Vṛndāvana-khaṇḍa · Chapter 19
Sourceबहुलाश्व उवाच - राधायै दर्शनं दत्त्वा कृत्वा प्रेमपरीक्षणम् । अग्रे चकार कां लीलां भगवानात्मलीलया ॥ १ ॥ श्रीनारद उवाच - माधवो माधवे मासि माधवीभिः समाकुले । वृंदावने समारेभे रासं रासेश्वरः स्वयम् ॥ २ ॥ वैशाखमासि पंचम्यां जाते चन्द्रोदये शुभे । यमुनोपवने रेमे रासेश्वर्या मनोहरः ॥ ३ ॥ पुरा मैथिल गोलोकाद् भूमिर्या कौ समागता । सर्वा बभूव सौवर्णपद्मरागमयी त्वरम् ॥ ४ ॥ वृन्दावनं दिव्यवपुः दधत् कामदुघैर्द्रुमैः । माधवीभिर्लताभिश्च प्राक्षिपन्नन्दनन्दनम् । रत्नसोपानसंपन्ना स्फुरत्सौवर्णतोलिका । रराज यमुना राजन् हंसपद्मादिसंकुला ॥ ६ ॥ रत्नधातुमयः श्रीमद्रत्नशृङ्गस्फुरद्द्युतिः । सपक्षिगणसंयुक्तो लतापुष्पमनोहरः ॥ ७ ॥ निर्झरैः सुन्दरीभिश्च दरीभिर्भ्रमरीवृतः । रेजे गोवर्धनो नाम गिरिराजः करीन्द्रवत् ॥ ८ ॥ सर्वे निकुंजाः परितो रेजुर्दिव्यवपुर्धराः । सभामण्डपवीथीभिः प्रांगणस्तंभपंक्तिभिः ॥ ९ ॥ पतत्पताकैर्दिव्याभैः सौवर्णैः कलशैर्नृप । स्वेतारुणैः पुष्पदलैः पुष्पमन्दिरवर्तिभिः ॥ १० ॥ वसन्तमाधुर्यधराः कूजत्कोकिलसारसाः । पारावतैर्मयूरैश्च यत्र तत्र निकूजिताः ॥ ११ ॥ राधाकृष्णकथां पुण्यां गायमानैर्मधुव्रतैः । पतद्भिर्मधुमत्तैश्च कुंजाः सर्वे विराजिताः ॥ १२ ॥ पुलिने शीतलो वायुः मन्दगामी वहत्यलम् । सहस्रदलपद्मानां रजो विक्षेपयन्मुहुः ॥ १३ ॥ काश्चिद्गोलोकवासिन्यः काश्चिच्छय्योपकारिकाः । शृङ्गारप्रकराः काश्चित्काश्चित्वै द्वारपालिकाः ॥ १४ ॥ पार्षदाख्याः सखिजनाः छत्रचामरपाणयः । पुष्पाभरणकारिण्यः श्रीवृन्दावनपालिकाः ॥ १५ ॥ गोवर्धननिवासिन्यः काश्चित्कुंजविधायिकाः । तन्निकुंजनिवासिन्यो नर्तक्यो वाद्यतत्पराः ॥ १६ ॥ सर्वा वै चन्द्रवदनाः किशोरवयसा नृप । आसां द्वादशयूथाश्चा जग्मुः श्रीकृष्णसन्निधिम् ॥ १७ ॥ तथैव यमुना साक्षाद्यूथीभूत्वा समाययौ । श्वेताम्बरा श्वेतवर्णा मुक्ताभरणभूषिता ॥ १८ ॥ तथाऽऽययौ कृष्णपत्नी नाम्ना या मधुमाधवी । पद्मवर्णा पुष्पभूषा यूथीभूत्वा शुभांबरा ॥ २१ ॥ तथैव विरजा साक्षाद्यूथीभूत्वा समाययौ । हरिद्वस्त्रा गौरवर्णा रत्नालंकारभूषिता ॥ २२ ॥ ललिताया विशाखाया मायायूथः समाययौ । एवं स्वष्टसखीनां च सखीनां किल षोडश ॥ २३ ॥ द्वात्रिंशच्च सखीनां च यूथा सर्वे समाययुः । रराज भगवान् राजन् स्त्रीगणै रासमण्डले ॥ २४ ॥ वृन्दावने यथाऽऽकाशे चंद्रस्तारागणैर्यथा । पीतवासःपरिकरो नटवेषो मनोहरः ॥ २५ ॥ वेत्रभूद्वादयन् वंशीं गोपीनां प्रीतिमावहन् । मयूरपक्षभृन्मौली स्रग्वी कुण्डलमण्डितः ॥ २६ ॥ राधया शुशुभे रासे यथा रत्या रतीश्वरः । एवं गायन् हरिः साक्षात्सुन्दरीगणसंवृतः ॥ २७ ॥ यमुनापुलिनं पुण्यमाययौ राधया युतः । गृहीत्वा हस्तपादेन पद्माभं स्वप्रियाकरम् ॥ २८ ॥ निषसाद हरिः कृष्णातीरे नीरमनोहरे । पुनर्जल्पन् सुमधुरं पश्यन् वृन्दावनं प्रियम् ॥ २९ ॥ चलन् हसन् राधिकया कुंजं कुंजं चचार ह । कुंजे निलीयमानं तं त्वरं त्यक्त्वा प्रियाकरम् ॥ ३० ॥ विलोक्य शाखान्तरितं राधा जग्राह माधवम् । राधा दुद्राव तद्धस्ताज्झंकारं कुर्वती पदे ॥ ३१ ॥ निलीयमाना कुंजेषु पश्यतो माधवस्य च । धावन् हरिर्गतो यावत्तावद्राधा ततो गता ॥ ३२ ॥ वृक्षपार्श्वे हस्तमात्रादितश्चेतश्च धावती । तमालो हेमवल्ल्येव घनश्चंचलया यथा ॥ ३३ ॥ हेमखन्येव नीलाद्री रेजे राधिकया हरिः । राधया विश्वमोहिन्या बभौ मदनमोहनः ॥ ३४ ॥ वृन्दावने रासरंगे रत्येव मदनो यथा । धृत्वा रूपाणि तावन्ति यावन्ति व्रजयोषितः ॥ ३५ ॥ ननर्त रासरंगेऽसौ रंगभूम्यां नटो यथा । गायन्त्यश्चापि नृत्यन्त्यः सर्वा गोप्यो मनोहराः ॥ ३६ ॥ विरेजुः कृष्णचन्द्रैश्च यथा शक्रैः सुरांगनाः । वारां विहारं कृष्णायां चकार मधुसूदनः ॥ ३७ ॥ सर्वैर्गोपीगणैः सार्धं यक्षीभिर्यक्षराडिव । कबरीकेशपाशाभ्यां प्रसूनैः प्रच्युतैः शुभैः । चित्रवर्णैर्बभौ कृष्णो यथोष्णिङ्मुद्रिता तथा ॥ ३८ ॥ मृदंगतालैर्मधुरध्वनिस्वनै- र्जगुर्यशस्ता मधुसूदनस्य । प्रापुर्मुदं पूर्णमनोरथाश्चल- त्प्रसूनहारा हरिणा गतव्यथाः ॥ ३९ ॥ श्रीहस्तसंताडितवारिबिंदुभिः स्फारासमस्फूर्जितशीकरद्युभिः । वृन्दावनेशो व्रजसुंदरीभी रेजे गजीभिर्गजराडिव स्वयम् ॥ ४० ॥ विद्याधर्यो देवगंधर्वपत्न्यः पश्यन्त्यस्ता रासरंगं दिविस्थाः । देवैः सार्धं चक्रिरे पुष्पवर्षं मोहं प्राप्ताः प्रश्लथद्वस्त्रनीव्यः ॥ ४१ ॥
bahulāśva uvāca - rādhāyai darśanaṃ dattvā kṛtvā premaparīkṣaṇam | agre cakāra kāṃ līlāṃ bhagavānātmalīlayā || 1 || śrīnārada uvāca - mādhavo mādhave māsi mādhavībhiḥ samākule | vṛṃdāvane samārebhe rāsaṃ rāseśvaraḥ svayam || 2 || vaiśākhamāsi paṃcamyāṃ jāte candrodaye śubhe | yamunopavane reme rāseśvaryā manoharaḥ || 3 || purā maithila golokād bhūmiryā kau samāgatā | sarvā babhūva sauvarṇapadmarāgamayī tvaram || 4 || vṛndāvanaṃ divyavapuḥ dadhat kāmadughairdrumaiḥ | mādhavībhirlatābhiśca prākṣipannandanandanam | ratnasopānasaṃpannā sphuratsauvarṇatolikā | rarāja yamunā rājan haṃsapadmādisaṃkulā || 6 || ratnadhātumayaḥ śrīmadratnaśṛṅgasphuraddyutiḥ | sapakṣigaṇasaṃyukto latāpuṣpamanoharaḥ || 7 || nirjharaiḥ sundarībhiśca darībhirbhramarīvṛtaḥ | reje govardhano nāma girirājaḥ karīndravat || 8 || sarve nikuṃjāḥ parito rejurdivyavapurdharāḥ | sabhāmaṇḍapavīthībhiḥ prāṃgaṇastaṃbhapaṃktibhiḥ || 9 || patatpatākairdivyābhaiḥ sauvarṇaiḥ kalaśairnṛpa | svetāruṇaiḥ puṣpadalaiḥ puṣpamandiravartibhiḥ || 10 || vasantamādhuryadharāḥ kūjatkokilasārasāḥ | pārāvatairmayūraiśca yatra tatra nikūjitāḥ || 11 || rādhākṛṣṇakathāṃ puṇyāṃ gāyamānairmadhuvrataiḥ | patadbhirmadhumattaiśca kuṃjāḥ sarve virājitāḥ || 12 || puline śītalo vāyuḥ mandagāmī vahatyalam | sahasradalapadmānāṃ rajo vikṣepayanmuhuḥ || 13 || kāścidgolokavāsinyaḥ kāścicchayyopakārikāḥ | śṛṅgāraprakarāḥ kāścitkāścitvai dvārapālikāḥ || 14 || pārṣadākhyāḥ sakhijanāḥ chatracāmarapāṇayaḥ | puṣpābharaṇakāriṇyaḥ śrīvṛndāvanapālikāḥ || 15 || govardhananivāsinyaḥ kāścitkuṃjavidhāyikāḥ | tannikuṃjanivāsinyo nartakyo vādyatatparāḥ || 16 || sarvā vai candravadanāḥ kiśoravayasā nṛpa | āsāṃ dvādaśayūthāścā jagmuḥ śrīkṛṣṇasannidhim || 17 || tathaiva yamunā sākṣādyūthībhūtvā samāyayau | śvetāmbarā śvetavarṇā muktābharaṇabhūṣitā || 18 || tathā''yayau kṛṣṇapatnī nāmnā yā madhumādhavī | padmavarṇā puṣpabhūṣā yūthībhūtvā śubhāṃbarā || 21 || tathaiva virajā sākṣādyūthībhūtvā samāyayau | haridvastrā gauravarṇā ratnālaṃkārabhūṣitā || 22 || lalitāyā viśākhāyā māyāyūthaḥ samāyayau | evaṃ svaṣṭasakhīnāṃ ca sakhīnāṃ kila ṣoḍaśa || 23 || dvātriṃśacca sakhīnāṃ ca yūthā sarve samāyayuḥ | rarāja bhagavān rājan strīgaṇai rāsamaṇḍale || 24 || vṛndāvane yathā''kāśe caṃdrastārāgaṇairyathā | pītavāsaḥparikaro naṭaveṣo manoharaḥ || 25 || vetrabhūdvādayan