Viśvajit-khaṇḍa · Chapter 48
Sourceश्रीनारद उवाच - स्वपुरे पतितो मूर्च्छां गतः शक्रसखो भृशम् ॥ उत्तस्थौ च क्षणं तत्र किंचिद्व्याकुलमानसः ॥१॥ अथ कार्ष्णिं परं ब्रह्म ज्ञात्वा शक्रसखस्त्वरन् ॥ स्वसकाशाद्बलं नीत्वा यदूनां च बलं ययौ ॥२॥ ऐरावतकुलेभाश्च त्रिशुंडा दंडदंतिनः ॥ चतुर्दंता श्वेतवर्णाः सहस्राणि मदच्युतः ॥३॥ हेमाद्रिप्रभवा नागा योजनद्वयविग्रहाः ॥ कोटिशः पर्वताकारा उन्मत्ता दिग्गजा इव ॥४॥ दिव्यास्या दिव्यगतयः कोटिशः कोटिशो नृप ॥ शतार्बुदा रथा दिव्याः शातकौंभमयाः पराः ॥५॥ अयुतानि विमानानां योजनद्वयशालिनाम् ॥ नियुतं कामधेनूनां पारिजातसहस्रकम् ॥६॥ करिदन्तखचित्स्तंभ-हेमरत्नखचित्पदाः ॥ मुक्तास्तडागसंवृद्धा गुणयंत्रस्फुरत्प्रभाः ॥७॥ मल्लिकामकरन्दार्द्राः शिरीषकुसुमाकुलाः ॥ पयःफेननिभाः शय्याः कोटिशः सोपबर्हणाः ॥८॥ वितानानि विचित्राणि भित्तिवस्त्राणि कोटिशः ॥ आसनानि मृदुस्पर्श-चित्रवर्णानि सर्वशः ॥९॥ दीर्घाणि चोपबर्हाणि विश्वकर्मकृतानि च ॥ मुक्तास्तबकहेमाद्यैः खचितानि सहस्रशः ॥१०॥ सहस्रशो जवनिकाः शिबिकाश्चैव कोटिशः ॥ छत्राणां चामराणां च दिव्यसिंहासनैः सह ॥११॥ व्यजनानां तथा कोटी राज्यश्रीभूषणानि च ॥ पीयूषाणां द्रोणकोटिः सुधर्मा च सभा तथा ॥१२॥ एवं च सर्वतोभद्रपद्मानीति सहस्रकम् ॥ हीरकाणां च हरितां मुक्तानां च तथैव हि ॥१३॥ गोमेदानां कोटिभारा नीलकानां तथैव च ॥ अदित्यचंद्रकांतीनां वैदूर्याणां सहस्रशः ॥१४॥ स्यमन्तकमणीनां च कोटिभाराः समागताः ॥ तथा वै पद्मरागाणां भारा विद्ध्यर्बुदं नृप ॥१५॥ जांबूनदसुवर्णानां हाटकानां तथैव च ॥ सुवर्णाद्रिसुवर्णानां कोटिभारश्च कोटिशः ॥१६॥ राज्यं नवविधीन्सर्वान्देवानां मैथिलेश्वर ॥ अष्टानां लोकपालानामाधिपत्याधिरक्षकः ॥१७॥ नीत्वोद्धवं शक्रसखो दत्त्वैवं बलिमद्भुतम् ॥ कौशल्यहेतवे कार्ष्णिं प्रणनाम कृतांजलिः ॥१८॥ तस्मै तुष्टः शंबरारिः प्रददौ रत्नमालिकाम् ॥ संस्थाप्य राज्ये तं राजन्नेषा हि प्रकृतिः सताम् ॥१९॥ इत्थं शक्रसखं जित्वा प्रद्युम्नाय बलिं ददौ ॥ शिबिराणां समूहोऽभूदरुणोदानदीमनु ॥२०॥ महाधनखचिद्भिश्च वितानैः शतयोजनम् ॥ पतत्पताकैर्दिव्याभैर्भून्यस्तविजयध्वजैः ॥२१॥ विरेजे शिबिरव्यूहो लहरीभिः पयोदधिः ॥ आकाशादागतं तत्र गजारूढं पुरन्दरम् ॥२२॥ ससैन्यं सहसा राजन्दुंदुभिध्वनिसंयुतम् ॥ संवीक्ष्य वेगतो वीरा जगृहुः शस्त्रसंहतिम् ॥२३॥ पुनरिन्द्रं च तं ज्ञात्वा बभूवुर्हर्षिता नृपाः ॥ श्रीप्रद्युम्नं सभामध्ये कथयन्मघवा तदा ॥२४॥ शृणु राजन्महाबाहो त्वं परावरवित्तमः ॥ लीलावती नाम पुरी शुभा हेमाद्रिसानुषु ॥२५॥ विद्याधरेशः सुकृती तत्र राज्यं करोति हि ॥ तत्कन्या सुंदरीनामा शतचन्द्रनिभा शुभा ॥२६॥ आगता देवताः सर्वास्तस्या राजन्स्वयंवरे ॥ लोकपालास्तथा सर्वे संप्राप्ता दिव्यविग्रहाः ॥२७॥ यं दृष्ट्वा मूर्च्छिताहं स्यां स मे भर्ता भविष्यति ॥ गिरेत्येवं प्रजल्पंती सुंदरं वरमिच्छती ॥२८॥ तत्रापि गच्छ सहसा भ्रातृभिः सह कौतुके ॥ स्वयंवरं पश्य वरं देवलोकैश्च मण्डितम् ॥२९॥ श्रीनारद उवाच - तच्छ्रुत्वा भगवान्कार्ष्णि-र्यादवैर्भ्रातृभिः सह ॥ पुरन्दरेण सहसा पुरीं लीलावतीं ययौ ॥३०॥ विशालाजिरसंयुक्ते खचिद्रत्नमनोहरे ॥ चन्दनागुरुकस्तूरीकुंकुमद्रवचर्चिते ॥३१॥ मुक्तायुक्तैस्तोरणैश्च वितानैः सुमहाधनैः ॥ जांबूनदासनैः साक्षादिंद्रलोक इवापरे ॥३२॥ तस्मिन्स्वयंवरे तस्थौ प्रद्युम्नो दिव्य आसने ॥ गिरिशशृङ्गे यथा सिंहः सर्वेषां पश्यतां नृप ॥३३॥ व्रजेशा मुनयस्तत्र देवा रुद्रगणास्तथा ॥ मरुतो रवयश्चैव वसवो ह्यग्नयोऽश्विनौ ॥३४॥ यमोऽथ वरुणः सोमो धनदः शक्र एव हि ॥ सिद्धा विद्याधराश्चैव गंधर्वः किन्नरास्तथा ॥३५॥ अन्ये समागताः सर्वे रत्नाभरणभूषिताः ॥ जहुर्वैवाहिकीमाशां प्रद्युम्नं वीक्ष्य मैथिल ॥३६॥ सा सुंदरी तत्र सुरत्नमालया रतिं च रंभां क्षिपतीव निर्गता ॥ वाणी रमां रुपवतीं पुलोमजां विडंबयन्तीव बभौ वरांगना ॥३७॥ यां वीक्ष्य सर्वेषु सदःसु सर्वतो मोहं प्रयातेषु तथैव मैथिल ॥ श्रीः सर्वलोकस्य च पश्यतो वरं विचिन्वती सा चपलेव चांबुदम् ॥३८॥ दिव्यांबरं पद्मदलायतेक्षणं प्रद्युम्नवीरं नरलोकसुन्दरम् ॥ समेत्य मूर्च्छां समवाप सुन्दरी विद्याधरी सा पुनराप संज्ञाम् ॥३९॥ समुत्थिता सात्वतहर्षविह्वला तस्थौ सुमालां विनिधाय तद्गले ॥ विद्याधरेशः सुकृती च सुन्दरीं सुतां ददौ मैथिल शंबरारये ॥४०॥ नदत्सु तूर्य्येषु तदैव निर्जरा न सेहिरे वीक्ष्य विवाहमंगलम् ॥ तं सर्वतः संरुरुधुः स्वयंवरं प्रचण्डमेघा इव भास्करं परम् ॥४१॥ क्रोधावृतांस्तानमरान्धनुर्धरान् मदोद्धतान् वीक्ष्य हरेः स्वयंवरम् ॥ श्रीकृष्णदत्तं सशरं धनुः स्वयं वरं गृहीत्वा यदुभिर्जगर्ज ह ॥४२॥ तच्चापमुक्तैर्विशिखैः स्फुरत्प्रभै- श्छिन्नायुधा मैथिल शीर्णकञ्चुकाः ॥ विदुद्रुवुस्ते च दिशो दशामरा नीहारमेघा इव सूर्यरश्मिभिः ॥४३॥ प्रद्युम्नो भगवान्साक्षादित्थं जित्वा स्वयंवरम् ॥ विजित्येलावृतं खंडं भारतं गंतुमुद्यतः ॥४४॥ भातृभिर्यदुभिः सैन्यैः सर्वमंत्रिजनैः सह ॥ आययौ भारतं खंडं नादयन् जयदुन्दुभीन् ॥४५॥ पश्यन्देशाननेकांश्च जंबूद्वीपजयो बली ॥ आनर्तान्द्वारकान्देशान् प्राप्तोऽभूत्स हरेः सुतः ॥४६॥ प्रद्युम्नप्रेषितः साक्षादुद्धवो बुद्धिसत्तमः ॥ प्रणनामोग्रसेनं तं सभायां श्रीहरिं बली ॥४७॥ वर्षे वर्षेऽपि यज्जातं जंबुद्विपजयं तथा ॥ तत्सर्वं हि यथायोग्यं कथयामास चोद्धवः ॥४८॥ श्रीकृष्णबलदेवाभ्यां सर्वैर्वृद्धजनैः सह ॥ प्रद्युम्नं तं समानेतुमुग्रसेनो विनिर्गतः ॥