Viśvajit-khaṇḍa · Chapter 16
Sourceश्रीनारद उवाच - दुंदुभीन्नादयंस्तस्मात्प्रद्युम्नो यदुनंदनः ॥ मैथिलानाययौ राजंस्तव देशान् सुखावृतान् ॥१॥ सुवर्णसौधैरत्युच्चैः सघटै राजितां पुरीम् ॥ मिथिलां वीक्ष्य तामारादुद्धवं प्राह माधवः ॥२॥ प्रद्युम्न उवाच - कस्यैषा नगरी मंत्रिन् दृष्ययते सांप्रतं मया ॥ राजते बहुसौधैश्च पुरी भोगवती यथा ॥३॥ उद्धव उवाच - जनकस्य पुरी ह्येषा मिथिला नाम मानद ॥ मिथिलेंद्रो धृतिस्तस्यां महाभागवतः कविः ॥४॥ सर्वधर्मभृतां श्रेष्ठः श्रीकृष्णेष्टो हरिप्रियः ॥ बहुलाश्वस्तस्य सुत आबाल्याद्भक्तिकृद्धरेः ॥५॥ तस्मै स्वं दर्शनं दातुं भगवानागमिष्यति ॥ बहुलाश्वं राजपुत्रं श्रुतदेवं द्विजं तथा ॥६॥ स्मरत्यलं द्वारकायां श्रीकृष्णो भगवान् हरिः ॥ जेतुं न शक्यो देवेंद्रैर्मनुजैश्च कुतः प्रभो ॥ धृतिः परमया भक्त्या श्रीकृष्णवशकारकः ॥७॥ श्रीनारद उवाच - तच्छ्रुत्वा भगवान् कार्ष्णिरुद्धवेन समन्वितः ॥ स्वशिष्यमुद्धवं कृत्वा धृतिं द्रष्टुं समाययौ ॥८॥ भक्तेरेव परीक्षां हि कर्तुं तस्य नृपस्य च ॥ ददर्श मिथिलां कार्ष्णिरुद्धवेन समन्वितः ॥९॥ चर्मशस्त्रधृता वीरा मालातिलकशोभिताः ॥ जपन्तः कृष्णनामानि सर्वे वै यत्र मालया ॥१०॥ लिखितानि च नामानि द्वारि द्वारि हरेर्नृणाम् ॥ तथा श्रीकृष्णचित्राणि लिखितानि शुभानि च ॥११॥ कुड्ये कुड्ये गृहाणां च गदापद्मानि मानद ॥ दशावतारचित्राणि शंखचक्राणि यत्र वै ॥१२॥ तुलसीमंदिराणीत्थं प्राङ्गणे च गृहे गृहे ॥ एवं पश्यन्स सौधानि मिथिलायां जनान् बहून् ॥१३॥ मालातिलकसंयुक्तान् सर्वान्भक्तान्ददर्श ह ॥ तिलकैर्द्वादशाख्यैश्च युक्त्यैः कुंकुमजैर्वृतान् ॥१४॥ गोपीचंदनमुद्राभिश्चर्चिताञ्छांतविग्रहान् ॥ ऊर्ध्वपुंड्रधरान् विप्रान् हरिमंदिरचित्रितान् ॥१५॥ गदां मुद्रां ललाटे च ऊर्ध्वं वा हरिनामतः ॥ चक्रं शङ्खं च कमलं कूर्मं मत्स्यं भुजद्वये ॥१६॥ दधतश्च धनुर्बाणं मूर्ध्नि श्रीनंदकं हृदि ॥ मुसलं च हलं राजन्नथ कार्ष्णिर्ददश ह ॥१७॥ यस्या वीथ्यां भागवतं केचिच्छृण्वंति मानवाः ॥ इतिहासं भारतं च हरिवंशं तथापरे ॥१८॥ सनत्कुमारवासिष्ठयाज्ञवल्क्यपराशराः ॥ गर्गपौलस्त्यधर्मादिसंहिताः के पठंति वै ॥१९॥ ब्राह्मं पाद्मं वैष्णवं च शैवं लैंगं सगारुडम् ॥ नारदीयं भागवतमाग्नेयं स्कंदसंज्ञितम् ॥२०॥ भविष्यं ब्रह्मवैवर्तं मार्कण्डेयं सवामनम् ॥ वाराहमात्सकौर्माणि ब्रह्माण्डाख्यं तथैव च ॥२१॥ वीथ्यां वीथ्यां स्म शृण्वन्ति जनाः सर्वे गृहे गृहे ॥ वाल्मीकिकाव्यं केचिद्वै श्रीरामचरितामृतम् ॥२२॥ स्मृतीः पठन्ति केचिद्वै केचिद्वेदत्रयीं द्विजाः ॥ केचित्कुर्वंति यज्ञं वै वैष्णवं मंगलायनम् ॥२३॥ राधाकृष्णेति कृष्णेति के वदन्ति मुहुर्मुहुः ॥ केचिन्नृत्यंति गायंति हरिकीर्तनतत्पराः ॥२४॥ मृदंगतालवादित्रैः कांस्यवीणामनोहरैः ॥ मंदिरे मंदिरे विष्णोः कीर्तनं श्रूयते जनैः ॥२५॥ नवलक्षणसंयुक्तां भक्तिं यां प्रेमलक्षणाम् ॥ कुर्वंति मैथिला राजन् मिथिलायां गृहे गृहे ॥