Skip to main content

Ninth Skandha · Chapter 32

Chapter 32

Unit 249 of 318Ninth Skandha · Chapter 32Ninth Skandha · Chapter 321 source entries

Ninth Skandha · Chapter 32

Source

श्रीनारायण उवाच मायाबीजं महामन्त्रं प्रदत्त्वा विधिपूर्वकम् । कर्माशुभविपाकं च तामुवाच रवेः सुतः ॥ १ ॥ धर्मराज उवाच शुभकर्मविपाकान्न नरकं याति मानवः । कर्माशुभविपाकं च कथयामि निशामय ॥ २ ॥ नानापुराणभेदेन नामभेदेन भामिनि । नानाप्रकारं स्वर्गं च याति जीवः स्वकर्मभिः ॥ ३ ॥ शुभकर्मविपाकान्न नरकं याति कर्मभिः । कुकर्मणा च नरकं याति नानाविधं नरः ॥ ४ ॥ नरकाणां च कुण्डानि सन्ति नानाविधानि च । नानाशास्त्रप्रमाणेन कर्मभेदेन यानि च ॥ ५ ॥ विस्तृतानि च गर्तानि क्लेशदानि च दुःखिनाम् । भयङ्‌कराणि घोराणि हे वत्से कुत्सितानि च ॥ ६ ॥ षडशीति च कुण्डानि एवमन्यानि सन्ति च । निबोध तेषां नामानि प्रसिद्धानि श्रुतौ सति ॥ ७ ॥ वह्निकुण्डं तप्तकुण्डं क्षारकुण्डं भयानकम् । विट्कुण्डं मूत्रकुण्डं च श्लेष्मकुण्डं च दुःसहम् ॥ ८ ॥ गरकुण्डं दूषिकुण्डं वसाकुण्डं तथैव च । शुक्रकुण्डमसुक्कुण्डमश्रुकुण्डं च कुत्सितम् ॥ ९ ॥ कुण्डं गात्रमलानां च कर्णविट्कुण्डमेव च । मज्जाकुण्डं मांसकुण्डं नक्रकुण्डं च दुस्तरम् ॥ १० ॥ लोमकुण्डं केशकुण्डमस्थिकुण्डं च दुस्तरम् । ताम्रकुण्डं लोहकुण्डं प्रतप्तं क्लेशदं महत् ॥ ११ ॥ चर्मकुण्डं तप्तसुराकुण्डं च परिकीर्तितम् । तीक्ष्णकण्टककुण्डं च विषोदं विषकुण्डकम् ॥ १२ ॥ प्रतप्तकुण्डं तैलस्य कुन्तकुण्डं च दुर्वहम् । कृमिकुण्डं पूयकुण्डं सर्पकुण्डं दुरन्तकम् ॥ १३ ॥ मशकुण्डं दंशकुण्डं भीमं गरलकुण्डकम् । कुण्डं च वज्रदंष्ट्राणां वृश्चिकानां च सुव्रते ॥ १४ ॥ शरकुण्डं शूलकुण्डं खड्गकुण्डं च भीषणम् । गोलकुण्डं नक्रकुण्डं काककुण्डं शुचास्पदम् ॥ १५ ॥ मन्थानकुण्डं बीजकुण्डं वज्रकुण्डं च दुःसहम् । तप्तपाषाणकुण्डं च तीक्ष्णपाषाणकुण्डकम् ॥ १६ ॥ लालाकुण्डं मसीकुण्डं चूर्णकुण्डं तथैव च । चक्रकुण्डं वक्रकुण्डं कूर्मकुण्डं महोल्बणम् ॥ १७ ॥ ज्वालाकुण्डं भस्मकुण्डं दग्धकुण्डं शुचिस्मिते । तप्तसूचीमसिपत्रं क्षुरधारं सूचीमुखम् ॥ १८ ॥ गोकामुख नक्रमुखं गजदंशं च गोमुखम् । कुम्भीपाकं कालसूत्रं मत्स्योदं कृमितन्तुकम् ॥ १९ ॥ पांसुभोज्यं पाशवेष्टं शूलप्रोतं प्रकम्पनम् । उल्कामुखमन्धकूपं वेधनं ताडनं तथा ॥ २० ॥ जालरन्ध्रं देहचूर्णं दलनं शोषणं कषम् । शूर्पं ज्वालामुखं चैव धूमान्धं नागवेष्टनम् ॥ २१ ॥ कुण्डान्येतानि सावित्रि पापिनां क्लेशदानि च । नियुतैः किङ्‌करगणै रक्षितानि च सन्ततम् ॥ २२ ॥ दण्डहस्तैः पाशहस्तैर्मदमत्तैर्भयङ्‌करैः । शक्तिहस्तैर्गदाहस्तैरसिहस्तैः सुदारुणैः ॥ २३ ॥ तमोयुक्तैर्दयाहीनैर्निवार्यैश्च न सर्वतः । तेजस्विभिश्च निःशङ्‌कैराताम्रपिङ्‌गलोचनैः ॥ २४ ॥ योगयुक्तैः सिद्धियुक्तैर्नानारूपधरैर्भटैः । आसन्नमृत्युभिर्दृष्टैः पापिभिः सर्वजीविभिः ॥ २५ ॥ स्वकर्मनिरतैः सर्वैः शाक्तैः सौरैश्च गाणपैः । अदृश्यैः पुण्यकृद्‌‍भिश्च सिद्धैर्योगिभिरेव च ॥ २६ ॥ स्वधर्मनिरतैर्वापि विततैर्वा स्वतन्त्रकैः । बलवद्‌‍भिश्च निःशङ्‌कैः स्वप्नदृष्टैश्च वैष्णवैः ॥ २७ ॥ एतत्ते कथितं साध्वि कुण्डसंख्यानिरूपणम् । येषां निवासो यत्कुण्डे निबोध कथयामि ते ॥ २८ ॥

