Skip to main content

Girirāja-khaṇḍa · Chapter 1

Chapter 1

Unit 47 of 263Girirāja-khaṇḍa · Chapter 1Girirāja-khaṇḍa · Chapter 11 source entries

Girirāja-khaṇḍa · Chapter 1

Source

बहुलाश्व उवाच - कथं दधार भगवान् गिरिं गोवर्धनं वरम् । उच्छिलींध्रं यथा बालो ह्स्तेनैकेन लीलया ॥ १ ॥ परिपूर्णतमस्यास्य श्रीकृष्णस्य महात्मनः । वदैतच्चरितं दिव्यमद्‌भुतं मुनिसत्तम ॥ २ ॥ श्रीनारद उवाच - वार्षिकं हि करं राज्ञे यथा शक्राय वै तथा । बलिं ददुः प्रावृडन्ते गोपाः सर्वे कृषीवलाः ॥ ३ ॥ महेन्द्रयागसंभारचयं दृष्ट्वैकदा हरिः । नन्दं पप्रच्छ सदसि वल्लभानां च शृण्वताम् ॥ ४ ॥ श्रीभगवानुवाच - शक्रस्य पूजनं ह्येतत्किं फलं चास्य विद्यते । लौकिकं वा वदन्त्येतदथवा पारलौकिकम् ॥ ५ ॥ श्रीनन्द उवाच - शक्रस्य पूजनं ह्येतद्‌भुक्तिमुक्तिकरं परम् । एतद्विना नरो भूमौ जायते न सुखी क्वचित् ॥ ६ ॥ श्रीभगवानुवाच - शक्रादयो देवगणाश्च सर्वतो भुंजन्ति ये स्वर्गसुखं स्वकर्मभिः । विशन्ति ते मर्त्यपदं शुभक्षये तत्सेवनं विद्धि न मुक्तिकारणम् ॥ ७ ॥ भयं भवेद्वै परमेष्ठिने यतो वार्ता तु का कौ किल तत्कृतात्मनाम् । तस्मात्परं कालमनंतमेव हि सर्वं बलिष्ठं सुबुधा विदुः परे ॥ ८ ॥ ततस्तमाश्रित्य सुकर्मभिः परं भजेद्धरिं यज्ञपतिं सुरेश्वरम् । विसृज्य सर्वं मनसा कृतेः फलं व्रजेत्परं मोक्षमसौ न चान्यथा ॥ ९ ॥ गोविप्रसाध्वग्निसुराः श्रुतिस्तथा धर्मश्च यज्ञाधिपतेर्विभूतयः । धिष्ण्येषु चैतेषु हरिं भजन्ति ये सदा त्विहामुत्र सुखं व्रजन्ति ते ॥ १० ॥ समुत्थितोऽसौ हरिवक्षसो गिरि- र्गोवर्धनो नाम गिरीन्द्रराजराट् । समागतो ह्यत्र पुलस्त्यतेजसा यद्दर्शनाज्जन्म पुनर्न विद्यते ॥ ११ ॥ सम्पूज्य गोविप्रसुरान्महाद्रये दातव्यमद्यैव परं ह्युपायनम् । एष प्रियो मे मखराज एव हि न चेद्यथेच्छास्ति तथा कुरु व्रज ॥ १२ ॥ श्रीनारद उवाच - तेषां मध्येऽथ सन्नन्दो गोपो वृद्धोऽतिनीतिवित् । अतिप्रसन्नः श्रीकृष्णमाह नन्दस्य शृण्वतः ॥ १३ ॥ सनंद उवाच - हे नन्दसूनो हे तात त्वं साक्षाज्ज्ञानशेवधिः । कर्तव्या केन विधिना पूजाऽद्रेर्वद तत्त्वतः ॥ १४ ॥ श्रीभगवानुवाच - आलिप्य गोमयेनापि गिरिराजभुवं ह्यधः । धृत्वाऽथ सर्वसम्भारं भक्तियुक्तो जितेन्द्रियः ॥ १५ ॥ सहस्रशीर्षामंत्रेणाद्रये स्नानं च कारयेत् । गंगाजलेन यमुनाजलेनापि द्विजैः सह ॥ १६ ॥ शुक्लगोदुग्धधाराभिस्ततः पञ्चामृतैर्गिरिम् । स्नापयित्वा गन्धपुष्पैः पुनः कृष्णाजलेन वै ॥ १७ ॥ वस्त्रं दिव्यं च नैवेद्यमासनं सर्वतोऽधिकम् । मालालंकारनिचयं दत्त्वा दीपावलिं पराम् ॥ १८ ॥ ततः प्रदक्षिणां कुर्यान्नमस्कुर्यात्ततः परम् । कृतांजलिपुटो भूत्वा त्विदमेतदुदीरयेत् ॥ १९ ॥ नमो वृन्दावनाङ्काय तुभ्यं गोलोकमौलिने । पूर्णब्रह्मातपत्राय नमो गोवर्धनाय च ॥ २० ॥ पुष्पांजलिं ततः कुर्यान्नीराजनमतः परम् । घण्टकांस्यमृदङ्गाद्यैर्वादित्रैर्मधुरस्वनैः ॥ २१ ॥ वेदाहमेतं मंत्रेण वर्षलाजैः समाचरेत् । तत्समीपे चान्नकूटं कुर्याच्छ्रद्धासमन्वितः ॥ २२ ॥ कचोलानां चतुःषष्टिपञ्चपंक्तिसमन्वितम् । तुलसीदलमिश्रैश्च श्रीगंगायमुनाजलैः ॥ २३ ॥ षट्पञ्चाशत्तमैर्भागैः कुर्यात्सेवां समाहितः । ततोऽग्नीन् ब्राह्मणान्पूज्य गाः सुरान् गन्धपुष्पकैः ॥ २४ ॥ भोजयित्वा द्विजवरान् सौगंधैर्मिष्टभोजनैः । अन्येभ्यश्चाश्वपाकेभ्यो दद्याद्‌भोजनमुत्तमम् ॥ २५ ॥ गोपीगोपालवृन्दैश्च गवां नृत्यं च कारयेत् । मंगलैर्जयशब्दैश्च कुर्याद्‌गोवर्द्धनोत्सवम् ॥ २६ ॥ यत्र गोवर्धनाभावस्तत्र पूजाविधिं शृणु । गोमयैर्वर्द्धनं कुर्यात्तदाकारं परोन्नतम् ॥ २७ ॥ पुष्पव्यूहैर्लताजालैरिषिकाभिः समन्वितः । पूजनीयः सदा मर्त्यैर्गिरिर्गोवर्धनो भुवि ॥ २८ ॥ शिलासमानं पुरटं क्षिप्त्वाऽद्रौ तच्छिलां नयेत् । गृह्णीयाद्यो विना स्वर्णं स महारौरवं व्रजेत् ॥ २९ ॥ शालग्रामस्य देवस्य सेवनं कारयेत्सदा । पातकं न स्पृशेत्तं वै पद्मपत्रं यथा जलम् ॥ ३० ॥ गिरिराजशिलासेवां यः करोति द्विजोत्तमः । सप्तद्वीपमहीतीर्थावगाहफलमेति सः ॥ ३१ ॥ गिरिराजमहापूजां वर्षे वर्षे करोति यः । इह सर्वसुखं भुक्त्वाऽमुत्र मोक्षं प्रयाति सः ॥ ३२ ॥ इति श्रीगर्गसंहितायां श्रीगिरिराजखण्डे श्रीनारद बहुलाश्व संवादे श्रीगिरिराजपूजाविधिवर्णनं नाम प्रथमोऽध्यायः ॥ १ ॥ हरिः ॐ तत्सच्छ्रीकृष्णार्पणमस्तु ॥