vaṃśīṃ gopīnāṃ prītimāvahan | mayūrapakṣabhṛnmaulī sragvī kuṇḍalamaṇḍitaḥ || 26 || rādhayā śuśubhe rāse yathā ratyā ratīśvaraḥ | evaṃ gāyan hariḥ sākṣātsundarīgaṇasaṃvṛtaḥ || 27 || yamunāpulinaṃ puṇyamāyayau rādhayā yutaḥ | gṛhītvā hastapādena padmābhaṃ svapriyākaram || 28 || niṣasāda hariḥ kṛṣṇātīre nīramanohare | punarjalpan sumadhuraṃ paśyan vṛndāvanaṃ priyam || 29 || calan hasan rādhikayā kuṃjaṃ kuṃjaṃ cacāra ha | kuṃje nilīyamānaṃ taṃ tvaraṃ tyaktvā priyākaram || 30 || vilokya śākhāntaritaṃ rādhā jagrāha mādhavam | rādhā dudrāva taddhastājjhaṃkāraṃ kurvatī pade || 31 || nilīyamānā kuṃjeṣu paśyato mādhavasya ca | dhāvan harirgato yāvattāvadrādhā tato gatā || 32 || vṛkṣapārśve hastamātrāditaścetaśca dhāvatī | tamālo hemavallyeva ghanaścaṃcalayā yathā || 33 || hemakhanyeva nīlādrī reje rādhikayā hariḥ | rādhayā viśvamohinyā babhau madanamohanaḥ || 34 || vṛndāvane rāsaraṃge ratyeva madano yathā | dhṛtvā rūpāṇi tāvanti yāvanti vrajayoṣitaḥ || 35 || nanarta rāsaraṃge'sau raṃgabhūmyāṃ naṭo yathā | gāyantyaścāpi nṛtyantyaḥ sarvā gopyo manoharāḥ || 36 || virejuḥ kṛṣṇacandraiśca yathā śakraiḥ surāṃganāḥ | vārāṃ vihāraṃ kṛṣṇāyāṃ cakāra madhusūdanaḥ || 37 || sarvairgopīgaṇaiḥ sārdhaṃ yakṣībhiryakṣarāḍiva | kabarīkeśapāśābhyāṃ prasūnaiḥ pracyutaiḥ śubhaiḥ | citravarṇairbabhau kṛṣṇo yathoṣṇiṅmudritā tathā || 38 || mṛdaṃgatālairmadhuradhvanisvanai- rjaguryaśastā madhusūdanasya | prāpurmudaṃ pūrṇamanorathāścala- tprasūnahārā hariṇā gatavyathāḥ || 39 || śrīhastasaṃtāḍitavāribiṃdubhiḥ sphārāsamasphūrjitaśīkaradyubhiḥ | vṛndāvaneśo vrajasuṃdarībhī reje gajībhirgajarāḍiva svayam || 40 || vidyādharyo devagaṃdharvapatnyaḥ paśyantyastā rāsaraṃgaṃ divisthāḥ | devaiḥ sārdhaṃ cakrire puṣpavarṣaṃ mohaṃ prāptāḥ praślathadvastranīvyaḥ || 41 ||
English translation
Description of the Rasskrida
King Bahulashva asked - "Devarshe! By darshan of Sriradha, by testing his love, what pastime did Lord Krishna reveal by moving forward with his pastime? . 1.