śrīnārāyaṇa uvāca māyābījaṃ mahāmantraṃ pradattvā vidhipūrvakam | karmāśubhavipākaṃ ca tāmuvāca raveḥ sutaḥ || 1 || dharmarāja uvāca śubhakarmavipākānna narakaṃ yāti mānavaḥ | karmāśubhavipākaṃ ca kathayāmi niśāmaya || 2 || nānāpurāṇabhedena nāmabhedena bhāmini | nānāprakāraṃ svargaṃ ca yāti jīvaḥ svakarmabhiḥ || 3 || śubhakarmavipākānna narakaṃ yāti karmabhiḥ | kukarmaṇā ca narakaṃ yāti nānāvidhaṃ naraḥ || 4 || narakāṇāṃ ca kuṇḍāni santi nānāvidhāni ca | nānāśāstrapramāṇena karmabhedena yāni ca || 5 || vistṛtāni ca gartāni kleśadāni ca duḥkhinām | bhayaṅ‌karāṇi ghorāṇi he vatse kutsitāni ca || 6 || ṣaḍaśīti ca kuṇḍāni evamanyāni santi ca | nibodha teṣāṃ nāmāni prasiddhāni śrutau sati || 7 || vahnikuṇḍaṃ taptakuṇḍaṃ kṣārakuṇḍaṃ bhayānakam | viṭkuṇḍaṃ mūtrakuṇḍaṃ ca śleṣmakuṇḍaṃ ca duḥsaham || 8 || garakuṇḍaṃ dūṣikuṇḍaṃ vasākuṇḍaṃ tathaiva ca | śukrakuṇḍamasukkuṇḍamaśrukuṇḍaṃ ca kutsitam || 9 || kuṇḍaṃ gātramalānāṃ ca karṇaviṭkuṇḍameva ca | majjākuṇḍaṃ māṃsakuṇḍaṃ nakrakuṇḍaṃ ca dustaram || 10 || lomakuṇḍaṃ keśakuṇḍamasthikuṇḍaṃ ca dustaram | tāmrakuṇḍaṃ lohakuṇḍaṃ prataptaṃ kleśadaṃ mahat || 11 || carmakuṇḍaṃ taptasurākuṇḍaṃ ca parikīrtitam | tīkṣṇakaṇṭakakuṇḍaṃ ca viṣodaṃ viṣakuṇḍakam || 12 || prataptakuṇḍaṃ tailasya kuntakuṇḍaṃ ca durvaham | kṛmikuṇḍaṃ pūyakuṇḍaṃ sarpakuṇḍaṃ durantakam || 13 || maśakuṇḍaṃ daṃśakuṇḍaṃ bhīmaṃ garalakuṇḍakam | kuṇḍaṃ ca vajradaṃṣṭrāṇāṃ vṛścikānāṃ ca suvrate || 14 || śarakuṇḍaṃ śūlakuṇḍaṃ khaḍgakuṇḍaṃ ca bhīṣaṇam | golakuṇḍaṃ nakrakuṇḍaṃ kākakuṇḍaṃ śucāspadam || 15 || manthānakuṇḍaṃ bījakuṇḍaṃ vajrakuṇḍaṃ ca duḥsaham | taptapāṣāṇakuṇḍaṃ ca tīkṣṇapāṣāṇakuṇḍakam || 16 || lālākuṇḍaṃ masīkuṇḍaṃ cūrṇakuṇḍaṃ tathaiva ca | cakrakuṇḍaṃ vakrakuṇḍaṃ kūrmakuṇḍaṃ maholbaṇam || 17 || jvālākuṇḍaṃ bhasmakuṇḍaṃ dagdhakuṇḍaṃ śucismite | taptasūcīmasipatraṃ kṣuradhāraṃ sūcīmukham || 18 || gokāmukha nakramukhaṃ gajadaṃśaṃ ca gomukham | kumbhīpākaṃ kālasūtraṃ matsyodaṃ kṛmitantukam || 19 || pāṃsubhojyaṃ pāśaveṣṭaṃ śūlaprotaṃ prakampanam | ulkāmukhamandhakūpaṃ vedhanaṃ tāḍanaṃ tathā || 20 || jālarandhraṃ dehacūrṇaṃ dalanaṃ śoṣaṇaṃ kaṣam | śūrpaṃ jvālāmukhaṃ caiva dhūmāndhaṃ nāgaveṣṭanam || 21 || kuṇḍānyetāni sāvitri pāpināṃ kleśadāni ca | niyutaiḥ kiṅ‌karagaṇai rakṣitāni ca santatam || 22 || daṇḍahastaiḥ pāśahastairmadamattairbhayaṅ‌karaiḥ | śaktihastairgadāhastairasihastaiḥ sudāruṇaiḥ || 23 || tamoyuktairdayāhīnairnivāryaiśca na sarvataḥ | tejasvibhiśca niḥśaṅ‌kairātāmrapiṅ‌galocanaiḥ || 24 || yogayuktaiḥ siddhiyuktairnānārūpadharairbhaṭaiḥ | āsannamṛtyubhirdṛṣṭaiḥ pāpibhiḥ sarvajīvibhiḥ || 25 || svakarmanirataiḥ sarvaiḥ śāktaiḥ sauraiśca gāṇapaiḥ | adṛśyaiḥ puṇyakṛd‌‍bhiśca siddhairyogibhireva ca || 26 || svadharmaniratairvāpi vitatairvā svatantrakaiḥ | balavad‌‍bhiśca niḥśaṅ‌kaiḥ svapnadṛṣṭaiśca vaiṣṇavaiḥ || 27 || etatte kathitaṃ sādhvi kuṇḍasaṃkhyānirūpaṇam | yeṣāṃ nivāso yatkuṇḍe nibodha kathayāmi te || 28 ||

