Viśvajit-khaṇḍa · Chapter 19
Sourceश्रीनारद उवाच - अथ कार्ष्णिर्महाबाहुर्ध्वजिनीभिः समन्वितः ॥ नादयन्दुंदुभीन्दीर्घान्दीर्घवेगः कुरून् ययौ ॥१॥ विंशतिर्योजनानां च मर्यादीकृततद्बले ॥ तस्थौ तच्छिबिराणां च विस्तारो दशयोजनम् ॥२॥ पंचयोजनमाश्रित्य तद्बले राजपद्धतिः ॥ धनाढ्यानां च वैश्यानामापणानि सहस्रशः ॥३॥ तथा रत्नपरीक्षाणां वस्त्रव्यापारकारिणाम् ॥ काचकरा वायकाश्च रंगकाराः कुलालकाः ॥४॥ कुंदकारास्तूलकाराः पटकारास्तथैव च ॥ टंककाराश्चित्रकाराः पत्रकाराश्च नापिताः ॥५॥ पट्टकारा रेतिकाराः पर्णकाराश्च शिल्पिनः ॥ लाक्षाकारा मालिनश्च रजकास्तैलिनस्तथा ॥६॥ तांबूलशोधिनस्तत्र चित्रपाषाणकर्मकाः ॥ अन्नभर्जकरास्तत्र काचभेदिन एव हि ॥७॥ मुक्तादीनां च रत्नानां सूक्ष्माणां रत्नवेधिनः ॥ एते कारुजनाः सर्वे दृश्यंते राजपद्धतौ ॥८॥ क्वचिद्भानुमतीर्लीला ऐंद्रजालविधायकाः ॥ क्वचिन्नटाश्च नृत्यंते युद्धं भल्लूकयोः क्वचित् ॥९॥ क्वचित्तु वानरी लीला डमरूवाद्यसंयुताः ॥ गायंति कुत्रचिद्राजन्सूतमागधवन्दिनः ॥१०॥ वारांगनाश्च नृत्यंति भूषैर्द्वादशभिर्युताः ॥ दिव्यैः षोडशशृङ्गारैर्हरंत्यप्सरसां मनः ॥११॥ बन्धूनामपि सेनानां महांतका गजाह्वये ॥ चालनं संभ्रमोपेतं विह्वलैश्च जनैरभूत् ॥१२॥ विदुद्रुवुर्जनाः सर्वे गृहेष्वापातितार्गलाः ॥ कोलाहलो महानासीद्गेहे गेहे जने जने ॥१३॥ वीर्य्यशौर्य्यबलोपेताः कौरवाश्चक्रवर्तिनः ॥ आसमुद्राः क्षितीशेंद्रा जातास्तेऽप्यतिशंकिताः ॥१४॥ प्रद्युम्नप्रेषितः साक्षादुद्धवो बुद्धिसत्तमः ॥ कौरवेंद्रपुरं प्राप्तो धृतराष्ट्रं ददर्श ह ॥१५॥ मदच्युतामास्य नृपस्य दंतिनां कस्तूरिकाकुंकुमगंडशालिनाम् ॥ सिंदूरशुंडास्पदकर्णताडितैः षडङ्घ्रिभिर्मण्डितमंदिराजिरम् ॥१६॥ यं भीष्मकर्णगुरुशल्यकृपैश्च भूरि- बाह्लीकधौम्यशकुनैः सह संजयेन ॥ दुःशासनेन विदुरेण च लक्ष्मणेन दुर्योधनेन च कृपीसुतसोमदत्तैः ॥१७॥ श्रीयज्ञकेतुसहितैः सहितं नृपेन्द्रं लीलातपत्रसितचामरहेमपीठैः ॥ संसेवितं परिसमेत्य गजाह्वयेशं नत्वोद्धवः प्रणत आह कृतांजलिस्तम् ॥१८॥ उद्धव उवाच - प्रद्युम्नेन प्रकथितं शृणु राजेंद्रसत्तम ॥ उग्रसेनः क्षितीशेंद्रो यादवेंद्रो महाबलः ॥१९॥ विजित्य नृपतीन्सर्वान् राजसूयं करिष्यति ॥ प्रेषितस्तेन सेनाभिः प्रद्युम्नो रुक्मिणीसुतः ॥२०॥ जेतुं महोद्भटान् वीराञ्जंबुद्वीपस्थितान्नृपान् ॥ चैद्यशाल्वजरासंधदंतवक्त्रादिभूपतीन् ॥२१॥ विजित्य चागतः कार्ष्णिस्तस्मै यच्छ बलिं बहु ॥ उपायनं च दातव्यं बंधूनामैक्यकाम्यया ॥२२॥ माभूत्कुरूणां वृष्णीनां कलिर्नोचेद्भविष्यति ॥ तेनोदितं मे कथितं तत्क्षमस्व नृपेश्वर ॥ दूतस्य हीनदोषस्य त्वयोक्तं यद्वदामि तत् ॥२३॥ श्रीनारद उवाच - तच्छ्रुत्वा कौरवाः सर्वे राजन्संजातमन्यवः ॥ वीर्य्यशौर्य्यमदोन्नद्धा उचुः प्रस्फुरिताधराः ॥२४॥ कौरवा ऊचुः दुरत्यया कालगतिरहो चित्रमिदं जगत् ॥ सिंहोपरि प्रधावंति शृगाला दुर्बला वने ॥२५॥ अस्मत्सकाशात्संबंधा अस्मद्दत्तनृपासनाः ॥ दातॄणां प्रतिकूलास्तु दातॄणां फणीनो यथा ॥२६॥ वृष्णयो भीरवः सर्वे युधि विक्लवचेतसः ॥ तथैव शासनं कर्तुं प्रवृत्ता हि गतह्रियः ॥२७॥ उग्रसेनोऽल्पवीर्यश्च जंबूद्वीपस्थितान्नृपान् ॥ विजित्याहो बलिं नीत्वा राजसूयं करिष्यति ॥२८॥ यत्र भीष्मश्च कर्णश्च द्रोणो दुर्योधनादयः ॥ तत्र त्वं प्रेषितो मंत्री प्रद्युम्नेन कुबुद्धिना ॥२९॥ तस्माद्यात पुरीमध्ये यूयं वै जीवनेच्छया ॥ न चेद्यास्यथ वः सर्वान्नयामो यमसादनम् ॥३०॥ श्रीनारद उवाच - इत्थं श्रीकृष्णविमुखैः कौरवैः परिभाषितम् ॥ श्रुत्वोद्धवः शम्बरारिमेत्य सर्वमुवाच ह ॥३१॥ कौरवोक्तं वचः श्रुत्वा प्रद्युम्नो धन्विनां वरः ॥ प्रतिशार्ङ्गं संगृहीत्वा रोषात्प्रस्फुरिताधरः ॥३२॥ प्रद्युम्न उवाच - कौरवान्घातयिष्यामि बंधूनपि मदोद्धतान् ॥ बाणैस्तीक्ष्णैर्यथा योगी नियमैर्देहजा रुजः ॥३३॥ यदूनां सैन्यचक्रेषु बलिं यो न प्रदास्यति ॥ कौरवेभ्योऽपि स पुमान् पितुर्मातुर्न चौरसः ॥३४॥ श्रीनारद उवाच - तदैव यादवाः सर्वे भोजवृष्ण्यंधकादयः ॥ गजाह्वयं ययुः सैन्यै राजन्संजातमन्यवः ॥३५॥
śrīnārada uvāca - atha kārṣṇirmahābāhurdhvajinībhiḥ samanvitaḥ || nādayanduṃdubhīndīrghāndīrghavegaḥ kurūn yayau ||1|| viṃśatiryojanānāṃ ca maryādīkṛtatadbale || tasthau tacchibirāṇāṃ ca vistāro daśayojanam ||2|| paṃcayojanamāśritya tadbale rājapaddhatiḥ || dhanāḍhyānāṃ ca vaiśyānāmāpaṇāni sahasraśaḥ ||3|| tathā ratnaparīkṣāṇāṃ vastravyāpārakāriṇām || kācakarā vāyakāśca raṃgakārāḥ kulālakāḥ ||4|| kuṃdakārāstūlakārāḥ paṭakārāstathaiva ca || ṭaṃkakārāścitrakārāḥ patrakārāśca nāpitāḥ ||5|| paṭṭakārā retikārāḥ parṇakārāśca śilpinaḥ || lākṣākārā mālinaśca rajakāstailinastathā ||6|| tāṃbūlaśodhinastatra citrapāṣāṇakarmakāḥ || annabharjakarāstatra kācabhedina eva hi ||7|| muktādīnāṃ ca ratnānāṃ sūkṣmāṇāṃ ratnavedhinaḥ || ete kārujanāḥ sarve dṛśyaṃte rājapaddhatau ||8|| kvacidbhānumatīrlīlā aiṃdrajālavidhāyakāḥ || kvacinnaṭāśca nṛtyaṃte yuddhaṃ bhallūkayoḥ kvacit ||9|| kvacittu vānarī līlā ḍamarūvādyasaṃyutāḥ || gāyaṃti kutracidrājansūtamāgadhavandinaḥ ||10|| vārāṃganāśca nṛtyaṃti bhūṣairdvādaśabhiryutāḥ || divyaiḥ ṣoḍaśaśṛṅgārairharaṃtyapsarasāṃ manaḥ ||11|| bandhūnāmapi senānāṃ mahāṃtakā gajāhvaye || cālanaṃ saṃbhramopetaṃ vihvalaiśca janairabhūt ||12|| vidudruvurjanāḥ sarve gṛheṣvāpātitārgalāḥ || kolāhalo mahānāsīdgehe gehe jane jane ||13|| vīryyaśauryyabalopetāḥ kauravāścakravartinaḥ || āsamudrāḥ kṣitīśeṃdrā jātāste'pyatiśaṃkitāḥ ||14|| pradyumnapreṣitaḥ sākṣāduddhavo buddhisattamaḥ || kauraveṃdrapuraṃ prāpto dhṛtarāṣṭraṃ dadarśa ha ||15|| madacyutāmāsya nṛpasya daṃtināṃ kastūrikākuṃkumagaṃḍaśālinām || siṃdūraśuṃḍāspadakarṇatāḍitaiḥ ṣaḍaṅghribhirmaṇḍitamaṃdirājiram ||16|| yaṃ bhīṣmakarṇaguruśalyakṛpaiśca bhūri- bāhlīkadhaumyaśakunaiḥ saha saṃjayena || duḥśāsanena vidureṇa ca lakṣmaṇena duryodhanena ca kṛpīsutasomadattaiḥ ||17|| śrīyajñaketusahitaiḥ sahitaṃ nṛpendraṃ līlātapatrasitacāmarahemapīṭhaiḥ || saṃsevitaṃ parisametya gajāhvayeśaṃ natvoddhavaḥ praṇata āha kṛtāṃjalistam ||18|| uddhava uvāca - pradyumnena prakathitaṃ śṛṇu rājeṃdrasattama || ugrasenaḥ kṣitīśeṃdro yādaveṃdro mahābalaḥ ||19|| vijitya nṛpatīnsarvān rājasūyaṃ kariṣyati || preṣitastena senābhiḥ pradyumno rukmiṇīsutaḥ ||20|| jetuṃ mahodbhaṭān vīrāñjaṃbudvīpasthitānnṛpān || caidyaśālvajarāsaṃdhadaṃtavaktrādibhūpatīn ||21|| vijitya cāgataḥ kārṣṇistasmai yaccha baliṃ bahu || upāyanaṃ ca dātavyaṃ baṃdhūnāmaikyakāmyayā ||22|| mābhūtkurūṇāṃ vṛṣṇīnāṃ kalirnocedbhaviṣyati || tenoditaṃ me kathitaṃ tatkṣamasva nṛpeśvara || dūtasya hīnadoṣasya tvayoktaṃ yadvadāmi tat ||23|| śrīnārada uvāca - tacchrutvā kauravāḥ sarve rājansaṃjātamanyavaḥ || vīryyaśauryyamadonnaddhā ucuḥ prasphuritādharāḥ ||24|| kauravā ūcuḥ duratyayā kālagatiraho citramidaṃ jagat || siṃhopari pradhāvaṃti śṛgālā durbalā vane ||25|| asmatsakāśātsaṃbaṃdhā asmaddattanṛpāsanāḥ || dātṝṇāṃ pratikūlāstu dātṝṇāṃ phaṇīno yathā ||26|| vṛṣṇayo bhīravaḥ sarve yudhi viklavacetasaḥ || tathaiva śāsanaṃ kartuṃ pravṛttā hi gatahriyaḥ ||27|| ugraseno'lpavīryaśca jaṃbūdvīpasthitānnṛpān || vijityāho baliṃ nītvā rājasūyaṃ kariṣyati ||28|| yatra bhīṣmaśca karṇaśca droṇo duryodhanādayaḥ || tatra tvaṃ preṣito maṃtrī pradyumnena kubuddhinā ||29|| tasmādyāta purīmadhye yūyaṃ vai jīvanecchayā || na cedyāsyatha vaḥ sarvānnayāmo yamasādanam ||30|| śrīnārada uvāca - itthaṃ śrīkṛṣṇavimukhaiḥ kauravaiḥ paribhāṣitam || śrutvoddhavaḥ śambarārimetya sarvamuvāca ha ||31|| kauravoktaṃ vacaḥ śrutvā pradyumno dhanvināṃ varaḥ || pratiśārṅgaṃ saṃgṛhītvā roṣātprasphuritādharaḥ ||32|| pradyumna uvāca - kauravānghātayiṣyāmi baṃdhūnapi madoddhatān || bāṇaistīkṣṇairyathā yogī niyamairdehajā rujaḥ ||33|| yadūnāṃ sainyacakreṣu baliṃ yo na pradāsyati || kauravebhyo'pi sa pumān piturmāturna caurasaḥ ||34|| śrīnārada uvāca - tadaiva yādavāḥ sarve bhojavṛṣṇyaṃdhakādayaḥ || gajāhvayaṃ yayuḥ sainyai rājansaṃjātamanyavaḥ ||35||
English translation
Expansion of the Yadava army; going to the Kauravas as an emissary of Uddhav to deliver Pradyumna's message; Yadava invasion of Hastinapur, angered by the Kaurava's bitter response.
