Girirāja-khaṇḍa · Chapter 2
Sourceश्रीनारद उवाच - श्रुत्वा वचो नन्दसुतस्य साक्षा- च्छ्रीनन्दसन्नन्दवरा व्रजेशाः । सुविस्मिताः पूर्वकृतं विहाय प्रचक्रिरे श्रीगिरिराजपूजाम् ॥ १ ॥ नीत्वा बलीन्मैथिल नन्दराजः सुतौ समानीय च रामकृष्णौ । यशोदया श्रीगिरिपूजनार्थं समुत्सको गर्गयुतः प्रसन्नः ॥ २ ॥ त्वरं समारुह्य महोन्नतं गजं विचित्रवर्णं धृतहेमशृङ्खलम् । गोवर्धनान्तं प्रययौ गवां गणैः शरद्घनैः शक्र इव प्रियायुतः ॥ ३ ॥ नन्दोपनन्दा वृषभानवश्च पुत्रैश्च पौत्रैश्च सहांगनाभिः । समाययुः श्रीगिरिराजपार्श्वं सर्वं समानीय च यज्ञभारम् ॥ ४ ॥ सहस्रबालार्कपरिस्फुरद्द्युति- मारुह्य राधा शिबिकां सखीगणैः । शचीव दिव्याम्बररत्नभूषणा बभौ चकोरीभ्रमरीसमाकुला ॥ ५ ॥ समागते पार्श्वगते स्वलंकृते राजन्सखीकोटिसमावृते परे । सख्यौ विभाते ललिताविशाखे चन्द्रानने चालितचारुचामरे ॥ ६ ॥ एवं रमा वै विरजा च माधवी माया च कृष्णा नृप जह्नुनंदिनी । द्वात्रिंशदष्टौ च तथा हि षोडश सख्यश्च तासां किल यूथ आगतः ॥ ७ ॥ श्रीमैथिलानां किल कोसलानां तथा श्रुतीनां ऋषिरूपकाणाम् । तथा त्वयोध्यापुरवासिनीनां श्रीयज्ञसीतावनवासिनीनाम् ॥ ८ ॥ रमादिवैकुण्ठनिवासिनीनां तथोर्ध्ववैकुण्ठनिवासिनीनाम् । महोज्ज्वलद्वीपनिवासिनीनां ध्रुवादिलोकाचलवासिनीनाम् ॥ ९ ॥ समुद्रजादिव्यगुणत्रयाणा- मदिव्यवैमानिकजौषधीनाम् । जालंधरीणां च समुद्रकन्या- बर्हिष्मतीजासुतलस्थितानाम् ॥ १० ॥ तथाप्सरःसर्वफणीन्द्रजाना- मासां च यूथाव्रजवासिनीनाम् । समाययुः श्रीगिरिराजपार्श्वं स्वलंकृताः पाणिबलिप्रदीपाः ॥ ११ ॥ गोपाश्च वृद्धाः शिशवो युवानः पीताम्बरोष्णीषकबर्हमंडिताः । श्रीहारगुंजावनमालिकाभी रेजुः समेता नवयष्टिवेणुभिः ॥ १२ ॥ श्रुत्वोत्सवं शैलवरस्य मन्मुखा- द्गङ्गाधरो बद्धकपर्दमंडलः। कपालभृन्नस्थिजभस्मरूषितः सर्पालिमालावलयैर्विभूषितः ॥ १३ ॥ धत्तूरभंगाविषपानविह्वलो हिमाद्रिपुत्रीसहितो गणावृतः । आरुह्य नन्दीश्वरमादिवाहनं समाययौ श्रीगिरिराजमण्डलम् ॥ १४ ॥ राजर्षिविप्रर्षिसुरर्षयश्च सिद्धेशयोगेश्वरहंसमुख्याः । आजग्मुराराद्गिरिदर्शनार्थं सहस्रशो विप्रगणा समेताः ॥ १५ ॥ गोवर्धनो रत्नशिलामयोऽभू- त्सुवर्णशृङ्गैः परितः स्फुरद्भिः । मत्तालिभिर्निर्झरसुन्दरीभि- र्दरीभिरुच्चांगकरीव राजन् ॥ १६ ॥ तदैव शैलाः किल मूर्तिमंतः सोपायना मेरुहिमाचलाद्याः । नेमुर्गिरिं मंगलपाणयस्तं गोवर्धनं रूपधरं गिरीन्द्राः ॥ १७ ॥ द्विजैश्च गोवर्धनदेवपूजनं कृत्वाऽच्युतोक्तं द्विजवह्निगोधनम् । सम्पूज्य धृत्वा सुधनं महाधनं बलिं ददौ श्रीगिरये व्रजेश्वरः ॥ १८ ॥ नन्दोपनन्दैर्वृषभानुभिश्च गोपीगणैर्गोपगणैः प्रहर्षितः । गायद्भिरानर्तनवाद्यतत्परै- श्चकार कृष्णोऽद्रिवरप्रदक्षिणाम् ॥ १९ ॥ देवेषु वर्षत्सु च पुष्पवर्षं जनेषु वर्षत्सु च लाजसङ्घम् । रेजे महाराज इवाध्वरे जनै- र्गोवर्धनो नाम गिरीन्द्रराजराट् ॥ २० ॥ कृष्णोऽपि साक्षाद्व्रजशैलमध्या- द्धृत्वाऽतिदीर्घं किल चान्यरूपम् । शैलोऽस्मि लोकानिति भाषयन्सन् जघास सर्वं कृतमन्नकूटम् ॥ २१ ॥ गोपालगोपीगणवृन्दमुख्या ऊचुः स्वयं वीक्ष्य गिरेः प्रभावम् । दातुं वरं तत्र समुद्यतं तं सुविस्मिता हर्षितमानसास्ते ॥ २२ ॥ ज्ञातोऽसि गोपैर्गिरिराजदेवः प्रदर्शितो नन्दसुतेन साक्षात् । नो गोधनं वा किल बन्धुवर्यो वृद्धिं समायातु दिने दिने कौ ॥ २३ ॥ तथाऽस्तु चोक्त्वा गिरिराजराजो गोवर्धनो दिव्यवपुर्दधानः । किरीटकेयूरमनोहराङ्गः क्षणेन तत्रान्तरधीयतारात् ॥ २४ ॥ नन्दोपनन्दा वृषभानवश्च बलः सुचन्द्रो वृषभानुराजः । श्रीनन्दराजश्च हरिश्च गोपा गोप्यश्च सर्वा निजगोधनैश्च ॥ २५ ॥ द्विजाश्च योगेश्वरसिद्धसङ्घाः शिवादयश्चान्यजनाश्च सर्वे । नत्वाऽथ सम्पूज्य गिरिं प्रसन्नाः स्वं स्वं गृहं जग्मुरनिच्छया च ॥ २६ ॥ श्रीकृष्णचन्द्रस्य परं चरित्रं गिरीन्द्रराजस्य महोत्सवं च । मया तवाग्रे कथितं विचित्रं नॄणां महापापहरं पवित्रम् ॥ २७ ॥ इति श्रीगर्गसंहितायां श्रीगिरिराजखण्डे श्रीनारदबहुलाश्वसंवादे गिरिराजमहोत्सववर्णनं नाम द्वितीयोऽध्यायः ॥ २ ॥ हरिः ॐ तत्सच्छ्रीकृष्णार्पणमस्तु ॥
śrīnārada uvāca - śrutvā vaco nandasutasya sākṣā- cchrīnandasannandavarā vrajeśāḥ | suvismitāḥ pūrvakṛtaṃ vihāya pracakrire śrīgirirājapūjām || 1 || nītvā balīnmaithila nandarājaḥ sutau samānīya ca rāmakṛṣṇau | yaśodayā śrīgiripūjanārthaṃ samutsako gargayutaḥ prasannaḥ || 2 || tvaraṃ samāruhya mahonnataṃ gajaṃ vicitravarṇaṃ dhṛtahemaśṛṅkhalam | govardhanāntaṃ prayayau gavāṃ gaṇaiḥ śaradghanaiḥ śakra iva priyāyutaḥ || 3 || nandopanandā vṛṣabhānavaśca putraiśca pautraiśca sahāṃganābhiḥ | samāyayuḥ śrīgirirājapārśvaṃ sarvaṃ samānīya ca yajñabhāram || 4 || sahasrabālārkaparisphuraddyuti- māruhya rādhā śibikāṃ sakhīgaṇaiḥ | śacīva divyāmbararatnabhūṣaṇā babhau cakorībhramarīsamākulā || 5 || samāgate pārśvagate svalaṃkṛte rājansakhīkoṭisamāvṛte pare | sakhyau vibhāte lalitāviśākhe candrānane cālitacārucāmare || 6 || evaṃ ramā vai virajā ca mādhavī māyā ca kṛṣṇā nṛpa jahnunaṃdinī | dvātriṃśadaṣṭau ca tathā hi ṣoḍaśa sakhyaśca tāsāṃ kila yūtha āgataḥ || 7 || śrīmaithilānāṃ kila kosalānāṃ tathā śrutīnāṃ ṛṣirūpakāṇām | tathā tvayodhyāpuravāsinīnāṃ śrīyajñasītāvanavāsinīnām || 8 || ramādivaikuṇṭhanivāsinīnāṃ tathordhvavaikuṇṭhanivāsinīnām | mahojjvaladvīpanivāsinīnāṃ dhruvādilokācalavāsinīnām || 9 || samudrajādivyaguṇatrayāṇā- madivyavaimānikajauṣadhīnām | jālaṃdharīṇāṃ ca samudrakanyā- barhiṣmatījāsutalasthitānām || 10 || tathāpsaraḥsarvaphaṇīndrajānā- māsāṃ ca yūthāvrajavāsinīnām | samāyayuḥ śrīgirirājapārśvaṃ svalaṃkṛtāḥ pāṇibalipradīpāḥ || 11 || gopāśca vṛddhāḥ śiśavo yuvānaḥ pītāmbaroṣṇīṣakabarhamaṃḍitāḥ | śrīhāraguṃjāvanamālikābhī rejuḥ sametā navayaṣṭiveṇubhiḥ || 12 || śrutvotsavaṃ śailavarasya manmukhā- dgaṅgādharo baddhakapardamaṃḍalaḥ| kapālabhṛnnasthijabhasmarūṣitaḥ sarpālimālāvalayairvibhūṣitaḥ || 13 || dhattūrabhaṃgāviṣapānavihvalo himādriputrīsahito gaṇāvṛtaḥ | āruhya nandīśvaramādivāhanaṃ samāyayau śrīgirirājamaṇḍalam || 14 || rājarṣiviprarṣisurarṣayaśca siddheśayogeśvarahaṃsamukhyāḥ | ājagmurārādgiridarśanārthaṃ sahasraśo vipragaṇā sametāḥ || 15 || govardhano ratnaśilāmayo'bhū- tsuvarṇaśṛṅgaiḥ paritaḥ sphuradbhiḥ | mattālibhirnirjharasundarībhi- rdarībhiruccāṃgakarīva rājan || 16 || tadaiva śailāḥ kila mūrtimaṃtaḥ sopāyanā meruhimācalādyāḥ | nemurgiriṃ maṃgalapāṇayastaṃ govardhanaṃ rūpadharaṃ girīndrāḥ || 17 || dvijaiśca govardhanadevapūjanaṃ kṛtvā'cyutoktaṃ dvijavahnigodhanam | sampūjya dhṛtvā sudhanaṃ mahādhanaṃ baliṃ dadau śrīgiraye vrajeśvaraḥ || 18 || nandopanandairvṛṣabhānubhiśca gopīgaṇairgopagaṇaiḥ praharṣitaḥ | gāyadbhirānartanavādyatatparai- ścakāra kṛṣṇo'drivarapradakṣiṇām || 19 || deveṣu varṣatsu ca puṣpavarṣaṃ janeṣu varṣatsu ca lājasaṅgham | reje mahārāja ivādhvare janai- rgovardhano nāma girīndrarājarāṭ || 20 || kṛṣṇo'pi sākṣādvrajaśailamadhyā- ddhṛtvā'tidīrghaṃ kila cānyarūpam | śailo'smi lokāniti bhāṣayansan jaghāsa sarvaṃ kṛtamannakūṭam || 21 || gopālagopīgaṇavṛndamukhyā ūcuḥ svayaṃ vīkṣya gireḥ prabhāvam | dātuṃ varaṃ tatra samudyataṃ taṃ suvismitā harṣitamānasāste || 22 || jñāto'si gopairgirirājadevaḥ pradarśito nandasutena sākṣāt | no godhanaṃ vā kila bandhuvaryo vṛddhiṃ samāyātu dine dine kau || 23 || tathā'stu coktvā girirājarājo govardhano divyavapurdadhānaḥ | kirīṭakeyūramanoharāṅgaḥ kṣaṇena tatrāntaradhīyatārāt || 24 || nandopanandā vṛṣabhānavaśca balaḥ sucandro vṛṣabhānurājaḥ | śrīnandarājaśca hariśca gopā gopyaśca sarvā nijagodhanaiśca || 25 || dvijāśca yogeśvarasiddhasaṅghāḥ śivādayaścānyajanāśca sarve | natvā'tha sampūjya giriṃ prasannāḥ svaṃ svaṃ gṛhaṃ jagmuranicchayā ca || 26 || śrīkṛṣṇacandrasya paraṃ caritraṃ girīndrarājasya mahotsavaṃ ca | mayā tavāgre kathitaṃ vicitraṃ nṝṇāṃ mahāpāpaharaṃ pavitram || 27 || iti śrīgargasaṃhitāyāṃ śrīgirirājakhaṇḍe śrīnāradabahulāśvasaṃvāde girirājamahotsavavarṇanaṃ nāma dvitīyo'dhyāyaḥ || 2 || hariḥ oṃ tatsacchrīkṛṣṇārpaṇamastu ||
English translation
Gopondwara Giriraj - Festival of Worship
The Brajeshwaras, such as Sreenanda and Sannanda, were astonished to hear this from Sreenandananda himself, says Sreenaradji. Then he renounced the earlier resolve and organized the Sri Giriraj-Pujan. Mithileshwar! Nandaraja eagerly accompanied Yashodaji to Giriraj Puja with his two sons - Balarama and Krishna - and the offerings. He was accompanied by Gargji. He went with his wife to Mount Govardhan with his cows, holding very high picturesque wood-stained and gold-studded hands. It is as if Indra, accompanied by Indrani, appeared on Airavata with the white clouds of autumn, and Nanda, Upananda, and Vrishabhanugana, along with their sons, grandsons, and daughters, came to Giriraja with all the offerings. Adorned in the light of the lights of thousands of Balarvikas, Sriradha, adorned with divine garments and colorful ornaments, came there with her community and adorned it in a manner similar to that of Shachi Chakori and Bhramariya. 1 - 5. (Girirajkhand Chapter 1 to 5)
