Skip to main content

Ninth Skandha · Chapter 27

Chapter 27

Unit 244 of 318Ninth Skandha · Chapter 27Ninth Skandha · Chapter 271 source entries

Ninth Skandha · Chapter 27

Source

श्रीनारायण उवाव स्तुत्वानेन सोऽश्वपतिः सम्पूज्य विधिपूर्वकम् । ददर्श तत्र तां देवीं सहस्रार्कसमप्रभाम् ॥ १ ॥ उवाच सा च राजानं प्रसन्ना सस्मिता सती । यथा माता स्वपुत्रं च द्योतयन्ती दिशस्त्विषा ॥ २ ॥ सावित्र्युवाच जानाम्यहं महाराज यत्ते मनसि वाञ्छितम् । वाञ्छितं तव पत्‍न्याश्च सर्वं दास्यामि निश्चितम् ॥ ३ ॥ साध्वी कन्याभिलाषं च करोति तव कामिनी । त्वं प्रार्थयसि पुत्रं च भविष्यति क्रमेण च ॥ ४ ॥ इत्युक्त्वा सा तदा देवी ब्रह्मलोकं जगाम ह । राजा जगाम स्वगृहं तत्कन्याऽऽदौ बभूव ह ॥ ५ ॥ आराधनाच्च सावित्र्या बभूव कमला परा । सावित्रीति च तन्नाम चकाराश्वपतिर्नृपः ॥ ६ ॥ कालेन सा वर्धमाना बभूव च दिने दिने । रूपयौवनसम्पन्ना शुक्ले चन्द्रकला यथा ॥ ७ ॥ सा वरं वरयामास द्युमत्सेनात्मजं तदा । सत्यवन्तं सत्यशीलं नानागुणसमन्वितम् ॥ ८ ॥ राजा तस्मै ददौ तां च रत्‍नभूषणभूषिताम् । सोऽपि सार्धं कौतुकेन तां गृहीत्वा गृहं ययौ ॥ ९ ॥ स च संवत्सरेऽतीते सत्यवान् सत्यविक्रमः । जगाम फलकाष्ठार्थं प्रहर्षं पितुराज्ञया ॥ १० ॥ जगाम साध्वी तत्पश्चात्सावित्री दैवयोगतः । निपत्य वृक्षाद्दैवेन प्राणांस्तत्याज सत्यवान् ॥ ११ ॥ यमस्तं पुरुषं दृष्ट्वा बद्ध्वाङ्‌गुष्ठसमं मुने । गृहीत्वा गमनं चक्रे तत्पश्चात्प्रययौ सती ॥ १२ ॥ पश्चात्तां सुदतीं दृष्ट्वा यमः संयमनीपतिः । उवाच मधुरं साध्वीं साधूनां प्रवरो महान् ॥ १३ ॥ धर्मराज उवाच अहो क्व यासि सावित्रि गृहीत्वा मानुषीं तनुम् । यदि यास्यसि कान्तेन सार्धं देहं तदा त्यज ॥ १४ ॥ गन्तुं मर्त्यो न शक्नोति गृहीत्वा पाञ्चभौतिकम् । देहं च मम लोकं च नश्वरं नश्वरः सदा ॥ १५ ॥ भर्तुस्ते पूर्णकालो वै बभूव भारते सति । स्वकर्मफलभोगार्थं सत्यवान् याति मद्‌गृहम् ॥ १६ ॥ कर्मणा जायते जन्तुः कर्मणैव प्रलीयते । सुखं दुःखं भयं शोकः कर्मणैव प्रणीयते ॥ १७ ॥ कर्मणेन्द्रो भवेज्जीवो ब्रह्मपुत्रः स्वकर्मणा । स्वकर्मणा हरेर्दासो जन्मादिरहितो भवेत् ॥ १८ ॥ स्वकर्मणा सर्वसिद्धिममरत्वं लभेद्‌ ध्रुवम् । लभेत्स्वकर्मणा विष्णोः सालोक्यादिचतुष्टयम् ॥ १९ ॥ सुरत्वं च मनुत्वं च राजेन्द्रत्वं लभेन्नरः । कर्मणा च शिवत्वं च गणेशत्वं तथैव च ॥ २० ॥ कर्मणा च मुनीन्द्रत्वं तपस्वित्वं स्वकर्मणा । स्वकर्मणा क्षत्रियत्वं वैश्यत्वं च स्वकर्मणा ॥ २१ ॥ कर्मणैव च म्लेच्छत्वं लभते नात्र संशयः । स्वकर्मणा जङ्‌गमत्वं शैलत्वं च स्वकर्मणा ॥ २२ ॥ कर्मणा राक्षसत्वं च किन्नरत्वं स्वकर्मणा । कर्मणैवाधिपत्यं च वृक्षत्वं च स्वकर्मणा ॥ २३ ॥ कर्मणैव पशुत्वं च वनजीवी स्वकर्मणा । कर्मणा क्षुद्रजन्तुत्वं कृमित्वं च स्वकर्मणा ॥ २४ ॥ दैतेयत्वं दानवत्वमसुरत्वं स्वकर्मणा । इत्येतदुक्त्वा सावित्रीं विरराम स वै यमः ॥ २५ ॥