bahulāśva uvāca - kathaṃ dadhāra bhagavān giriṃ govardhanaṃ varam | ucchilīṃdhraṃ yathā bālo hstenaikena līlayā || 1 || paripūrṇatamasyāsya śrīkṛṣṇasya mahātmanaḥ | vadaitaccaritaṃ divyamad‌bhutaṃ munisattama || 2 || śrīnārada uvāca - vārṣikaṃ hi karaṃ rājñe yathā śakrāya vai tathā | baliṃ daduḥ prāvṛḍante gopāḥ sarve kṛṣīvalāḥ || 3 || mahendrayāgasaṃbhāracayaṃ dṛṣṭvaikadā hariḥ | nandaṃ papraccha sadasi vallabhānāṃ ca śṛṇvatām || 4 || śrībhagavānuvāca - śakrasya pūjanaṃ hyetatkiṃ phalaṃ cāsya vidyate | laukikaṃ vā vadantyetadathavā pāralaukikam || 5 || śrīnanda uvāca - śakrasya pūjanaṃ hyetad‌bhuktimuktikaraṃ param | etadvinā naro bhūmau jāyate na sukhī kvacit || 6 || śrībhagavānuvāca - śakrādayo devagaṇāśca sarvato bhuṃjanti ye svargasukhaṃ svakarmabhiḥ | viśanti te martyapadaṃ śubhakṣaye tatsevanaṃ viddhi na muktikāraṇam || 7 || bhayaṃ bhavedvai parameṣṭhine yato vārtā tu kā kau kila tatkṛtātmanām | tasmātparaṃ kālamanaṃtameva hi sarvaṃ baliṣṭhaṃ subudhā viduḥ pare || 8 || tatastamāśritya sukarmabhiḥ paraṃ bhajeddhariṃ yajñapatiṃ sureśvaram | visṛjya sarvaṃ manasā kṛteḥ phalaṃ vrajetparaṃ mokṣamasau na cānyathā || 9 || goviprasādhvagnisurāḥ śrutistathā dharmaśca yajñādhipatervibhūtayaḥ | dhiṣṇyeṣu caiteṣu hariṃ bhajanti ye sadā tvihāmutra sukhaṃ vrajanti te || 10 || samutthito'sau harivakṣaso giri- rgovardhano nāma girīndrarājarāṭ | samāgato hyatra pulastyatejasā yaddarśanājjanma punarna vidyate || 11 || sampūjya goviprasurānmahādraye dātavyamadyaiva paraṃ hyupāyanam | eṣa priyo me makharāja eva hi na cedyathecchāsti tathā kuru vraja || 12 || śrīnārada uvāca - teṣāṃ madhye'tha sannando gopo vṛddho'tinītivit | atiprasannaḥ śrīkṛṣṇamāha nandasya śṛṇvataḥ || 13 || sanaṃda uvāca - he nandasūno he tāta tvaṃ sākṣājjñānaśevadhiḥ | kartavyā kena vidhinā pūjā'drervada tattvataḥ || 14 || śrībhagavānuvāca - ālipya gomayenāpi girirājabhuvaṃ hyadhaḥ | dhṛtvā'tha sarvasambhāraṃ bhaktiyukto jitendriyaḥ || 15 || sahasraśīrṣāmaṃtreṇādraye snānaṃ ca kārayet | gaṃgājalena yamunājalenāpi dvijaiḥ saha || 16 || śuklagodugdhadhārābhistataḥ pañcāmṛtairgirim | snāpayitvā gandhapuṣpaiḥ punaḥ kṛṣṇājalena vai || 17 || vastraṃ divyaṃ ca naivedyamāsanaṃ sarvato'dhikam | mālālaṃkāranicayaṃ dattvā dīpāvaliṃ parām || 18 || tataḥ pradakṣiṇāṃ kuryānnamaskuryāttataḥ param | kṛtāṃjalipuṭo bhūtvā tvidametadudīrayet || 19 || namo vṛndāvanāṅkāya tubhyaṃ golokamauline | pūrṇabrahmātapatrāya namo govardhanāya ca || 20 || puṣpāṃjaliṃ tataḥ kuryānnīrājanamataḥ param | ghaṇṭakāṃsyamṛdaṅgādyairvāditrairmadhurasvanaiḥ || 21 || vedāhametaṃ maṃtreṇa varṣalājaiḥ samācaret | tatsamīpe cānnakūṭaṃ kuryācchraddhāsamanvitaḥ || 22 || kacolānāṃ catuḥṣaṣṭipañcapaṃktisamanvitam | tulasīdalamiśraiśca śrīgaṃgāyamunājalaiḥ || 23 || ṣaṭpañcāśattamairbhāgaiḥ kuryātsevāṃ samāhitaḥ | tato'gnīn brāhmaṇānpūjya gāḥ surān gandhapuṣpakaiḥ || 24 || bhojayitvā dvijavarān saugaṃdhairmiṣṭabhojanaiḥ | anyebhyaścāśvapākebhyo dadyād‌bhojanamuttamam || 25 || gopīgopālavṛndaiśca gavāṃ nṛtyaṃ ca kārayet | maṃgalairjayaśabdaiśca kuryād‌govarddhanotsavam || 26 || yatra govardhanābhāvastatra pūjāvidhiṃ śṛṇu | gomayairvarddhanaṃ kuryāttadākāraṃ paronnatam || 27 || puṣpavyūhairlatājālairiṣikābhiḥ samanvitaḥ | pūjanīyaḥ sadā martyairgirirgovardhano bhuvi || 28 || śilāsamānaṃ puraṭaṃ kṣiptvā'drau tacchilāṃ nayet | gṛhṇīyādyo vinā svarṇaṃ sa mahārauravaṃ vrajet || 29 || śālagrāmasya devasya sevanaṃ kārayetsadā | pātakaṃ na spṛśettaṃ vai padmapatraṃ yathā jalam || 30 || girirājaśilāsevāṃ yaḥ karoti dvijottamaḥ | saptadvīpamahītīrthāvagāhaphalameti saḥ || 31 || girirājamahāpūjāṃ varṣe varṣe karoti yaḥ | iha sarvasukhaṃ bhuktvā'mutra mokṣaṃ prayāti saḥ || 32 || iti śrīgargasaṃhitāyāṃ śrīgirirājakhaṇḍe śrīnārada bahulāśva saṃvāde śrīgirirājapūjāvidhivarṇanaṃ nāma prathamo'dhyāyaḥ || 1 || hariḥ oṃ tatsacchrīkṛṣṇārpaṇamastu ||