The king. Two of the finest Chandramukhi sakhis - Lalita and Vishakha-Charu Chaivar - adorned with various ornaments and covered with crores of sakhis flanked by Sriradha, twisted and twisted. Nareshwar. Similarly thirty-two sakhis, eight sakhis, sixteen sakhis and innumerable sakhis including Rama, Viraja, Madhavi, Maya, Yamuna and Ganga etc. came there. The community of Mithilanivasini, Kosala-pradeshavasini and Ayodhyapuravasini, Shrutirupa, Rishirupa, Yajnasitaswarupa and Vanavasini gopis were also present. The Vaikuntha Basini goddesses like Rama, the Divyanganas living in the higher worlds than Vaikuntha, the Balayanas living in the brightest Chetadvipa, and the group of Gopanganas living in the Dhuadi worlds and Lokachala - the goddesses and goddesses - also came there. The divine Gunatrayami courtyards, which were the companions of Lakshmi from the sea, were the vanatis of the celestial aviators; who were the aushadis, who were the women of the inner city of Jalandhar, who were the sea girls, and who resided in the lands of Berhishmatinagar and Khunya, all those communities of divyangnas came and settled near Giriraj Govardhan. Similarly, the youth of the apsaras, all the nagakanya and vrajavasini also came to the Giriraja with articles of worship and lamps in their hands, adorned with garments. Children, young men, and old gopas, adorned with pitambar, turban, and peacock feathers, and adorned with beautiful necklaces, gunjas, and forest garlands, brought new yashti and venu, and began to adorn themselves there. Gangadhar Shiva, hearing the news of the festival from the mouth of the Himalayas, came to the Giriraj Mandala, surrounded by Amathaganas, with Jatajut dam on his head, skull in his hands, pyre in his grains, adorned with serpent garlands and bracelets, drunk with bhang, dhatur, and poison, and Girirajanandini with Uma, mounted on the Adi-Vahana Nandishvara. Yogesvara, the chief king, Ahmarshi, Devarshi, Siddhesvara, Hesa, etc., and thousands of Brahmin-vrinda gathered around to have a darshan of Giriraja. 6-15 |