४९॥ गीतवादित्रघोषेण ब्रह्मघोषेण भूयसा ॥ मुक्तावर्षैर्लाजपुष्पैः पाठारावैः सुमंगलैः ॥५०॥ वारणेन्द्रं पुरस्कृत्य सौवर्णैः कलशैर्नृप ॥ गंधर्वैर्वारमुख्याभिः शंखदुन्दुभिवेणुभिः ॥५१॥ गंधाक्षतैर्हेमपात्रैः पुष्पधूपैर्यवांकुरैः ॥ उग्रसेनः शंबरारेः संमुखं चाजगाम ह ॥५२॥ खड्गं नीत्वोग्रसेनस्य पुरो धृत्वा कृतांजलिः ॥ ननाम कार्ष्णिर्यदुभिर्भ्रातृभिः सह मैथिल ॥५३॥ श्रीकृष्णं सबलं नत्वा सर्वान् वृद्धान्प्रणम्य च ॥ गर्गाचार्यं ननामाशु प्रद्युम्नो मीनकेतनः ॥५४॥ संश्लाघ्याभ्यर्च्य विधिवद्ब्राह्मणैर्वेदसूक्तिभिः ॥ आरोप्य वारणे कार्ष्णिमुग्रसेनः पुरीं ययौ ॥५५॥ मंगलं द्वारकायां च सर्वत्राभूद्गृहे गृहे ॥ इत्थं नृप ते कथितं किं भूयः श्रोतुमिच्छसि ॥५६॥
śrīnārada uvāca - svapure patito mūrcchāṃ gataḥ śakrasakho bhṛśam || uttasthau ca kṣaṇaṃ tatra kiṃcidvyākulamānasaḥ ||1|| atha kārṣṇiṃ paraṃ brahma jñātvā śakrasakhastvaran || svasakāśādbalaṃ nītvā yadūnāṃ ca balaṃ yayau ||2|| airāvatakulebhāśca triśuṃḍā daṃḍadaṃtinaḥ || caturdaṃtā śvetavarṇāḥ sahasrāṇi madacyutaḥ ||3|| hemādriprabhavā nāgā yojanadvayavigrahāḥ || koṭiśaḥ parvatākārā unmattā diggajā iva ||4|| divyāsyā divyagatayaḥ koṭiśaḥ koṭiśo nṛpa || śatārbudā rathā divyāḥ śātakauṃbhamayāḥ parāḥ ||5|| ayutāni vimānānāṃ yojanadvayaśālinām || niyutaṃ kāmadhenūnāṃ pārijātasahasrakam ||6|| karidantakhacitstaṃbha-hemaratnakhacitpadāḥ || muktāstaḍāgasaṃvṛddhā guṇayaṃtrasphuratprabhāḥ ||7|| mallikāmakarandārdrāḥ śirīṣakusumākulāḥ || payaḥphenanibhāḥ śayyāḥ koṭiśaḥ sopabarhaṇāḥ ||8|| vitānāni vicitrāṇi bhittivastrāṇi koṭiśaḥ || āsanāni mṛdusparśa-citravarṇāni sarvaśaḥ ||9|| dīrghāṇi copabarhāṇi viśvakarmakṛtāni ca || muktāstabakahemādyaiḥ khacitāni sahasraśaḥ ||10|| sahasraśo javanikāḥ śibikāścaiva koṭiśaḥ || chatrāṇāṃ cāmarāṇāṃ ca divyasiṃhāsanaiḥ saha ||11|| vyajanānāṃ tathā koṭī rājyaśrībhūṣaṇāni ca || pīyūṣāṇāṃ droṇakoṭiḥ sudharmā ca sabhā tathā ||12|| evaṃ ca sarvatobhadrapadmānīti sahasrakam || hīrakāṇāṃ ca haritāṃ muktānāṃ ca tathaiva hi ||13|| gomedānāṃ koṭibhārā nīlakānāṃ tathaiva ca || adityacaṃdrakāṃtīnāṃ vaidūryāṇāṃ sahasraśaḥ ||14|| syamantakamaṇīnāṃ ca koṭibhārāḥ samāgatāḥ || tathā vai padmarāgāṇāṃ bhārā viddhyarbudaṃ nṛpa ||15|| jāṃbūnadasuvarṇānāṃ hāṭakānāṃ tathaiva ca || suvarṇādrisuvarṇānāṃ koṭibhāraśca koṭiśaḥ ||16|| rājyaṃ navavidhīnsarvāndevānāṃ maithileśvara || aṣṭānāṃ lokapālānāmādhipatyādhirakṣakaḥ ||17|| nītvoddhavaṃ śakrasakho dattvaivaṃ balimadbhutam || kauśalyahetave kārṣṇiṃ praṇanāma kṛtāṃjaliḥ ||18|| tasmai tuṣṭaḥ śaṃbarāriḥ pradadau ratnamālikām || saṃsthāpya rājye taṃ rājanneṣā hi prakṛtiḥ satām ||19|| itthaṃ śakrasakhaṃ jitvā pradyumnāya baliṃ dadau || śibirāṇāṃ samūho'bhūdaruṇodānadīmanu ||20|| mahādhanakhacidbhiśca vitānaiḥ śatayojanam || patatpatākairdivyābhairbhūnyastavijayadhvajaiḥ ||21|| vireje śibiravyūho laharībhiḥ payodadhiḥ || ākāśādāgataṃ tatra gajārūḍhaṃ purandaram ||22|| sasainyaṃ sahasā rājanduṃdubhidhvanisaṃyutam || saṃvīkṣya vegato vīrā jagṛhuḥ śastrasaṃhatim ||23|| punarindraṃ ca taṃ jñātvā babhūvurharṣitā nṛpāḥ || śrīpradyumnaṃ sabhāmadhye kathayanmaghavā tadā ||24|| śṛṇu rājanmahābāho tvaṃ parāvaravittamaḥ || līlāvatī nāma purī śubhā hemādrisānuṣu ||25|| vidyādhareśaḥ sukṛtī tatra rājyaṃ karoti hi || tatkanyā suṃdarīnāmā śatacandranibhā śubhā ||26|| āgatā devatāḥ sarvāstasyā rājansvayaṃvare || lokapālāstathā sarve saṃprāptā divyavigrahāḥ ||27|| yaṃ dṛṣṭvā mūrcchitāhaṃ syāṃ sa me bhartā bhaviṣyati || giretyevaṃ prajalpaṃtī suṃdaraṃ varamicchatī ||28|| tatrāpi gaccha sahasā bhrātṛbhiḥ saha kautuke || svayaṃvaraṃ paśya varaṃ devalokaiśca maṇḍitam ||29|| śrīnārada uvāca - tacchrutvā bhagavānkārṣṇi-ryādavairbhrātṛbhiḥ saha || purandareṇa sahasā purīṃ līlāvatīṃ yayau ||30|| viśālājirasaṃyukte khacidratnamanohare || candanāgurukastūrīkuṃkumadravacarcite ||31|| muktāyuktaistoraṇaiśca vitānaiḥ sumahādhanaiḥ || jāṃbūnadāsanaiḥ sākṣādiṃdraloka ivāpare ||32|| tasminsvayaṃvare tasthau pradyumno divya āsane || giriśaśṛṅge yathā siṃhaḥ sarveṣāṃ paśyatāṃ nṛpa ||33|| vrajeśā munayastatra devā rudragaṇāstathā || maruto ravayaścaiva vasavo hyagnayo'śvinau ||34|| yamo'tha varuṇaḥ somo dhanadaḥ śakra eva hi || siddhā vidyādharāścaiva gaṃdharvaḥ kinnarāstathā ||35|| anye samāgatāḥ sarve ratnābharaṇabhūṣitāḥ || jahurvaivāhikīmāśāṃ pradyumnaṃ vīkṣya maithila ||36|| sā suṃdarī tatra suratnamālayā ratiṃ ca raṃbhāṃ kṣipatīva nirgatā || vāṇī ramāṃ rupavatīṃ pulomajāṃ viḍaṃbayantīva babhau varāṃganā ||37|| yāṃ vīkṣya sarveṣu sadaḥsu sarvato mohaṃ prayāteṣu tathaiva maithila || śrīḥ sarvalokasya ca paśyato varaṃ vicinvatī sā capaleva cāṃbudam ||38|| divyāṃbaraṃ padmadalāyatekṣaṇaṃ pradyumnavīraṃ naralokasundaram || sametya mūrcchāṃ samavāpa sundarī vidyādharī sā punarāpa saṃjñām ||39|| samutthitā sātvataharṣavihvalā tasthau sumālāṃ vinidhāya tadgale || vidyādhareśaḥ sukṛtī ca sundarīṃ sutāṃ dadau maithila śaṃbarāraye ||40|| nadatsu tūryyeṣu tadaiva nirjarā na sehire vīkṣya vivāhamaṃgalam || taṃ sarvataḥ saṃrurudhuḥ svayaṃvaraṃ pracaṇḍameghā iva bhāskaraṃ param ||41|| krodhāvṛtāṃstānamarāndhanurdharān madoddhatān vīkṣya hareḥ svayaṃvaram || śrīkṛṣṇadattaṃ saśaraṃ dhanuḥ svayaṃ varaṃ gṛhītvā yadubhirjagarja ha ||42|| taccāpamuktairviśikhaiḥ sphuratprabhai- śchinnāyudhā maithila śīrṇakañcukāḥ || vidudruvuste ca diśo daśāmarā nīhārameghā iva sūryaraśmibhiḥ ||43|| pradyumno bhagavānsākṣāditthaṃ jitvā svayaṃvaram || vijityelāvṛtaṃ khaṃḍaṃ bhārataṃ gaṃtumudyataḥ ||44|| bhātṛbhiryadubhiḥ sainyaiḥ sarvamaṃtrijanaiḥ saha || āyayau bhārataṃ khaṃḍaṃ nādayan jayadundubhīn ||45|| paśyandeśānanekāṃśca jaṃbūdvīpajayo balī || ānartāndvārakāndeśān prāpto'bhūtsa hareḥ sutaḥ ||46|| pradyumnapreṣitaḥ sākṣāduddhavo buddhisattamaḥ || praṇanāmograsenaṃ taṃ sabhāyāṃ śrīhariṃ balī ||47|| varṣe varṣe'pi yajjātaṃ jaṃbudvipajayaṃ tathā || tatsarvaṃ hi yathāyogyaṃ kathayāmāsa coddhavaḥ ||48|| śrīkṛṣṇabaladevābhyāṃ sarvairvṛddhajanaiḥ saha || pradyumnaṃ taṃ samānetumugraseno vinirgataḥ ||49|| gītavāditraghoṣeṇa brahmaghoṣeṇa bhūyasā || muktāvarṣairlājapuṣpaiḥ pāṭhārāvaiḥ sumaṃgalaiḥ ||50|| vāraṇendraṃ puraskṛtya sauvarṇaiḥ kalaśairnṛpa || gaṃdharvairvāramukhyābhiḥ śaṃkhadundubhiveṇubhiḥ ||51|| gaṃdhākṣatairhemapātraiḥ puṣpadhūpairyavāṃkuraiḥ || ugrasenaḥ śaṃbarāreḥ saṃmukhaṃ cājagāma ha ||52|| khaḍgaṃ nītvograsenasya puro dhṛtvā kṛtāṃjaliḥ || nanāma kārṣṇiryadubhirbhrātṛbhiḥ saha maithila ||53|| śrīkṛṣṇaṃ sabalaṃ natvā sarvān vṛddhānpraṇamya ca || gargācāryaṃ nanāmāśu pradyumno mīnaketanaḥ ||54|| saṃślāghyābhyarcya vidhivadbrāhmaṇairvedasūktibhiḥ || āropya vāraṇe kārṣṇimugrasenaḥ purīṃ yayau ||55|| maṃgalaṃ dvārakāyāṃ ca sarvatrābhūdgṛhe gṛhe || itthaṃ nṛpa te kathitaṃ kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi ||56||
English translation
Offering to Pradyumna of Shakrasakh, receiving Sundari in the swayamvara of Lilavatipuri of Pradyumna and returning to India and Dwarkapuri from the year of Illavrita.
Srinardji says - Rajan! Falling in his city, Shakrasakha became very sad. Then he woke up from that fainting. Even when he got up, he had a moment of great nervousness. 1.
Subsequently, on learning that Srikrishnakumar Pradyumra was the Supreme Being, Shakrasakha hurriedly approached the Yadava army with his gifts. The three-horned and four-toothed white elephants born at Airavatkula, the two yojanas born at Suvarnagiri, the two yojanas, the broad-bodied and giant-like maniacal mountain elephants, whose faces were divine and whose movements were also divine, were presented in millions. The king! Along with all this were exquisite divine chariots made of gold, which numbered a hundred billion. Tens of thousands of aircraft were brought in for presentation, decorated in a couple of elaborate designs. One million Kamadhenu cows and a thousand Parijat trees were presented. Crores of oyster beads, enriched in tadagos, which were glued to the machine and moistened with jasmine perfume, decorated with Shirish-Kusum, and white like milk foam were brought, on which beautiful pillows were also placed. Their tusks, made of ivory, were studded with gems and their feet were also studded with gold and jewels. Bizarre betel leaves (chandove) and wall hangings were offered in millions. Touching were gentle and graceful postures and large pillows made by Vishwakarma, studded with beads and golden jewels, etc. They were all in the number of thousands. Thousands of curtains, crores of palanquins, chhatras, chanwaras and divine thrones along with crores of utensils, which were the ornaments of Rajalakshmi, were presented. Koti Drona-Amrit, Sudharma Sabha, Sarvatabhadra Mandal, Sahasradala Lotus, diamonds, leaves and pearls were given. Crores of onyx and sapphire were given, and thousands of loads belonged to Suryakanta, Chandrakanta, and Vaidyurya beads. The koti was brought with heavy beads. O Lord! The number of lotus bead weights was one billion. Millions of pieces of gold received from Jambunad Suvarna, Hataka Suvarna and Suvarnagiri were also presented. 2-16 | (Vishwajitkhand Chapter 46 to 50)
Maithileshwar! Shakrasakha, who protected the dominions of the eight Lokpalas, took his kingdom and all the treasures of the gods for offerings and went to the Yadava army with Uddhavji, and with that wonderful gift for skill, he bowed to Pradyumna with folded hands. Satisfied, Shambarasutra Pradyumra offered him the Ratna Mala and restored it to the kingdom. The king! Such is the nature of good men. 17-19 |
Thus, having conquered the enemy who had presented Pradyumra, they marched forward with the army. Now their garrison was on the banks of the Arunoda River. The Chandavas, studded with precious stones, grew to a hundred yojanas. Divine flags began to be hoisted there, and victory flags were established on the land. Because of those flags, the camp began to look like an ocean full of turbulent waves. 20-21 |
The king! It was at this time that Indra, the celestial god who ascended the Airavata, suddenly landed with an army. The chants of the gods also played along with them. Seeing this, the entire Yadav-Viras picked up their weapons with great speed. All the kings were very happy to know Devaraja Indra again. At that time, Indra said to Pradyumna in a packed assembly, "King Mahabahu! You are the best of scholars, so listen to me. There is a beautiful Puri known as Lilavati on the summit of Suvarnagiri. It is ruled by King Sukriti of the Vidyadharas. He has a maiden named Sundari, who is as beautiful and exquisite as a hundred moons. The king! In her swayamvara, all the ombudsmen and the gods have come in divine form; but the princess says, 'The one I see will be my husband.' 'Saying this, she wishes to get a beautiful groom. At that festival also, go in haste with all your brethren, and behold the beautiful swayamvara adorned with the sacred thread. " 22-29 |
Naradji says - Rajan! Hearing this, Lord Pradyumna along with his Yaduvanshi brothers suddenly went to Lilavati Puri with Devendra. The courtyard where the swayamvara was taking place was very large. Her charm was enhanced by the embedded gems. Sandalwood, agar, musk, and saffron liquid were sprayed on the site. The Swayamvara-Bhavan was like another Indraloka, adorned with pearl garlands, precious stones, and the seat of Jambunad Suvarna. 30-32 | (Vishwajitkhand Chapter 46 to 50)
