Goloka-khaṇḍa · Chapter 8
Sourceश्रुत्वा तदा शौनक भक्तियुक्तः श्रीमैथिलो ज्ञानभृतां वरिष्ठः । नत्वा पुनः प्राह मुनिं महाद्भुतं देवर्षिवर्यं हरिभक्तिनिष्ठः ॥ १ ॥ बहुलाश्व उवाच - त्वया कुलं कौ विशदीकृतं मे स्वानंददोर्यद्यशसामलेन । श्रीकृष्णभक्तक्षणसंगमेन जनोऽपि सत्स्याद्बहुना कुमुस्वित् ॥ २ ॥ श्रीराधया पूर्णतमस्तु साक्षा- द्गत्वा व्रजे किं चरितं चकार । तद्ब्रूहि मे देवऋषे ऋषीश त्रितापदुःखात्परिपाहि मां त्वम् ॥ ३ ॥ श्रीनारद उवाच - धन्यं कुलं यन्निमिना नृपेण श्रीकृष्णभक्तेन परात्परेण । पूर्णीकृतं यत्र भवान्प्रजातो शुक्तौ हि मुक्ताभवनं न चित्रम् ॥ ४ ॥ अथ प्रभोस्तस्य पवित्रलीलां सुमङ्गलां संशृणुतां परस्य । अभूत्सतां यो भुवि रक्षणार्थं न केवलं कंसवधाय कृष्णः ॥ ५ ॥ अथैव राधां वृषभानुपत्न्या- मावेश्य रूपं महसः पराख्यम् । कलिन्दजाकूलनिकुञ्जदेशे सुमन्दिरे सावततार राजन् ॥ ६ ॥ घनावृते व्योम्नि दिनस्य मध्ये भाद्रे सिते नागतिथौ च सोमे । अवाकिरन्देवगणाः स्फुरद्भि- स्तन्मन्दिरे नन्दनजैः प्रसूनैः ॥ ७ ॥ राधावतारेण तदा बभूवु- र्नद्योऽमलाभाश्च दिशः प्रसेदुः । ववुश्च वाता अरविन्दरागैः सुशीतलाः सुन्दरमन्दयानाः ॥ ८ ॥ सुतां शरच्चन्द्रशताभिरामां दृष्ट्वाऽथ कीर्तिर्मुदमाप गोपी । शुभं विधायाशु ददौ द्विजेभ्यो द्विलक्षमानन्दकरं गवां च ॥ ९ ॥ प्रेङ्खे खचिद्रत्नमयूखपूर्णे सुवर्णयुक्ते कृतचन्दनाङ्गे । आन्दोलिता सा ववृधे सखीजनै- र्दिने दिने चंद्रकलेव भाभिः ॥ १० ॥ यद्दर्शनं देववरैः सुदुर्लभं यज्ञैरवाप्तं जनजन्मकोटिभिः । सविग्रहां तां वृषभानुमन्दिरे ललन्ति लोका ललनाप्रलालनैः ॥ ११ ॥ श्रीरासरङ्गस्य विकासचन्द्रिका दीपावलीभिर्वृषभानुमन्दिरे । गोलोकचूडामणिकण्ठभूषणां ध्यात्वा परां तां भुवि पर्यटाम्यहम् ॥ १२ ॥ श्रीबहुलाश्व उवाच - वृषभानोरहो भाग्यं यस्य राधा सुताभवत् । कलावत्या सुचन्द्रेण किं कृतं पूर्वजन्मनि ॥ १३ ॥ श्रीनारद उवाच - नृगपुत्रो महाभाग सुचन्द्रो नृपतीश्वरः । चक्रवर्ती हरेरंशो बभूवातीव सुन्दरः ॥ १४ ॥ पितॄणां मानसी कन्यास्तिस्रोऽभूवन्मनोहराः । कलावती रत्नमाला मेनका नाम नामतः ॥ १५ ॥ कलावतीं सुचन्द्राय हरेरंशाय धीमते । वैदेहाय रत्नमालां मेनकां च हिमाद्रये । पारिबर्हेण विधिना स्वेच्छाभिः पितरो ददुः ॥ १६ ॥ सीताभूद्रत्नमालायां मेनकायां च पार्वती । द्वयोश्चरित्रं विदितं पुराणेषु महामते ॥ १७ ॥ सुचन्द्रोऽथ कलावत्या गोमतीतीरजे वने । दिव्यैर्द्वादशभिर्वर्षैस्तताप ब्रह्मणस्तपः ॥ १८ ॥ अथ विधिस्तमागत्य वरं ब्रूहीत्युवाच ह । श्रुत्वा वल्मीकदेशाच्च निर्ययौ दिव्यरूपधृक् ॥ १९ ॥ तं नत्वोवाच मे भूयाद्दिव्यं मोक्षं परात्परम् । तच्छ्रुत्वा दुःखिता साध्वी विधिं प्राह कलावती ॥ २० ॥ पतिरेव हि नारीणां दैवतं परमं स्मृतम् । यदि मोक्षमसौ याति तदा मे का गतिर्भवेत् ॥ २१ ॥ एनं विना न जीवामि यदि मोक्षं प्रदास्यसि । तुभ्यं शापं प्रदास्यामि पतिविक्षेपविह्वला ॥ २२ ॥ श्रीब्रह्मोवाच - त्वच्छापाद्भयभीतोऽहं मे वरोऽपि मृषा न हि । तस्मात्त्वं प्राणपतिना सार्धं गच्छ त्रिविष्टपम् ॥ २३ ॥ भुक्त्वा सुखानि कालेन युवां भूमौ भविष्यथः । गंगायमुनयोर्मध्ये द्वापरान्ते च भारते ॥ २४ ॥ युवयो राधिका साक्षात्परिपूर्णतमप्रिया । भविष्यति यदा पुत्री तदा मोक्षं गमिष्यथः ॥ २५ ॥ श्रीनारद उवाच - इत्थं ब्रह्मवरेणाथ दिव्येनामोघरूपिणा । कलावतीसुचन्द्रौ च भूमौ तौ द्वौ बभूवतुः ॥ २६ ॥ कलावती कान्यकुब्जे भलन्दननृपस्य च । जातिस्मरा ह्यभूद्दिव्या यज्ञकुण्डसमुद्भवा ॥ २७ ॥ सुचन्द्रो वृषभान्वाख्यः सुरभानुगृहेऽभवत् । जातिस्मरो गोपवरः कामदेव इवापरः ॥ २८ ॥ सम्बन्धं योजयामास नन्दराजो महामतिः । तयोश्च जातिस्मरयोरिच्छतोरिच्छया द्वयोः ॥ २९ ॥ वृषभानोः कलावत्या आख्यानं शृणुते नरः । सर्वपापविनिर्मुक्तः कृष्णसायुज्यमाप्नुयात् ॥ ३० ॥
śrutvā tadā śaunaka bhaktiyuktaḥ śrīmaithilo jñānabhṛtāṃ variṣṭhaḥ | natvā punaḥ prāha muniṃ mahādbhutaṃ devarṣivaryaṃ haribhaktiniṣṭhaḥ || 1 || bahulāśva uvāca - tvayā kulaṃ kau viśadīkṛtaṃ me svānaṃdadoryadyaśasāmalena | śrīkṛṣṇabhaktakṣaṇasaṃgamena jano'pi satsyādbahunā kumusvit || 2 || śrīrādhayā pūrṇatamastu sākṣā- dgatvā vraje kiṃ caritaṃ cakāra | tadbrūhi me devaṛṣe ṛṣīśa tritāpaduḥkhātparipāhi māṃ tvam || 3 || śrīnārada uvāca - dhanyaṃ kulaṃ yanniminā nṛpeṇa śrīkṛṣṇabhaktena parātpareṇa | pūrṇīkṛtaṃ yatra bhavānprajāto śuktau hi muktābhavanaṃ na citram || 4 || atha prabhostasya pavitralīlāṃ sumaṅgalāṃ saṃśṛṇutāṃ parasya | abhūtsatāṃ yo bhuvi rakṣaṇārthaṃ na kevalaṃ kaṃsavadhāya kṛṣṇaḥ || 5 || athaiva rādhāṃ vṛṣabhānupatnyā- māveśya rūpaṃ mahasaḥ parākhyam | kalindajākūlanikuñjadeśe sumandire sāvatatāra rājan || 6 || ghanāvṛte vyomni dinasya madhye bhādre site nāgatithau ca some | avākirandevagaṇāḥ sphuradbhi- stanmandire nandanajaiḥ prasūnaiḥ || 7 || rādhāvatāreṇa tadā babhūvu- rnadyo'malābhāśca diśaḥ praseduḥ | vavuśca vātā aravindarāgaiḥ suśītalāḥ sundaramandayānāḥ || 8 || sutāṃ śaraccandraśatābhirāmāṃ dṛṣṭvā'tha kīrtirmudamāpa gopī | śubhaṃ vidhāyāśu dadau dvijebhyo dvilakṣamānandakaraṃ gavāṃ ca || 9 || preṅkhe khacidratnamayūkhapūrṇe suvarṇayukte kṛtacandanāṅge | āndolitā sā vavṛdhe sakhījanai- rdine dine caṃdrakaleva bhābhiḥ || 10 || yaddarśanaṃ devavaraiḥ sudurlabhaṃ yajñairavāptaṃ janajanmakoṭibhiḥ | savigrahāṃ tāṃ vṛṣabhānumandire lalanti lokā lalanāpralālanaiḥ || 11 || śrīrāsaraṅgasya vikāsacandrikā dīpāvalībhirvṛṣabhānumandire | golokacūḍāmaṇikaṇṭhabhūṣaṇāṃ dhyātvā parāṃ tāṃ bhuvi paryaṭāmyaham || 12 || śrībahulāśva uvāca - vṛṣabhānoraho bhāgyaṃ yasya rādhā sutābhavat | kalāvatyā sucandreṇa kiṃ kṛtaṃ pūrvajanmani || 13 || śrīnārada uvāca - nṛgaputro mahābhāga sucandro nṛpatīśvaraḥ | cakravartī hareraṃśo babhūvātīva sundaraḥ || 14 || pitṝṇāṃ mānasī kanyāstisro'bhūvanmanoharāḥ | kalāvatī ratnamālā menakā nāma nāmataḥ || 15 || kalāvatīṃ sucandrāya hareraṃśāya dhīmate | vaidehāya ratnamālāṃ menakāṃ ca himādraye | pāribarheṇa vidhinā svecchābhiḥ pitaro daduḥ || 16 || sītābhūdratnamālāyāṃ menakāyāṃ ca pārvatī | dvayoścaritraṃ viditaṃ purāṇeṣu mahāmate || 17 || sucandro'tha kalāvatyā gomatītīraje vane | divyairdvādaśabhirvarṣaistatāpa brahmaṇastapaḥ || 18 || atha vidhistamāgatya varaṃ brūhītyuvāca ha | śrutvā valmīkadeśācca niryayau divyarūpadhṛk || 19 || taṃ natvovāca me bhūyāddivyaṃ mokṣaṃ parātparam | tacchrutvā duḥkhitā sādhvī vidhiṃ prāha kalāvatī || 20 || patireva hi nārīṇāṃ daivataṃ paramaṃ smṛtam | yadi mokṣamasau yāti tadā me kā gatirbhavet || 21 || enaṃ vinā na jīvāmi yadi mokṣaṃ pradāsyasi | tubhyaṃ śāpaṃ pradāsyāmi pativikṣepavihvalā || 22 || śrībrahmovāca - tvacchāpādbhayabhīto'haṃ me varo'pi mṛṣā na hi | tasmāttvaṃ prāṇapatinā sārdhaṃ gaccha triviṣṭapam || 23 || bhuktvā sukhāni kālena yuvāṃ bhūmau bhaviṣyathaḥ | gaṃgāyamunayormadhye dvāparānte ca bhārate || 24 || yuvayo rādhikā sākṣātparipūrṇatamapriyā | bhaviṣyati yadā putrī tadā mokṣaṃ gamiṣyathaḥ || 25 || śrīnārada uvāca - itthaṃ brahmavareṇātha divyenāmogharūpiṇā | kalāvatīsucandrau ca bhūmau tau dvau babhūvatuḥ || 26 || kalāvatī kānyakubje bhalandananṛpasya ca | jātismarā hyabhūddivyā yajñakuṇḍasamudbhavā || 27 || sucandro vṛṣabhānvākhyaḥ surabhānugṛhe'bhavat | jātismaro gopavaraḥ kāmadeva ivāparaḥ || 28 || sambandhaṃ yojayāmāsa nandarājo mahāmatiḥ | tayośca jātismarayoricchatoricchayā dvayoḥ || 29 || vṛṣabhānoḥ kalāvatyā ākhyānaṃ śṛṇute naraḥ | sarvapāpavinirmuktaḥ kṛṣṇasāyujyamāpnuyāt || 30 ||
English translation
Description of the Pre-Punya of Suchandra and Kalavati, their descent as Vrishabhanu and Kirti
Shrigargji says - Shaunak! King Bahulashvaka's heart was filled with devotion. He had an unwavering devotion to Haribhakti. Hearing of this, he bowed to Devarshi Naradaji, the greatest of the wise and the most virtuous in nature, and asked again. 1.