Each rock of Mount Govardhan turned into a gemstone. Its golden peaks began to spread their radiance all around. The king. He began to dress up as Gajraj, elevated by mountain-fronted pyramids and water-colored kandaras. At the same time, Girindras like Meru and Himalaya took divine forms, took offerings and auspicious items in their hands and began to pay obeisance to Govardhan, the god of idols. According to the law narrated to Lord Krishna, after performing the Govardhan Puja property by the duo and properly worshipping the Brahmins, others, and the Gods, Vrajeswara Nanda presented a lot of wealth and valuable gifts in the service of the Giriraja. Nanda, Upananda, Vrishabhanu, Gopibrandha and Gopagana started dancing, singing and playing instruments. Filled with joy along with all of them, Krishna circumambulated the Girirajas. The gods rained flowers from the sky, and the people on the ground began to spit laja (lava or shells). In that yajna, Govardhan, the emperor of Girindra, began to be surrounded by people and adorned like a king. Directly, Lord Krishna also emerged from the midst of the rock Govardhan in Vraja in another gigantic form, and all the Atrakutas there offered bhog, saying, "I am Giriraja Govardhan." The gopas and the gopis, who were the main people in the community, saw this influence in Girika with their own eyes and were amazed to see Giriraja willing to give a boon there. There was an overwhelming sense of excitement among everyone. 16-22 | (Girirajkhand Chapter 1 to 5)
At that time, the gopas said - Prabu. Today we learned that you are the true Giriraj Devta. Nandanandan himself has given us the opportunity to have a darshan of you. May our cowherd and friends be blessed with growth on this ground floor every day by your grace. Girirajraj Govardhan, a divine figure with graceful limbs adorned with jewels such as a crown and keyur, disappeared near him in an instant, saying, "This will happen." Then Nanda-Upananda, Vrishabhanu, Balarama, Varshabhanuraja Suchandra, Srinandaraja, Srihari and all the Gopa-Gopis went there with their cows. The Brahmins, the Yogesvara community, the Siddha Sangha, Shiva, and other deities paid obeisance and worship to Giriraj and went to their respective homes cheerfully and reluctantly. The king! I described to you this excellent character of Srikrishna Chandra and that peculiar festival of Girirajaraja. It is a sacred occasion for every step of the way. 23-27 |
Thus was completed the second chapter, the Narada Bahutashva-Samvada, under the Girirajakhanda in the Srigarghasamhita, titled 'The Description of the Giriraja-Mahotsava'. 2.
Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 32206, revision 230090 (2020-04-10T23:14:26Z). English was rendered from the complete Hindi chapter at https://www.mahakavya.com/girirajkhand-chapter-1-to-5/ as a transparent machine-assisted translation using the pinned IndicTrans2 Indic–English Distilled 200M model and retained without claiming verse-by-verse alignment.