śrīnārāyaṇa uvāva stutvānena so'śvapatiḥ sampūjya vidhipūrvakam | dadarśa tatra tāṃ devīṃ sahasrārkasamaprabhām || 1 || uvāca sā ca rājānaṃ prasannā sasmitā satī | yathā mātā svaputraṃ ca dyotayantī diśastviṣā || 2 || sāvitryuvāca jānāmyahaṃ mahārāja yatte manasi vāñchitam | vāñchitaṃ tava pat‍nyāśca sarvaṃ dāsyāmi niścitam || 3 || sādhvī kanyābhilāṣaṃ ca karoti tava kāminī | tvaṃ prārthayasi putraṃ ca bhaviṣyati krameṇa ca || 4 || ityuktvā sā tadā devī brahmalokaṃ jagāma ha | rājā jagāma svagṛhaṃ tatkanyā''dau babhūva ha || 5 || ārādhanācca sāvitryā babhūva kamalā parā | sāvitrīti ca tannāma cakārāśvapatirnṛpaḥ || 6 || kālena sā vardhamānā babhūva ca dine dine | rūpayauvanasampannā śukle candrakalā yathā || 7 || sā varaṃ varayāmāsa dyumatsenātmajaṃ tadā | satyavantaṃ satyaśīlaṃ nānāguṇasamanvitam || 8 || rājā tasmai dadau tāṃ ca rat‍nabhūṣaṇabhūṣitām | so'pi sārdhaṃ kautukena tāṃ gṛhītvā gṛhaṃ yayau || 9 || sa ca saṃvatsare'tīte satyavān satyavikramaḥ | jagāma phalakāṣṭhārthaṃ praharṣaṃ piturājñayā || 10 || jagāma sādhvī tatpaścātsāvitrī daivayogataḥ | nipatya vṛkṣāddaivena prāṇāṃstatyāja satyavān || 11 || yamastaṃ puruṣaṃ dṛṣṭvā baddhvāṅ‌guṣṭhasamaṃ mune | gṛhītvā gamanaṃ cakre tatpaścātprayayau satī || 12 || paścāttāṃ sudatīṃ dṛṣṭvā yamaḥ saṃyamanīpatiḥ | uvāca madhuraṃ sādhvīṃ sādhūnāṃ pravaro mahān || 13 || dharmarāja uvāca aho kva yāsi sāvitri gṛhītvā mānuṣīṃ tanum | yadi yāsyasi kāntena sārdhaṃ dehaṃ tadā tyaja || 14 || gantuṃ martyo na śaknoti gṛhītvā pāñcabhautikam | dehaṃ ca mama lokaṃ ca naśvaraṃ naśvaraḥ sadā || 15 || bhartuste pūrṇakālo vai babhūva bhārate sati | svakarmaphalabhogārthaṃ satyavān yāti mad‌gṛham || 16 || karmaṇā jāyate jantuḥ karmaṇaiva pralīyate | sukhaṃ duḥkhaṃ bhayaṃ śokaḥ karmaṇaiva praṇīyate || 17 || karmaṇendro bhavejjīvo brahmaputraḥ svakarmaṇā | svakarmaṇā harerdāso janmādirahito bhavet || 18 || svakarmaṇā sarvasiddhimamaratvaṃ labhed‌ dhruvam | labhetsvakarmaṇā viṣṇoḥ sālokyādicatuṣṭayam || 19 || suratvaṃ ca manutvaṃ ca rājendratvaṃ labhennaraḥ | karmaṇā ca śivatvaṃ ca gaṇeśatvaṃ tathaiva ca || 20 || karmaṇā ca munīndratvaṃ tapasvitvaṃ svakarmaṇā | svakarmaṇā kṣatriyatvaṃ vaiśyatvaṃ ca svakarmaṇā || 21 || karmaṇaiva ca mlecchatvaṃ labhate nātra saṃśayaḥ | svakarmaṇā jaṅ‌gamatvaṃ śailatvaṃ ca svakarmaṇā || 22 || karmaṇā rākṣasatvaṃ ca kinnaratvaṃ svakarmaṇā | karmaṇaivādhipatyaṃ ca vṛkṣatvaṃ ca svakarmaṇā || 23 || karmaṇaiva paśutvaṃ ca vanajīvī svakarmaṇā | karmaṇā kṣudrajantutvaṃ kṛmitvaṃ ca svakarmaṇā || 24 || daiteyatvaṃ dānavatvamasuratvaṃ svakarmaṇā | ityetaduktvā sāvitrīṃ virarāma sa vai yamaḥ || 25 ||