Nareshwar. Pradyumna went into that swayamvara and sat on a divine seat, just like a lion sits on the top of a mountain. Maithil! As many as there were Prajapati, Muni, Devta, Rudra Gana, Marudra Gana, Adityagana, Vasugana, Agri, both Ashwini-Kumara, Yama, Varuna, Soma, Kubera, Indra, Siddha, Vidyadhara, Gandharva, Kinara and all other gods gathered and adorned with jewels, they saw Pradyumna come and gave up hope of their marriage. 33-36 |
At the same time, Sundari came out with a garland of jewels in her hands, also despising Rati and Rambha. She seemed to be making fun of Varangi Angana Saraswati, Lakshmi and Roopvati Sachi. Maithil! Seeing this, the entire assembly was captivated and like Lakshmi, Princess Sundari started searching for the right bride for herself in front of everyone as if she was looking for a new water source. 37-38 |
The beautiful Vidyadhari faded away when she approached Veer Pradyumna, the Narlokasundara with a huge lotus like divyambardhari and prafulla lotus. He regained consciousness a short time later. She got up and stood with a beautiful garland around Pradyumna's neck, beaming with joy. Mithileshwar! King Sukriti of the Vidyadharas gave his daughter Sundari into the hands of Pradyumna. Manglik instruments were played everywhere, but the gods could not bear the sight of this marital bliss. They surrounded the swayamvara in a manner similar to how heavy clouds covered the Sun God. Enraged, Pradyumna Hari raised the bow of the gods and, seeing them exasperated with the spirit of war, took the superior bow of Lord Krishna's arrow in his hands and sang with the Yadavas. Mithileshwar! The bright arrows dropped from their bows shattered the weapons of the gods, defying their armor. Just as the clouds of mist burst from the rays of the sun, so the gods fled in ten directions. 39-43 |
Thus directly Lord Pradyumna, having conquered Swayamvara and having conquered Ilavrittakhanda, set out for Bharatavarsha. He came to the Indian subcontinent, accompanied by brothers, Yadavas, soldiers, and all the ministers, playing Vijay-Dundubhi. In view of the many countries, the victorious warrior Veer Srikrishna Kumar of Jambudvipa came to the Andar region and Dwarka countries respectively. Udhava, the best of the wise sent by Pradyumna, reached the court and paid obeisance to King Ugrasena and Lord Krishna. Uddhavji aptly narrated the story of what happened in each year and how Jambudvipa was conquered. 44-48 |
King Ugrasena then set out to bring Pradyumna along with Shrikrishna Baldev and the entire old men. People came to receive him with the sound of musical instruments and the solemn chanting of Veda-mantras, with beads, cymbals, and flowers being recited year-round. O Lord! Carrying forward a Gajaraja, King Ugrasena appeared before Pradyumra, carrying a golden urn, Gandharvas, apsaras, conch shells, dundubhi, venu, gandha, akshat, golden vessels, flowers, incense, and sprouts. 49-52 | (Vishwajitkhand Chapter 46 to 50)
Maithil! Srikrishna Kumar, along with the Yadava brothers, carried the sword and placed it before Maharaja Ugrasena and paid obeisance with folded hands. Pisces-Ketan Pradyumna bowed his head to Sri Krishna-Balarama and, after bowing to all the elders, went quickly and bowed at the feet of Sri Gargacharya. King Ugrasena went to Dwarkapuri with great admiration, Vedic mantras and ritual worship with the help of Brahmins, seated Pradyumra on an elephant. Everywhere in Dwarka, there was a house-to-house Mangal Utsav. O Lord! That's how I told you all the things I asked you, now what else do you want to hear? . 53-56 |
Thus was completed the forty-eighth chapter, "Pradyumna's Dwaraka-jamana," in the Narada Bahulashva-samvada under the Vishvajit Khanda in the Srigargha Samhita. 48.
Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 24695, revision 92766 (2016-11-29T11:40:08Z). English was rendered from the complete Hindi chapter at https://www.mahakavya.com/vishwajitkhand-chapter-46-to-50/ as a transparent machine-assisted translation using the pinned IndicTrans2 Indic–English Distilled 200M model and retained without claiming verse-by-verse alignment.