English translation

1-28. Narayana said Then, initiating her with the Great Seed, the Adi Radical Mantra of the Maha S’akti, S’ri BhuvanesVari in accordance with due rules, the son of Surya began to recite the various effects of various Karmas, auspicious and inauspicious. Never do the persons go to hell when they perform good Karmas; it is only the bad works that lead men to hells. The different Puranas narrate various heavens. The JTvas go to those places as the effects of their various good Karmas. The good Karmas do not lead men to hells; but the bad Karmas do lead them veritably to various hideous hells. In different S’astras, different hell-pits are ascertained.

Different works lead men to different hells. O Child! Those hell-pits are very wide, deep, painful and tormenting, very horrible and ugly. Of these, eighty six pits or Kundas are prominent. Many other Kundas exist. Now listen to the names of the Kundas mentioned in the Vedas. Their names are Vahni Kunda, Tapta Kunda, Ksara Kunda, Bhayanaka Kunda, Vit Kunda, Mutra Kunda, S’lesma Kunda, Gara Kunda, Dusika Kunda, Vasa Kunda, S’ukra Kunda, S’onita Kunda, As’ru Kunda, Gatramala Kunda, Karnamala Kunda, Majja Kunda, Mamsa Kunda, impassable Nakra Kunda, Loma Kunda, Kes’a Kunda, impassable Asthi Kunda, Tamra Kunda, the exceedingly hot and painful Lauha Kunda (the pit of molten iron), Charma Kunda, the hot Sura Kunda, sharp Thorny Kunda, Visa Kunda, the hot Taila Kunda, very heavy Astra Kunda, Krimi Kunda, Puya Kunda, terrible Sarpa Kunda, Mas’aka Kunda, Dams’a Kunda, dreadful Garala Kunda, Vajra Damstra Vris’chika Kunda, S’ara Kunda, Sula Kunda, awful Khadga Kunda, Gola Kunda, Nakra Kunda, sorrowful Kaka Kunda, Manthana Kunda, Vija Kunda, painful Vajra Kunda, hot Pats’ana Kunda, sharp Pas’ana Kunda, Lala Kunda, Masi Kunda, Chakra Kunda, Vakra Kunda, very terrible Kurma Kunda, Jvala Kunda, Bhasma Kunda, Dagdha Kunda, and others. Besides these, there are the Taptasuchi, Asipatra,

Ksuradhara, Suchimukha, Gokhamukha, Kumbhipaka, Kalasutra, Matsyoda, Krimi, Kantuka, Pams’ubhojya, Pas’avesta, Sulaprota, Prakampana, Ulkamakha, Andhakupa, Vedhana, Tadana, Jalarandhra, Dehachurna, Dalana, S’osana, Kasa, S’urpa, Jvalamukha, Dhumandha, Nagavestana and various others. O Savitri! The Kundas give much pain and torment greatly the sinners; they are under the constant watch of innumerable servants. They hold rods in their hands; some of them have nooses; others hold clubs, S’aktis, awful scimitars; they are fierce fanatics, maddened with vanity. All are filled with Tamogunas, merciless, irresistible, energetic, fearless and tawny-eyed (like copper). Some of them are Yogis; some are Siddhas, they assume various forms. When the sinners are about to die, they see these servants of Yama. But those who do their own duties, who are S’aktas, Sauras, or Ganapatyas or those who are virtuous Siddha Yogis, they never see the servants of Yama. Those who are engaged in their own Dharmas, who are possessed of wisdom, who are endowed with knowledge, who are mentally strong, who are untouched by fear, who are endowed with the feelings of the Devas, and those who are real Vaisnavas, they never see these servants of Yama. O Chaste One! Thus I have enumerated to you the Kundas. Now hear who live in the Kundas.

Here ends the Thirty-second Chapter of the Ninth Book on the enumeration of various hells for sinners in the Mahapuranam S’ri Mad Devi Bhagavatam of 18,000 verses by Maharsi Veda Vyasa.

Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 24527, revision 75173 (2016-07-27T13:44:43Z). English is Swami Vijñanananda’s complete 1921–23 public-domain translation, controlled against the archival OCR and its chapter page at https://sacred-texts.com/hin/db/bk09ch32.htm. Historic spelling and transliteration are lightly normalized; no verse-by-verse alignment is asserted.