English translation

1-2. Narayana said O Narada! After having chanted the above hymn to the Goddess Savitri and worshipped Her in accordance with due rites and ceremonies, the king AsVapati saw the Devi, effulgent like the lustre of thousand suns. She then smilingly told the king, as a mother to her son, whilst all the quarters were illumined with the lustre of Her body

3-14. Savitri said:-- “O King! I know your desire. Certainly I will give what you and your wife long for. Your chaste wife is anxious for a daughter, while you want a son. So, one after another, the desires of both of you will be fulfilled.” Thus saying, the Devi went to the Brahma Loka. The King also returned to his house. First a daughter was born to him. As the daughter was born, as if a second Laksmi was born after worshipping Savitri, the King kept her name as Savitri. As time rolled on, the daughter grew, day by day, like the phases of bright fortnight moon, into youth and beauty. There was a son of Dyumat Sena, named Satyavana, always truthful, good natured and endowed with various other qualifications. The daughter chose him for her bridegroom. The King betrothed her with jewels and ornaments, to Satyavana, who gladly took her home. After one year expired, the truthful vigorous Satyavana gladly went out, by his father’s command, to collect fruits and fuel. The chaste Savitri, too, followed him. Unfortunately Satyavana fell down from a tree and died. Yama, the God of Death, saw his soul as a Purusa of the size of one’s thumb and took it and went away. The chaste Savitri began to follow Him. The high souled Yama, the Foremost of the Sadhus, seeing Savitri following Him, addressed her sweetly O Savitri! Whither are you going in your this mortal coil? If you like to follow after all, then quit your this body.

15-25. The mortal man, with his transient coil of these five elements, is not able to go to My Abode. O Chaste One! The death time of your husband arrived; therefore Satyavana is going to My Abode to reap the fruits of his Karma. Every living animal is born by his Karma. He dies again through his life long Karma. It is his Karma alone that ordains pleasure, pain, fear, sorrows, etc. By Karma, this embodied soul here becomes Indra; by Karma he can become a Brahma’s son. What more than this that Jiva, by his Karma, can be in Hari’s service and be free from birth and death! By one’s own Karma all sorts of Siddhis and immortality can be obtained; the four blessed regions as Visnu’s Salokya, etc., also can be obtained by Karma. What more than this that by Karma, a being becomes divine, human, or a King, or S’iva or Ganes’a! The state of Munindra, asceticism, Ksattriyahood, Vais’yahood, MIechhahood, moving things, stones, Raksasahood, Kinnaras, Kingship, becoming trees, beasts, forest animals, inferior animals, worms, Daityas, Danavas, Asuras, all are fashioned and wrought by Karma and Karma alone. O Narada! Thus speaking, Yama remained silent.

Here ends the Twenty-seventh Chapter of the Ninth Book on the birth, etc., of Savitri in S’ri Mad Devi Bhagavatam of 18,000 verses by Maharsi Veda Vyasa.

Complete chapter-aligned witnesses. Sanskrit Wikisource page 24515, revision 75099 (2016-07-25T03:32:43Z). English is Swami Vijñanananda’s complete 1921–23 public-domain translation, controlled against the archival OCR and its chapter page at https://sacred-texts.com/hin/db/bk09ch27.htm. Historic spelling and transliteration are lightly normalized; no verse-by-verse alignment is asserted.