२६॥ एवं तु नगरीं दृष्ट्वा प्रद्युम्नो भगवान्हरिः ॥ राजद्वारं समेत्याशु मैथिलेशं ददर्श ह ॥२७॥ मैथिलेशसभायां तु वेदव्यासः शुको मुनिः ॥ याज्ञवल्क्यो वसिष्ठश्च गौतमोऽहं बृहस्पतिः ॥२८॥ अन्ये च मुनयस्तत्र वेदमूर्तिधरा इव ॥ दृश्यन्ते धर्मवक्तारो हरिनिष्ठा इतस्ततः ॥ २९॥ मैथिलेंद्रो धृतिस्तत्र भक्तिभावनताननः ॥ बलस्य पादुकापूजां कुरुते विधिवन्नृप ॥३०॥ जपन्मुक्तिकरं नाम श्रीकृष्णबलदेवयोः ॥ दृष्ट्वोत्थाय नमश्चक्रे सशिष्यं ब्रह्मचारिणम् ॥३१॥ तं पूजयित्वा विधिवत् पाद्याद्यैर्मैथिलेश्वरः ॥ कृतांजलिपुटो राजा तदग्रे च स्थितोऽभवत् ॥३२॥ जनक उवाच - अद्य मे सपलं जन्म मंदिरं विशदीकृतम् ॥ देवर्षिपितरः सर्वे संतुष्टा आगते त्वयि ॥३३॥ निर्विकल्पाः समदृशस्त्वादृशाः साधवः क्षितौ ॥ निःश्रेयसाय भगवन्दीनानां विचरंति हि ॥३४॥ ब्रह्मचार्युवाच - धन्योऽसि राजशार्दूल धन्या ते मिथिलापुरी ॥ धन्याः प्रजाश्च ते सर्वा विष्णुभक्तिसमन्विताः ॥३५॥ जनक उवाच - ममेयं नगरी नास्ति न प्रजा न गृहं धनम्॥ कलत्रपुत्रपौत्रादि सर्वं कृष्णस्य चैव हि ॥३६॥ परिपूर्णतमः साक्षाच्छ्रीकृष्णो भगवान्स्वयम् ॥ असंख्यब्रह्मांडपतिर्गोलोके धाम्नि राजते ॥३७॥ वासुदेवः संकर्षणः प्रद्युम्नः पुरुषः स्वयम् ॥ अनिरुद्धस्तथा चैकश्चतुर्व्यूहोऽभवत् क्षितौ ॥३८॥ कायेन मनसा वाचा बुद्ध्या वाचेंद्रियैः कृतम् ॥ तस्मै समर्पितं शौक्ल्यं मया ब्रह्मन्महामुने ॥३९॥ ब्रह्मचार्युवाच - हे वैदेह महाभाग विष्णुभक्तिमतां वर ॥ त्वद्भक्त्या तोषितः कृष्णस्तवैकत्वं प्रदास्यति ॥४०॥ जनक उवाच - दासोऽहं कृष्णभक्तानां त्वादृशानां महात्मनाम् ॥ मुक्तिं नेच्छामि हे ब्रह्मन्नेकतां हेतुवर्जितः ॥४१॥ ब्रह्मचार्युवाच - करोष्यहैतुकीं भक्तिं राजंस्त्वं हेतुवर्जितः ॥ निर्गुणैर्भक्तिभावैश्च प्रेमलक्षणसंयुतः ॥४२॥ प्रद्युम्नो भगवान्साक्षाद्दिग्जयार्थं विनिर्गतः ॥ नायातस्तव गेहेषु संदेहो मे महानभूत् ॥४३॥ जनक उवाच - प्रद्युम्नो भगवान्साक्षादंतर्यामी हरिः स्वयम् ॥ सर्वगः सर्वविच्छश्वदत्र नास्ति च किं प्रभो ॥४४॥ ब्रह्मचार्युवाच - ज्ञानदृष्ट्यापि चेत्कार्ष्णिं मन्यसेऽत्र निरंतरम् ॥ तर्हि दर्शय तं देवं प्रह्लाद इव दिव्यदृक् ॥४५॥ श्रीनारद उवाच - एतच्छ्रुत्वा तदा राजा महाभागवतो धृतिः ॥ अश्रुपूर्णमुखो भूत्वा प्राह गद्गदया गिरा ॥४६॥ जनक उवाच - यदि मे श्रीहरेर्भक्तिरनिमित्ता कृता भुवि ॥ तर्हि कार्ष्णिर्हरेः पुत्रः प्रादुर्भूयान्ममाग्रतः ॥४७॥ यदि श्रीकृष्णभक्तानां दासोऽहं यदि तत्कृपा ॥ सर्वत्र यदि तद्भावस्तर्हि भूयान्मनोरथः ॥४८॥ श्रीनारद उवाच - प्रादुर्बभूवाशु तदैव कार्ष्णि- र्विसृज्य सद्यः किल वर्णरूपम् ॥ पश्यत्सु सर्वेषु जनेषु शिष्यः स गद्गदोऽभूद्धरिभक्तिनिष्ठः ॥४९॥ घनप्रभं पद्मदलायतेक्षणं प्रलंबबाहुं जगतां मनोहरम् ॥ पीतांबरं नीलगुडालकालिभीः स्वलंकृतं श्रीमुखपद्ममंडलम् ॥५०॥ शीतर्तुबालार्ककिरीटकुंडलं काच्यंगदस्फूर्जितदिव्यविग्रहम् ॥ विलोक्य तं कृष्णसुतं कृतांजलि- र्ननाम साष्टांगमलं धृतिर्नृपः ॥५१॥ जनक उवाच - अहोऽतिधन्यं मम भूरि भाग्यं दत्तं त्वया मे निजदर्शनं हि ॥ जातोऽद्य कायाधवतुल्य आरा- द्गृहं कृतार्थोऽस्मि कुलेन भूमन् ॥५२॥ श्रीप्रद्युम्न उवाच - धन्यस्त्वं नृपशार्दूल भक्तस्त्वं मत्प्रभाववित् ॥ भक्तिभावपरीक्षार्थं प्राप्तोऽहं तव सांप्रतम् ॥५३॥ अद्यैव मम सारूप्यं भूयात्ते मैथिलेश्वर ॥ बलमायुर्यशःकीर्तिरिह लोके भवत्वलम् ॥५४॥ श्रीनारद उवाच - तव पित्रा च धृतिना पूजितः पश्यतां सताम् ॥ प्रययौ शिबिरान् राजन् प्रद्युम्नो भक्तवत्सलः ॥५५॥
śrīnārada uvāca - duṃdubhīnnādayaṃstasmātpradyumno yadunaṃdanaḥ || maithilānāyayau rājaṃstava deśān sukhāvṛtān ||1|| suvarṇasaudhairatyuccaiḥ saghaṭai rājitāṃ purīm || mithilāṃ vīkṣya tāmārāduddhavaṃ prāha mādhavaḥ ||2|| pradyumna uvāca - kasyaiṣā nagarī maṃtrin dṛṣyayate sāṃprataṃ mayā || rājate bahusaudhaiśca purī bhogavatī yathā ||3|| uddhava uvāca - janakasya purī hyeṣā mithilā nāma mānada || mithileṃdro dhṛtistasyāṃ mahābhāgavataḥ kaviḥ ||4|| sarvadharmabhṛtāṃ śreṣṭhaḥ śrīkṛṣṇeṣṭo haripriyaḥ || bahulāśvastasya suta ābālyādbhaktikṛddhareḥ ||5|| tasmai svaṃ darśanaṃ dātuṃ bhagavānāgamiṣyati || bahulāśvaṃ rājaputraṃ śrutadevaṃ dvijaṃ tathā ||6|| smaratyalaṃ dvārakāyāṃ śrīkṛṣṇo bhagavān hariḥ || jetuṃ na śakyo deveṃdrairmanujaiśca kutaḥ prabho || dhṛtiḥ paramayā bhaktyā śrīkṛṣṇavaśakārakaḥ ||7|| śrīnārada uvāca - tacchrutvā bhagavān kārṣṇiruddhavena samanvitaḥ || svaśiṣyamuddhavaṃ kṛtvā dhṛtiṃ draṣṭuṃ samāyayau ||8|| bhaktereva parīkṣāṃ hi kartuṃ tasya nṛpasya ca || dadarśa mithilāṃ kārṣṇiruddhavena samanvitaḥ ||9|| carmaśastradhṛtā vīrā mālātilakaśobhitāḥ || japantaḥ kṛṣṇanāmāni sarve vai yatra mālayā ||10|| likhitāni ca nāmāni dvāri dvāri harernṛṇām || tathā śrīkṛṣṇacitrāṇi likhitāni śubhāni ca ||11|| kuḍye kuḍye gṛhāṇāṃ ca gadāpadmāni mānada || daśāvatāracitrāṇi śaṃkhacakrāṇi yatra vai ||12|| tulasīmaṃdirāṇītthaṃ prāṅgaṇe ca gṛhe gṛhe || evaṃ paśyansa saudhāni mithilāyāṃ janān bahūn ||13|| mālātilakasaṃyuktān sarvānbhaktāndadarśa ha || tilakairdvādaśākhyaiśca yuktyaiḥ kuṃkumajairvṛtān ||14|| gopīcaṃdanamudrābhiścarcitāñchāṃtavigrahān || ūrdhvapuṃḍradharān viprān harimaṃdiracitritān ||15|| gadāṃ mudrāṃ lalāṭe ca ūrdhvaṃ vā harināmataḥ || cakraṃ śaṅkhaṃ ca kamalaṃ kūrmaṃ matsyaṃ bhujadvaye ||16|| dadhataśca dhanurbāṇaṃ mūrdhni śrīnaṃdakaṃ hṛdi || musalaṃ ca halaṃ rājannatha kārṣṇirdadaśa ha ||17|| yasyā vīthyāṃ bhāgavataṃ kecicchṛṇvaṃti mānavāḥ || itihāsaṃ bhārataṃ ca harivaṃśaṃ tathāpare ||18|| sanatkumāravāsiṣṭhayājñavalkyaparāśarāḥ || gargapaulastyadharmādisaṃhitāḥ ke paṭhaṃti vai ||19|| brāhmaṃ pādmaṃ vaiṣṇavaṃ ca śaivaṃ laiṃgaṃ sagāruḍam || nāradīyaṃ bhāgavatamāgneyaṃ skaṃdasaṃjñitam ||20|| bhaviṣyaṃ brahmavaivartaṃ mārkaṇḍeyaṃ savāmanam || vārāhamātsakaurmāṇi brahmāṇḍākhyaṃ tathaiva ca ||21|| vīthyāṃ vīthyāṃ sma śṛṇvanti janāḥ sarve gṛhe gṛhe || vālmīkikāvyaṃ kecidvai śrīrāmacaritāmṛtam ||22|| smṛtīḥ paṭhanti kecidvai kecidvedatrayīṃ dvijāḥ || kecitkurvaṃti yajñaṃ vai vaiṣṇavaṃ maṃgalāyanam ||23|| rādhākṛṣṇeti kṛṣṇeti ke vadanti muhurmuhuḥ || kecinnṛtyaṃti gāyaṃti harikīrtanatatparāḥ ||24|| mṛdaṃgatālavāditraiḥ kāṃsyavīṇāmanoharaiḥ || maṃdire maṃdire viṣṇoḥ kīrtanaṃ śrūyate janaiḥ ||25|| navalakṣaṇasaṃyuktāṃ bhaktiṃ yāṃ premalakṣaṇām || kurvaṃti maithilā rājan mithilāyāṃ gṛhe gṛhe ||26|| evaṃ tu nagarīṃ dṛṣṭvā pradyumno bhagavānhariḥ || rājadvāraṃ sametyāśu maithileśaṃ dadarśa ha ||27|| maithileśasabhāyāṃ tu vedavyāsaḥ śuko muniḥ || yājñavalkyo vasiṣṭhaśca gautamo'haṃ bṛhaspatiḥ ||28|| anye ca munayastatra vedamūrtidharā iva || dṛśyante dharmavaktāro hariniṣṭhā itastataḥ || 29|| maithileṃdro dhṛtistatra bhaktibhāvanatānanaḥ || balasya pādukāpūjāṃ kurute vidhivannṛpa ||30|| japanmuktikaraṃ nāma śrīkṛṣṇabaladevayoḥ || dṛṣṭvotthāya namaścakre saśiṣyaṃ brahmacāriṇam ||31|| taṃ pūjayitvā vidhivat pādyādyairmaithileśvaraḥ || kṛtāṃjalipuṭo rājā tadagre ca sthito'bhavat ||32|| janaka uvāca - adya me sapalaṃ janma maṃdiraṃ viśadīkṛtam || devarṣipitaraḥ sarve saṃtuṣṭā āgate tvayi ||33|| nirvikalpāḥ samadṛśastvādṛśāḥ sādhavaḥ kṣitau || niḥśreyasāya bhagavandīnānāṃ vicaraṃti hi ||34|| brahmacāryuvāca - dhanyo'si rājaśārdūla dhanyā te mithilāpurī || dhanyāḥ prajāśca te sarvā viṣṇubhaktisamanvitāḥ ||35|| janaka uvāca - mameyaṃ nagarī nāsti na prajā na gṛhaṃ dhanam|| kalatraputrapautrādi sarvaṃ kṛṣṇasya caiva hi ||36|| paripūrṇatamaḥ sākṣācchrīkṛṣṇo bhagavānsvayam || asaṃkhyabrahmāṃḍapatirgoloke dhāmni rājate ||37|| vāsudevaḥ saṃkarṣaṇaḥ pradyumnaḥ puruṣaḥ svayam || aniruddhastathā caikaścaturvyūho'bhavat kṣitau ||38|| kāyena manasā vācā buddhyā vāceṃdriyaiḥ kṛtam || tasmai samarpitaṃ śauklyaṃ mayā brahmanmahāmune ||39|| brahmacāryuvāca - he vaideha mahābhāga viṣṇubhaktimatāṃ vara || tvadbhaktyā toṣitaḥ kṛṣṇastavaikatvaṃ pradāsyati ||40|| janaka uvāca - dāso'haṃ kṛṣṇabhaktānāṃ tvādṛśānāṃ mahātmanām || muktiṃ necchāmi he brahmannekatāṃ hetuvarjitaḥ ||41|| brahmacāryuvāca - karoṣyahaitukīṃ bhaktiṃ rājaṃstvaṃ hetuvarjitaḥ || nirguṇairbhaktibhāvaiśca premalakṣaṇasaṃyutaḥ ||42|| pradyumno bhagavānsākṣāddigjayārthaṃ vinirgataḥ || nāyātastava geheṣu saṃdeho me mahānabhūt ||43|| janaka uvāca - pradyumno bhagavānsākṣādaṃtaryāmī hariḥ svayam || sarvagaḥ sarvavicchaśvadatra nāsti ca kiṃ prabho ||44|| brahmacāryuvāca - jñānadṛṣṭyāpi cetkārṣṇiṃ manyase'tra niraṃtaram || tarhi darśaya taṃ devaṃ prahlāda iva divyadṛk ||45|| śrīnārada uvāca - etacchrutvā tadā rājā mahābhāgavato dhṛtiḥ || aśrupūrṇamukho bhūtvā prāha gadgadayā girā ||46|| janaka uvāca - yadi me śrīharerbhaktiranimittā kṛtā bhuvi || tarhi kārṣṇirhareḥ putraḥ prādurbhūyānmamāgrataḥ ||47|| yadi śrīkṛṣṇabhaktānāṃ dāso'haṃ yadi tatkṛpā || sarvatra yadi tadbhāvastarhi bhūyānmanorathaḥ ||48|| śrīnārada uvāca - prādurbabhūvāśu tadaiva kārṣṇi- rvisṛjya sadyaḥ kila varṇarūpam || paśyatsu sarveṣu janeṣu śiṣyaḥ sa gadgado'bhūddharibhaktiniṣṭhaḥ ||49|| ghanaprabhaṃ padmadalāyatekṣaṇaṃ pralaṃbabāhuṃ jagatāṃ manoharam || pītāṃbaraṃ nīlaguḍālakālibhīḥ svalaṃkṛtaṃ śrīmukhapadmamaṃḍalam ||50|| śītartubālārkakirīṭakuṃḍalaṃ kācyaṃgadasphūrjitadivyavigraham || vilokya taṃ kṛṣṇasutaṃ kṛtāṃjali- rnanāma sāṣṭāṃgamalaṃ dhṛtirnṛpaḥ ||51|| janaka uvāca - aho'tidhanyaṃ mama bhūri bhāgyaṃ dattaṃ tvayā me nijadarśanaṃ hi || jāto'dya kāyādhavatulya ārā- dgṛhaṃ kṛtārtho'smi kulena bhūman ||52|| śrīpradyumna uvāca - dhanyastvaṃ nṛpaśārdūla bhaktastvaṃ matprabhāvavit || bhaktibhāvaparīkṣārthaṃ prāpto'haṃ tava sāṃpratam ||53|| adyaiva mama sārūpyaṃ bhūyātte maithileśvara || balamāyuryaśaḥkīrtiriha loke bhavatvalam ||54|| śrīnārada uvāca - tava pitrā ca dhṛtinā pūjitaḥ paśyatāṃ satām || prayayau śibirān rājan pradyumno bhaktavatsalaḥ ||55||
English translation
Worship of Pradyumna arrived in the form of a celibate by King Dhriti of Mithila; auspicious communication between the two of them; give a direct vision of the King of Pradyumna, worship him and go to the camp.
Srinardji says - Rajan! From there, Yadunandan Pradyumna came to your prosperous Mithila country, playing Vijay Dundubhi. Seeing Mithilapuri in the distance, adorned with a kalasha and very high golden spires, Pradyumna asked Uddhav. 1-2.
Pradyumna said, "O minister! Whose capital is it at the moment in my view, which is adorned with numerous palaces like Bhogavati Puri? . 3.