Srinardji says - Rajan! Mahabahu Pradyumna then marched with his armies into the Kurudesha with great speed, making loud noises. His army was encamped on twenty yojanas of land. The extent of that cantonment was also no less than ten yojanas. The army had a five-lane long road to and from the sprawling garrison. Thousands of shops were set up there by the wealthy Vaishyas. Jewelry connoisseurs (jewellers), textile traders, manufacturers of glassware, vayaks (weavers and chests), rangers, potters, kandakar (confectioners), tulkars (cotton-pickers), patkars (textile-makers), tankkar (stonemasons) or 'tanka' (makers of eponymous tools), painters, journalists (paper-makers), barbers, porters, armourmen, leaf-makers (double-makers), craftsmen, lacquer (lacquer), gardeners, razors, (washers), tailors, tamolis, stone excavators or painters, bharbhuj Some were jugglers who played the game of Bhanumati, others were magicians who spread magic. In some places, the Nats danced, and in others, there was a battle between two bears. In some places, monkey games were played with drum beats, and in others, there was a dance performance by the Waranganas, adorned with twelve types of ornaments. The brides-to-be would also woo the nymphs with their divine sixteen adornments. Although the Yadava army for the Kauravas was the army of their own brethren, it caused great terror in Hastinapur. The people there began to move at great speed, trying to escape in panic. Everyone started running away by putting aragala (bilai, shackles and locks) in their houses. There was a great commotion in the houses and among the people, and there was commotion everywhere. The Kaurava Chakravarti was a king endowed with valor, valor, and strength. He was the ruler of the earth up to the sea, yet seeing the huge army of the Yadavas, he also became very suspicious. 1-14 | (Vishwajitkhand chapter 16 to 20)
Pradyumna sent Udhava, the best of the wise, as an envoy. He went to the Kauravendra town of Hastinapur and met Dhritarashtra. The courtyard of Maharaja Dhritarashtra's palace was enveloped by the illusions of elephants sitting on vermilion-coloured tusks adorned with muskets and kumkum-decorated gondasthals and tortured by their ears. Bhishma, Karna, Drona, Shalya, Kripacharya, Bhurishrava, Balika, Dhaumya, Shakuni, Sanjay, Dushasana, Vidura, Lakshmana, Duryodhana, Ashwatthama, Somadatta, and Shriyajnaketu were present in the service of King Dhritarashtra, the lord of Hastinapur. They all sat on golden thrones, adorned with white umbrellas and chavars. At the same time, on reaching there, Uddhav bowed before the Maharaja and said to him with folded hands. 15-18 |
The Kauravas said, "Ah! Kalki's speed is insurmountable, this world is strange, even weak jackals have started attacking lions in the forest. Those who have gained prestige from our kinship, to whom we have given the throne of the kingdom, the Yadavas are raising their heads against their donors in the same way that snakes bite the milking donors. All the scorpions are timid, they get distracted when the opportunity comes for war; yet they are shamelessly going to rule over us today. What is the strength of the Ugr Army? He will perform the Rajasuya Yajna - what a surprise - by conquering and meeting all the kings residing in Jambudvipa, despite being weak. Wherever mighty heroes like Bhishma, Karna, Drona, Duryodhana, etc. are sitting, that foolish Pradyumna has sent you as a minister. Therefore, we ask that you return to your Dwarkapuri if you wish to live. If you do not go, we will send you all to Yamlok today. 25-30 |
Naradji says - Rajan! Hearing this speech of the anti-Krishna Kauravas, Uddhav went to Pradyumna and narrated everything. Hearing of the Kauravas, the lips of Pradyumna, the foremost of the archers, trembled with indignation. They spoke with the rainbow in their hands. 31-32 |
Pradyumna said, "Though the Kauravas are our relatives, they have become madly mad. So I will destroy them with my sharp arrows, just as a yogi destroys his bodily ailments with strict rules. Whoever in the army of the Yadavas does not attempt to meet the valiant Kauravas will not be considered a son of his parents. 33-34 | (Vishwajitkhand chapter 16 to 20)
Naradji says - Rajan! At that very moment, all the Yadavas, including Bhoja, Vrishni, and Andhaka, were enraged and marched to Hastinapur with their armies. 35.
Thus was completed the nineteenth chapter in the Narada Bahulashva Samvad under the Vishwajit Khanda in the Srigargha Samhita, titled 'The Messenger-Sent for the Kauravas'. 19.
Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 24668, revision 92737 (2016-11-29T11:27:43Z). English was rendered from the complete Hindi chapter at https://www.mahakavya.com/vishwajitkhand-chapter-16-to-20/ as a transparent machine-assisted translation using the pinned IndicTrans2 Indic–English Distilled 200M model and retained without claiming verse-by-verse alignment.