Goloka-khaṇḍa · Chapter 13
Sourceशौर्यनामयपृच्छार्थं करं दातुं नृपस्य च । पुत्रोत्सवं कथयितुं नंदे श्रीमथुरां गते ॥ १ ॥ कंसेन प्रेषिता दुष्टा पूतना घातकारिणी । पुरेषु ग्रामघोषेषु चरंती घर्घरस्वना ॥ २ ॥ अथ गोकुलमासाद्य गोपगोपीगणाकुलम् । रूपं दधार सा दिव्यं वपुः षोडशवार्षिकम् ॥ ३ ॥ न केऽपि रुरुधुर्गोपाः सुंदरीं तां च गोपिकाः । शचीं वाणीं रमां रंभां रतिं च क्षिपतीमिव ॥ ४ ॥ रोहिण्यां च यशोदायां धर्षितायां स्फुरत्कुचा । अंकमादाय तं बालं लालयंती पुनः पुनः ॥ ५ ॥ ददौ शिशोर्महाघोरा कालकूटावृतं स्तनम् । प्राणैः सार्द्धं पपौ दुग्धं कटुं रोषावृतो हरिः ॥ ६ ॥ मुंच मुंच वदंतीत्थं धावन्ती पीडितस्तना । नीत्वा बहिर्गता तं वै गतमाया बभूव ह ॥ ७ ॥ पतन्नेत्रा श्वेतगात्रा रुदन्ती पतिता भुवि । ननाद तेन ब्रह्माण्डं सप्तलोकैर्बिलैः सह ॥ ८ ॥ चचाल वसुधा द्वीपैः तदद्भुतमिवाभवत् । षट्क्रोशं सा दृढान् दीर्घान् वृक्षान् पृष्ठतले गतान् ॥ ९ ॥ चूर्णीचकार वपुषा वज्रांगेण नृपेश्वर । वदन्तस्ते गोपगणा वीक्ष्य घोरं वपुर्महत् ॥ १० ॥ अस्या अङ्गुलिगो बालो न जीवति कदाचन । तस्या उरसि सानन्दं क्रीडन्तं सुस्मितं शिशुम् ॥ ११ ॥ दुग्धं पीत्वा जृंभमाणं तं दृष्ट्वा जगृहुः स्त्रियः । यशोदया च रोहिण्या निधायोरसि विस्मिताः ॥ १२ ॥ सर्वतो बालकं नीत्वा रक्षां चक्रुर्विधानतः । कालिंदीपुण्यमृत्तोयैर्गोपुच्छभ्रमणादिभिः ॥ १३ ॥ गोमूत्रगोरजोभिश्च स्नापयित्वा त्विदं जगुः ॥ १४ ॥ गोप्य ऊचुः - श्रीकृष्णस्ते शिरः पातु वैकुण्ठः कण्ठमेव हि । श्वेतद्वीपपतिः कर्णौ नासिकां यज्ञरूपधृक् ॥ १५ ॥ नृसिंहो नेत्रयुग्मं च जिह्वां दशरथात्मजः । अधराववतां ते तु नरनाराणावृषी ॥ १६ ॥ कपोलौ पातु ते साक्षात्सनकाद्याः कला हरेः । भालं ते श्वेतवाराहो नारदो भ्रूलतेऽवतु ॥ १७ ॥ चिबुकं कपिलः पातु दत्तात्रेय उरोऽवतु । स्कंधौ द्वावृषभः पातु करौ मत्स्यः प्रपातु ते ॥ १८ ॥ दोर्दण्डं सततं रक्षेत्पृथुः पृथुलविक्रमः । उदरं कमठः पातु नाभिं धन्वन्तरिश्च ते ॥ १९ ॥ मोहिनी गुह्यदेशं च कटिं ते वामनोऽवतु । पृष्ठं परशुरामश्च तवोरू बादरायणः ॥ २० ॥ बलो जानुद्वयं पातु जंघे बुद्धः प्रपातु ते । पादौ पातु सगुल्फौ च कल्किर्धर्मपतिः प्रभुः ॥ २१ ॥ सर्वरक्षाकरं दिव्यं श्रीकृष्णकवचं परम् । इदं भगवता दत्तं ब्रह्मणे नाभिपंकजे ॥ २२ ॥ ब्रह्मणा शंभवे दत्तं शंभुर्दुर्वाससे ददौ । दुर्वासाः श्रीयशोमत्यै प्रादाच्छ्रीनन्दमन्दिरे ॥ २३ ॥ अनेन रक्षां कृत्वास्य गोपीभिः श्रीयशोमती । पाययित्वा स्तनं दानं विप्रेभ्यः प्रददौ महत् ॥ २४ ॥ तदा नंदादयो गोपा आगता मथुरापुरात् । दृष्ट्वा घोरां पूतनाख्यां बभूवुर्भयविह्वलाः ॥ २५ ॥ छित्वा कुठारैस्तद्देहं गोपाः श्रीयमुनातटे । अनेकाश्च चिताः कृत्वा दाहयामासुरेव ताम् ॥ २६ ॥ एलालवंगश्रीखंडतगरागरुगंधिभृत् । धूमो दग्धस्य देहस्य पवित्रस्य समुत्थितः ॥ २७ ॥ अहो कृष्णमृते कं वा व्रजाम शरणं त्विह । पूतनायै मोक्षगतिं ददौ पतितपावनः ॥ २८ ॥ श्रीबहुलाश्व उवाच - केयं वा राक्षसी पूर्वं पूतना बालघातिनी । विषस्तना दुष्टभावा परं मोक्षं कथं गता ॥ २९ ॥ श्रीनारद उवाच - बलियज्ञे वामनस्य दृष्ट्वा रूपमतः परम् । बलिकन्या रत्नमाला पुत्रस्नेहं चकार ह ॥ ३० ॥ एतादृशो यदि भवेद्बालस्तं हि शुचिस्मितम् । पाययामि स्तनं तेन प्रसन्नं मे मनस्तदा ॥ ३१ ॥ बलेः परमभक्तस्य सुतायै वामनो हरिः । मनोरथस्तु ते भूयान् मनस्यपि वरं ददौ ॥ ३२ ॥ यः पूतनामोक्षमिमं शृणोति कृष्णस्य देवस्य परात्परस्य । भक्तिर्भवेत्प्रेमयुतापि तस्य त्रिवर्गशुद्धिः किमु मैथिलेंद्र ॥ ३४ ॥
śauryanāmayapṛcchārthaṃ karaṃ dātuṃ nṛpasya ca | putrotsavaṃ kathayituṃ naṃde śrīmathurāṃ gate || 1 || kaṃsena preṣitā duṣṭā pūtanā ghātakāriṇī | pureṣu grāmaghoṣeṣu caraṃtī ghargharasvanā || 2 || atha gokulamāsādya gopagopīgaṇākulam | rūpaṃ dadhāra sā divyaṃ vapuḥ ṣoḍaśavārṣikam || 3 || na ke'pi rurudhurgopāḥ suṃdarīṃ tāṃ ca gopikāḥ | śacīṃ vāṇīṃ ramāṃ raṃbhāṃ ratiṃ ca kṣipatīmiva || 4 || rohiṇyāṃ ca yaśodāyāṃ dharṣitāyāṃ sphuratkucā | aṃkamādāya taṃ bālaṃ lālayaṃtī punaḥ punaḥ || 5 || dadau śiśormahāghorā kālakūṭāvṛtaṃ stanam | prāṇaiḥ sārddhaṃ papau dugdhaṃ kaṭuṃ roṣāvṛto hariḥ || 6 || muṃca muṃca vadaṃtītthaṃ dhāvantī pīḍitastanā | nītvā bahirgatā taṃ vai gatamāyā babhūva ha || 7 || patannetrā śvetagātrā rudantī patitā bhuvi | nanāda tena brahmāṇḍaṃ saptalokairbilaiḥ saha || 8 || cacāla vasudhā dvīpaiḥ tadadbhutamivābhavat | ṣaṭkrośaṃ sā dṛḍhān dīrghān vṛkṣān pṛṣṭhatale gatān || 9 || cūrṇīcakāra vapuṣā vajrāṃgeṇa nṛpeśvara | vadantaste gopagaṇā vīkṣya ghoraṃ vapurmahat || 10 || asyā aṅguligo bālo na jīvati kadācana | tasyā urasi sānandaṃ krīḍantaṃ susmitaṃ śiśum || 11 || dugdhaṃ pītvā jṛṃbhamāṇaṃ taṃ dṛṣṭvā jagṛhuḥ striyaḥ | yaśodayā ca rohiṇyā nidhāyorasi vismitāḥ || 12 || sarvato bālakaṃ nītvā rakṣāṃ cakrurvidhānataḥ | kāliṃdīpuṇyamṛttoyairgopucchabhramaṇādibhiḥ || 13 || gomūtragorajobhiśca snāpayitvā tvidaṃ jaguḥ || 14 || gopya ūcuḥ - śrīkṛṣṇaste śiraḥ pātu vaikuṇṭhaḥ kaṇṭhameva hi | śvetadvīpapatiḥ karṇau nāsikāṃ yajñarūpadhṛk || 15 || nṛsiṃho netrayugmaṃ ca jihvāṃ daśarathātmajaḥ | adharāvavatāṃ te tu naranārāṇāvṛṣī || 16 || kapolau pātu te sākṣātsanakādyāḥ kalā hareḥ | bhālaṃ te śvetavārāho nārado bhrūlate'vatu || 17 || cibukaṃ kapilaḥ pātu dattātreya uro'vatu | skaṃdhau dvāvṛṣabhaḥ pātu karau