Srinardji said, "Rajan! In the month of Madhava (Vaishakh), in the Madhavi creeper-dominated Vrindavan, Raseshwara Madhava himself initiated the Rasa. When the beautiful moonrise occurred on Krishna Paksha Panchami in the month of Vaishakh, Manohar Shyamsundar performed Raas Vihar with Raaseshwari Sriradha in the groves along the banks of the Yamuna. Mithileshwar! The role that had previously descended to Earth from Goloka was immediately replaced by that of Suvarna and Padmaragamani. Vrindavan, too, took on a divine form and began to despise Nandanvan in its splendor, adorned with kamapooraka kalpa trees and sweet vines. The king! The Yamuna, adorned with jewelled steps and gold-plated pillows (gumti) and adorned with flowers such as geese and lotus, bore an unparalleled beauty. Giriraj Govardhan was as handsome as Gajraj. Just as the rivers of Madaki flowed from the Gandasthala of Gajraj and were thronged by the Bhramaras, streams of water flowed from the valleys of Giriraj, and from the Sundari Daris (Kandaras) and Bhramaris, the mountain was pervaded. There were different kinds of gems that appeared in place of different metals. The divine radiance of its radiant peaks was shining everywhere. He seemed to be enchanted by the chirping of birds and the blooming of vines. All the gardens around Giriraj began to be adorned with divine forms. Streets lined with halls, courtyards, and pillars began to adorn them. Nareshwar. Floating divine flags, golden urns, and the Śvētāraṇa flower garlands in the flowery temples adorned the niches. They were all filled with the charm of spring. There the cuckoo and the stork were singing their sweet lyrics. Birds like pigeons and peacocks chirped everywhere. All the Kunjas were particularly captivated by the broken Madhumatta Bhramaras, singing the virtuous ballads of Sriradha-Krishna. A cool, faint aroma washed over the Yamuna-Pulin, scattering thousands of lotus flowers and pollen. 2-13 |
It was at this time that many Gopanganas appeared in the service of Lord Krishna. Some were residents of Golok, some were bedding helpers. Shyamsundar Hariki was adorned with some embellishments like Shyam Tamalki from Suvarnalata, Ghanamandalaki from Chaplase, and Neelachalaki from Soneki Khana. In Vrindavan, Madanmohan Sri Krishna with Vishwamohini Sriradha was adorned like Kamadeva with Rati in the Raasaki stage. Drawing as much form as the Brajasundaris existed there, Natavar Krishna, like a dancer in the theatre, began to dance in the Raas Rangam. Along with them, all the beautiful gop-sundaris also started singing and dancing. Along with the many Krishna moons, they appeared to be gopasundaris, dancing deities with the majority of the Indras. Subsequently, Madhusudana Krishna, along with all the Gopas and Sundaris, began to vie in the Yamuna waters - just as Yaksharaja Kubera vied with the Yakshasundaris. The beautiful picturesque flowers that fell from the hairpins and tombs of those beauties were such a splendor to Yamuna ji, as if different colored flowers had been imprinted on a sapphire. They sang hymns of Madhusudana to the melodious sound of mridangam and khadtalam. His wish had come true. Srihari had taken away all their misery. Her petals were fidgety and she was lost in ecstasy. Vrindavanadheeshwara Sri Krishna, with his graceful hands, leaping and bouncing, holding the image of innumerable unique water particles released from the springs, was adorned as if he was adorned with many elephants by Yudhapati Gajraj. The Vidyadharis, Devanganas, and Gandharvapathis standing in the sky were showering flowers with the deities there, looking at the Rasa-colour. All of them had acquired all the charms. The seams of their garments were slipping loose. 30-41 |
Thus was completed the twenty-second chapter called 'Raslila' under the Vrindavanasakhanda in the Srigarghasamhita. . 19.
Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 25090, revision 92561 (2016-11-28T09:44:36Z). English was rendered from the complete Hindi chapter at https://www.mahakavya.com/vrindavan-khand-chapter-16-to-20/ as a transparent machine-assisted translation using the pinned IndicTrans2 Indic–English Distilled 200M model and retained without claiming verse-by-verse alignment.