)

Srinardji says - Rajan! Having said this, Vibhishana, who respected others, worshipped Pradyumna, the son of Srihari, with great devotion through sixteen treatments. At the time, his voice was barely audible. Then Pradyumna, who was supremely satisfied, granted him the knowledge of renunciation, the devotion to Shantidayini, and the perfection of love. At the same time, he presented Brahma's most divine lotus-made mastakmani and the Deeptimati garland of jewels given by Pulastya's grandson Kubera in the past. Then Chandrakantamani and Uttama Pitambara given to him by the Supreme Lord Pradyumna. Mahabali then paid obeisance to the demon king Vibhishana Pradyumna, presented him, and returned to Lankapuri with his councilors. 51-55 |

Thus was completed the thirteenth chapter in the Narada Bahulashva-Samvada under the Vishwajit Khandaka in the Srigarghasamhita, titled 'Victory over Shalva, Mallara, and Lanka'. 13.

Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 24662, revision 92771 (2016-11-29T11:43:09Z). English was rendered from the complete Hindi chapter at https://www.mahakavya.com/vishwajitkhand-chapter-11-to-15/ as a transparent machine-assisted translation using the pinned IndicTrans2 Indic–English Distilled 200M model and retained without claiming verse-by-verse alignment.