English translation

Proposal and description of Govardhan Puja by Lord Krishna

King Bahulashva asked - "Devarshe! Just as the child uproots the cow dung husk and takes it in his hands in play, it is heard that the Lord took the great mountain Govardhan with one hand and held it like an umbrella. So how did this issue come about? The Munisattam. Describe for yourself the divine and marvelous character of Shrikrushna Chandra, the Supreme Being. 1-2.

Srinardji says - Rajan! Just as the cultivating farmers paid an annual tribute to the king, all the Gopas offered sacrifices (puja and bhog) to Devaraja Indra during the autumn season every year. Once upon a time, Srihari saw the accumulation of materials for Mahendrayaga and questioned Nanda Ji in the Gopa Sabha. Other gopas were also listening to that question of his. . 3-4.

The Lord said - What is the fruit of this Indra that is worshipped? Do scholars point to any temporal fruit or transcendental? . 5.

Sreenanda said, "Shyamsundar! This worship of Devaraja Indra is the ultimate means of providing enjoyment and salvation. Without it on the surface, man can never be happy anywhere else. 6.

The Lord said, "Father! Gods like Indra enjoy the bliss of heaven on all sides only through the influence of his previous virtuous deeds. They too have to come to the mortal world when the auspicious karma is destroyed by Bhoga. Therefore, do not consider your service to them a means to salvation. From which even the Supreme Brahman is feared, then what about the beings created by him on earth, that period is considered by the greatest scholars to be the most excellent, the infinite and the all-powerful. Therefore, taking shelter from that time only, humans should worship Lord Sriharika through good deeds. The one who renounces all his virtuous deeds and performs the Sriharika hymns attains Paramamoksha; in no other way does he attain salvation. Cow, Brahmin, Sadhu, Agni, Devta, Veda and Dharma - these are the attributes of Lord Yajñeshvara. Based on these, those who perform Sriharika hymns always find happiness in this world and the Hereafter. The one who appeared from the Lord's thoracic seat has come to this celestial realm under the influence of the mountain sage Pulastya named Govardhan, the Emperor of the Girindras. Man is not reborn in this world by his philosophy. This exquisite offering should be offered to the great Giriraj today itself by worshipping cows, Brahmins and deities. It is not a yajna, it is the king of sacrifices. This is what I love about it. If you don't want to do this work, go; do as you please. 7-12 |

Mr. Nardaji says Rajan! Among those gopas was an old gip called Sannanda, who was a great moralist. He was very happy and said to Lord Krishna while listening to Nandaji. . 13. .

Sannanda said, "Nandanandan! That's it! You are the true treasure of knowledge. Explain exactly the method by which the Giriraj is to be worshipped. . 14. (Girirajkhand Chapter 1 to 5)

Listen to what is the method of Govardhan Puja where Govardhan is not there. Make a very tall shape of Govardhan with cow dung. Then by decorating them with flower clusters, vines, and shrubs, it should always be worshipped by humans on the ground floor as Govardhan-Girga. If one wants to carry a Govardhan stone and perform a puja, the bigger the stone, the more gold one can leave on the mountain. Whoever takes away the stone without giving it gold will be doomed to hell. Shalagram should always serve the Lord. The priests of Shalagram do not spit the same way that the lotus leaves are not coated with jalaka. R. Shrestha Dwija serves Giriraj-Shilaki, he is blessed to bathe in the earthly pilgrimages consisting of islands. Who performed the Maha Puja of Giriraj every year. He enjoys all the bliss in this world and attains Mo in the Hereafter. . 27-32 |

Thus was completed the first chapter in the Shrinarada Bahulashva-Samvadam under the Girirajakhanda in the Srigarghasamhita titled "Worship of Shririgiraja Vidyavarnana." 1.

Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 32205, revision 230089 (2020-04-10T23:13:47Z). English was rendered from the complete Hindi chapter at https://www.mahakavya.com/girirajkhand-chapter-1-to-5/ as a transparent machine-assisted translation using the pinned IndicTrans2 Indic–English Distilled 200M model and retained without claiming verse-by-verse alignment.