matsyaḥ prapātu te || 18 || dordaṇḍaṃ satataṃ rakṣetpṛthuḥ pṛthulavikramaḥ | udaraṃ kamaṭhaḥ pātu nābhiṃ dhanvantariśca te || 19 || mohinī guhyadeśaṃ ca kaṭiṃ te vāmano'vatu | pṛṣṭhaṃ paraśurāmaśca tavorū bādarāyaṇaḥ || 20 || balo jānudvayaṃ pātu jaṃghe buddhaḥ prapātu te | pādau pātu sagulphau ca kalkirdharmapatiḥ prabhuḥ || 21 || sarvarakṣākaraṃ divyaṃ śrīkṛṣṇakavacaṃ param | idaṃ bhagavatā dattaṃ brahmaṇe nābhipaṃkaje || 22 || brahmaṇā śaṃbhave dattaṃ śaṃbhurdurvāsase dadau | durvāsāḥ śrīyaśomatyai prādācchrīnandamandire || 23 || anena rakṣāṃ kṛtvāsya gopībhiḥ śrīyaśomatī | pāyayitvā stanaṃ dānaṃ viprebhyaḥ pradadau mahat || 24 || tadā naṃdādayo gopā āgatā mathurāpurāt | dṛṣṭvā ghorāṃ pūtanākhyāṃ babhūvurbhayavihvalāḥ || 25 || chitvā kuṭhāraistaddehaṃ gopāḥ śrīyamunātaṭe | anekāśca citāḥ kṛtvā dāhayāmāsureva tām || 26 || elālavaṃgaśrīkhaṃḍatagarāgarugaṃdhibhṛt | dhūmo dagdhasya dehasya pavitrasya samutthitaḥ || 27 || aho kṛṣṇamṛte kaṃ vā vrajāma śaraṇaṃ tviha | pūtanāyai mokṣagatiṃ dadau patitapāvanaḥ || 28 || śrībahulāśva uvāca - keyaṃ vā rākṣasī pūrvaṃ pūtanā bālaghātinī | viṣastanā duṣṭabhāvā paraṃ mokṣaṃ kathaṃ gatā || 29 || śrīnārada uvāca - baliyajñe vāmanasya dṛṣṭvā rūpamataḥ param | balikanyā ratnamālā putrasnehaṃ cakāra ha || 30 || etādṛśo yadi bhavedbālastaṃ hi śucismitam | pāyayāmi stanaṃ tena prasannaṃ me manastadā || 31 || baleḥ paramabhaktasya sutāyai vāmano hariḥ | manorathastu te bhūyān manasyapi varaṃ dadau || 32 || yaḥ pūtanāmokṣamimaṃ śṛṇoti kṛṣṇasya devasya parātparasya | bhaktirbhavetpremayutāpi tasya trivargaśuddhiḥ kimu maithileṃdra || 34 ||
English translation
The Salvation of Putnaka
The serpents said, "My red! May Shri Krishna protect your head and Lord Vaikuntha's neck. May the Lord of Svetadvipa protect both the ears, the sacrificial form-bearer Shrihari Nasik, Lord Nrusingha both the eyes, Dasharatha-Nandana Shri Rama the tongue, and the sage Nara-Narayana your lips. May the four Maharshi's protect both your foreheads like Sanak-Sanandan, the Kalavatar of Sriharike, etc. May Lord Śvētāvara protect both your Bhaldeshas and Narada Bhulatas. May Lord Kapila protect your chin and Dattatreya protect your chest. May Lord Rishab protect both your shoulders and may Matsya-God protect both your hands. May the mighty King Prithu protect your arms at all times. May the lord turtle protect