King Bahulashva said, "Oh my God! With your blissful, ever-growing, serene glory, you have made my clan extremely vivid (radiant) on earth; for with the moment of devotion to Shri Krishna, even the ordinary person becomes a Satpurusha-Mahatma. What is the use of saying more on this subject. Oh dear! Please tell me what pastimes the Supreme Personality of Godhead, who descended to the earth with Sriradha, performed in Vraja. Oh dear! Oh dear God! Mayst thou protect me from the affliction of the Trinity with this Kathamrita. . 2-3.
Brahma said, "O goddess! I am indeed afraid of your curse; but the bridegroom I have given can never fail. So you go to heaven with your spouse. There he would enjoy heavenly bliss and, in time, be born again on earth. At the end of Dwapara, in Bharatavarsha, between the Ganges and the Yamuna, you will be born. When the most perfect of God's love appears to you both in the form of a daughter-in-law, then both of you will be free together. . 23-24 | (Golok Khand Chapters 6 to 10)
Thus, says Shrinaradji, both Kalavati and Suchandra, the divine and infallible Verse of Brahma, originated on the ground floor. They have been 'Keerthi' and 'Srivrishabhanu'. Kalavati appeared in Kanyakubja Desh (Kannauj) from the Yajna Kunda of King Bhalandan. The divine maiden remembered all the things of her previous life. Suchandra was born in the house of Surbhanu. At that time, he became known by the name 'Sri Vrishabhaanu'. He also had a memory of a previous birth. He was the best of the gopas and as beautiful as Kamadeva II. The two were married by the wise Nandarajji. They both had memories of previous lives, so they wanted each other and it was their desire that led to this relationship. A person who listens to this legend of Vrishabhanu and Kalavati is freed from all sins and finally attains the grace of Lord Krishna. . 25-30 |
Thus was completed the eighth chapter in the Narada Bahulashva-Samvad under Golokhanda in the Srigarghasamhita, titled 'Narrative of the Former Birth of Sridhya'. 8.
Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 26566, revision 92526 (2016-11-28T07:15:41Z). English was rendered from the complete Hindi chapter at https://www.mahakavya.com/garga-samhita-golok-khand-chapters-6-to-10/ as a transparent machine-assisted translation using the pinned IndicTrans2 Indic–English Distilled 200M model and retained without claiming verse-by-verse alignment.