Srinardji says - Rajan! On hearing this, Lord Srikrishna Kumar Pradyumna took Uddhavji as his disciple and came to have a darshan of King Dhritika with him. Along with Uddhava, Pradyumna saw Mithilapuri only to test the king's devotion. All the heroes there were clad in armour and weapons and adorned with garlands and tilak. All of them chanted the name of Krishna through their garlands. The people of Mithila had names of Sriharika written on their doorsteps and painted beautiful portraits of Lord Krishna. Honourable! There were gada, lotus, paintings of ten avatars and conch shells, chakras on every wall of the houses. Temples of Tulasi were seen in the courtyards of every house. 8-12 | (Vishwajitkhand chapter 16 to 20)
In this way, looking at the palaces of Mithila, he also looked at the people there, who were all devotees of the Lord with garlands and tilak. They wore twelve tilaks each of saffron or saffron. The Brahmins there were known for their Gopichandani postures, calm demeanour, and upright demeanour. He had paintings of the Harimandir painted on his forehead. The forehead bore the posture of a Gadaki, the head had the Harinama, and both arms bore the Chakra, the Shankha, the Padma, the Kurma, and the Matsya. Many had images of bows and arrows on their foreheads and swords, muskets, and lighter symbols called Nandak in their hearts. 13-17 | (Vishwajitkhand chapter 16 to 20)
Thus after having darshan of the city, Lord Pradyumna Hari reached the royal gate and soon had darshan of Maithilnaresh. In the assembly of Maithilesha sat Vedavyasa, Shukamuni, Yajnavalkya, Vasistha, Gautama, I, and Brihaspati. Other orators of dharma and revered sages were also seen sitting there like idolatrous Vedas. Nareshwar Maithilendra Dhruti was there, bowing in reverence and formally worshipping the feet of Baldevji. They also used to chant the liberating names of Krishna and Baldev. Seeing the celibate coming with his disciple, the king got up and saluted. King Dhriti of Maithileshwara stood before him with folded hands, having ritually worshipped him with his padya and other remedies. 27-32 |
The Father said, "O God! I was born successful today with your debut, my Raj Bhavan became pure and vibrant, the gods, the sages, and the ancestors were all satisfied. Oh my goodness! Fearless and upright sages like you roam the earth only for the welfare of the poor. 33-34 | (Vishwajitkhand chapter 16 to 20)
The brahmachari said, "Rajasinha! Blessed are you, blessed is this Mithilapuri of yours, and blessed are all your subjects, full of devotion to Vishnu. 35.