your belly and the navel of Dhanvantari. May the Lord in the form of Mohini protect you from harm, and may Vamana protect you from harm. May Parshuramji protect your back and Badrayana Vyasji protect both your thighs. May Balabhadra protect both your knees and may the Buddha-God protect your ankles. May the righteous Lord protect both your feet along with the flowers of Kalki. It is the supreme divine 'Krsna-Kavach' protecting all. It was preached by Lord Vishnu to Brahma in his navel - the lotus. It was preached by Brahma to Shambhuko, Shambhune to Durvasako, and Durvasane to Shriyashodaji at the Nanda temple. Through this shield, Shriyashoda, along with the gopis, protected Nandanandana, fed her breast, and bestowed immense wealth on the Brahmins. 15-24 |
Bahulashva asked - "Devarshe! Who was this Balaghatini demoness Putna in a previous life? Her breast was poisoned and her inner feelings were also contaminated; yet how did she attain supreme salvation? . 29. (Golok Khand Chapters 11 to 15)
Srinardaji said, "In the past, after seeing the supreme form of Lord Vamana in the sacrifice of King Bali, the sacrificial girl Ratnamala had shown great affection towards him. She had resolved that 'if I were to have a child like this, and I could breastfeed the baby with that holy smile, it would make my heart rejoice.' 'Bali is an ardent devotee of God, so Vamana-God gave this boon to his daughter that 'whatever desire is in your mind, it should be complete'. 'The same Ratnamala became the demoness known as Putana at the end of the Dwapara. With the touch of Lord Krishna, his noble intentions were successful. Mithilanaresh! The man who listens to this revival of the Supreme Lord, Shri Krishna, attains loving devotion to the Lord; then he attains Dharma, Artha, and Kamarupa trinity. . 30-34. .
Thus was completed the thirteenth chapter, 'Putana-moksha', in the Narada Bahulashva-samvada under Golokhanda in the Srigarghasamhita. 13.
Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 26571, revision 92531 (2016-11-28T07:19:24Z). English was rendered from the complete Hindi chapter at https://www.mahakavya.com/garga-samhita-golok-khand-chapters-11-to-15/ as a transparent machine-assisted translation using the pinned IndicTrans2 Indic–English Distilled 200M model and retained without claiming verse-by-verse alignment.