The father said, "O Lord! Neither is this city mine, nor are the people mine, nor are the houses and the grain mine. Whatever I have, women, sons and grandsons, everything belongs to Lord Krishna. The most perfect Lord Krishna himself resides in Goloka-dham, being the lord of innumerable universes. The Purushottama, though one, manifested himself on the ground in the form of four arrays - Vasudeva, Sankarshana, Pradyumna, and Aniruddha. O great Brahman! Whatever virtuous deed I have done through body, mind, speech, intellect or all senses is dedicated to Lord Krishna. 36-39 |
Brahmachari said - Mahabhaga, Vishnubhakta - Shiromani, Vidhyaraja! May Lord Krishna be pleased with your devotion and grant you salvation. 40. (Vishwajitkhand chapter 16 to 20)
Janaka said, "O Brahman! I am a slave of devotees of Lord Krishna like you. I have not given any purpose or desire a place in my mind; therefore, I do not want to attain liberation in the form of oneness or harmony. 41.
The celibate said, "O king! You do ahaita bhakti purposelessly, therefore you are endowed with the traits of love because of nirguna bhakti-bhava. Directly, Lord Pradyumna is out for the victory. I have great doubts about why they did not come to your house. 42-43 |
Shrinaradji says - Bahulashva! Hearing this, King Dhritiya of Mahabhagavata spoke in a loud voice, shedding tears on his face. 46.
Janaka said, "If Lord Srihariki has been worshipped on this earth by me, then Pradyumna, the son of Sriharika, may appear before me." If I am a servant of the devotees of Lord Krishna, if I have His grace and if I have the wisdom of Lord Krishna everywhere, may this desire of mine be fulfilled. 47-48 | (Vishwajitkhand chapter 16 to 20)
Naradji says - Bahulashva! As soon as he said this, Srikrishna Kumar Pradyumna immediately left the celibate form and appeared in his true form before everyone. Uddhav, a devout disciple of Haribhakti, also fell ill. The dark rays like clouds, the vast eyes like the radiant lotus, the long arms, the mind-boggling form of the people of the world appeared before everyone. Pitambar was adorning their limbs. His ornate façade was adorned with blue curly anklets. His divine image was emerging from the kantiman kirit, the divine kundal, the kardhani, and the bajuband, similar to the winter balarvi. Seeing Sri Krishnakumar Pradyumna in this manner, King Dhritti bowed to him with folded hands. 49-51 |
The Father said, "O Lord! My good fortune is great and very blessed. Ahhh! Today you gave me a direct vision of your form. Today, my glory increased like that of Kayadhukumar Prahlada. Today, I was blessed with my family. 52.
Naradji says - Rajan! Your father went to his camp in front of the saints who had come there, Lord Pradyumna, who was worshipped with great devotion. 55.
Thus was completed the sixteenth chapter in the Narada Bahulashva-Samvad under the Vishwajit Khanda in the Srigarghasamhita, the 'Upakhyan of Janaka'. 16.
Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 24665, revision 92734 (2016-11-29T11:22:43Z). English was rendered from the complete Hindi chapter at https://www.mahakavya.com/vishwajitkhand-chapter-16-to-20/ as a transparent machine-assisted translation using the pinned IndicTrans2 Indic–English Distilled 200M model and retained without claiming verse-by-verse alignment.