राम

Appendix I · Section §13

Inserts at HV 23 (adhyāya-level)

83 lines

Editorial note: “After 23, D3.6,S ins. App. 13.

Line 1

भाण्डीरे सुखम् आसीनं विहरन्तं जनार्दनम्

bhāṇḍīre sukham āsīnaṃ viharantaṃ janārdanam

Line 2

वामदेवभरद्वाजौ तत्र प्राप्तौ यदृच्छया

vāmadevabharadvājau tatra prāptau yadṛcchayā

Line 3

कृष्णाजिनधरौ दान्तौ नियमव्रतकर्शितौ

kṛṣṇājinadharau dāntau niyamavratakarśitau

Line 4

गङ्गातीर्थाय संक्रान्तौ भास्करौ द्वाव् इवागतौ

gaṅgātīrthāya saṃkrāntau bhāskarau dvāv ivāgatau

Line 5

बृहत्पिण्गजटाभार+ प्रतिबद्धशिरोधरौ

bṛhatpiṇgajaṭābhāra+ pratibaddhaśirodharau

Line 6

प्रमाणं सर्वलोकानां वेदवेदाण्गपारगौ

pramāṇaṃ sarvalokānāṃ vedavedāṇgapāragau

Line 7

वल्कलाजिनसंवीतौ मुनी यमपरौ सदा

valkalājinasaṃvītau munī yamaparau sadā

Line 8

नमस्कर्तुं तदा वीर भाण्डीरं यक्षसेवितम्

namaskartuṃ tadā vīra bhāṇḍīraṃ yakṣasevitam

Line 9

प्रदक्षिणं समुद्युक्तौ वत्सपालान् महामुनी

pradakṣiṇaṃ samudyuktau vatsapālān mahāmunī

Line 10

ददर्शतुः समं वत्सान् काल्यानांश् च गोगणान्

dadarśatuḥ samaṃ vatsān kālyānāṃś ca gogaṇān

Line 11

पप्रच्छतुस् तदा तत्र भाण्डीरद्रुमवासिनः

papracchatus tadā tatra bhāṇḍīradrumavāsinaḥ

Line 12

हे वत्साः क्व च नो मार्गो यमुनातीर्थदर्शने

he vatsāḥ kva ca no mārgo yamunātīrthadarśane

Line 13

क्व च तीर्थं सुसोपानं झषग्राहविवर्जितम्

kva ca tīrthaṃ susopānaṃ jhaṣagrāhavivarjitam

Line 14

श्रुत्वैतद् दारका वाक्यं जहसुर् मुनिपुंगवौ

śrutvaitad dārakā vākyaṃ jahasur munipuṃgavau

Line 15

मार्गज्ञा न वयं बाला ज्ञानिभ्यः संप्रशस्यताम्

mārgajñā na vayaṃ bālā jñānibhyaḥ saṃpraśasyatām

Line 16

कुतो ऽत्र यमुना शुभ्रा कुतो मार्गः कुतो वयम्

kuto 'tra yamunā śubhrā kuto mārgaḥ kuto vayam

Line 17

एतस्मिन्न् अन्तरे कृष्णस् तेषां वाक्यं तयोर् अपि

etasminn antare kṛṣṇas teṣāṃ vākyaṃ tayor api

Line 18

श्रुत्वा तौ समुपागम्य वक्तुम् एवं प्रचक्रमे

śrutvā tau samupāgamya vaktum evaṃ pracakrame

Line 19

एष वां पथ आदेष्टा गवाम् इव सुयन्त्रितः

eṣa vāṃ patha ādeṣṭā gavām iva suyantritaḥ

Line 20

अहं नन्दस्य तनयः कृष्ण इत्य् अभिविश्रुतः

ahaṃ nandasya tanayaḥ kṛṣṇa ity abhiviśrutaḥ

Line 21

ममायम् अग्रजो रामश् चन्द्रमा इव भासते

mamāyam agrajo rāmaś candramā iva bhāsate

Line 22

आवयोर् गोगणः सर्वो वचनं च निशम्यताम्

āvayor gogaṇaḥ sarvo vacanaṃ ca niśamyatām

Line 23

एतद् दध्योदनं सम्यग् गृह्यतां यदि रोचते

etad dadhyodanaṃ samyag gṛhyatāṃ yadi rocate

Line 24

पायसं सुरसं दुग्धं धाताश् च गुडमिश्रिताः

pāyasaṃ surasaṃ dugdhaṃ dhātāś ca guḍamiśritāḥ

Line 25

एवम् उक्ते ततस् तस्मिन् कृष्णे कमललोचने

evam ukte tatas tasmin kṛṣṇe kamalalocane

Line 26

तौ काव् इमाव् इति तदा समाधिं जग्मतुर् मुनी

tau kāv imāv iti tadā samādhiṃ jagmatur munī

Line 27

तौ नेत्राणि समुन्मील्य प्रीतौ दृष्ट्वा जगत्पतिम्

tau netrāṇi samunmīlya prītau dṛṣṭvā jagatpatim

Line 28

इदम् ऊचतुर् अध्यात्मं मुनी कृष्णस्य संमतम्

idam ūcatur adhyātmaṃ munī kṛṣṇasya saṃmatam

Line 29

त्वम् आदिः सर्वभूतानां मध्यम् अन्तस् तथा भवान्

tvam ādiḥ sarvabhūtānāṃ madhyam antas tathā bhavān

Line 30

स्रष्टा सर्वस्य लोकस्य पाता भोक्ता जनार्दन

sraṣṭā sarvasya lokasya pātā bhoktā janārdana

Line 31

स्रष्टा वेदस्य यज्ञस्य हविषाम् ऋत्विजां हरे

sraṣṭā vedasya yajñasya haviṣām ṛtvijāṃ hare

Line 32

कर्मणां फलभोक्ता च फलदः कर्म कुर्वताम्

karmaṇāṃ phalabhoktā ca phaladaḥ karma kurvatām

Line 33

निषेद्धा दुष्टसत्त्वस्य हन्ता त्वं तमसां परः

niṣeddhā duṣṭasattvasya hantā tvaṃ tamasāṃ paraḥ

Line 34

नेत्रे ते भानुशशिनौ नासिका च समीरणः

netre te bhānuśaśinau nāsikā ca samīraṇaḥ

Line 35

वाचः सरस्वती देवी जिह्वा मेघः प्रकीर्तितः

vācaḥ sarasvatī devī jihvā meghaḥ prakīrtitaḥ

Line 36

दन्ताश् च पर्वता ज्ञेया कर्णः पातालगोचरः

dantāś ca parvatā jñeyā karṇaḥ pātālagocaraḥ

Line 37

लक्ष्मीर् वक्षस् तु विज्टेया वामो बाहुस् तु शंकरः

lakṣmīr vakṣas tu vijṭeyā vāmo bāhus tu śaṃkaraḥ

Line 38

स्कन्धश् च दक्षिणो बाहुर् अण्गुल्यः सागराः स्मृताः

skandhaś ca dakṣiṇo bāhur aṇgulyaḥ sāgarāḥ smṛtāḥ

Line 39

अम्बरं कुक्षिर् इत्य् उक्तं विवराणि दिशः स्मृताः

ambaraṃ kukṣir ity uktaṃ vivarāṇi diśaḥ smṛtāḥ

Line 40

रोदसी तव पादौ च केशा देवाः स्मृता हरेः

rodasī tava pādau ca keśā devāḥ smṛtā hareḥ

Line 41

लोमानि यक्षगन्धर्वाः पिशाचा राक्षसा विभो

lomāni yakṣagandharvāḥ piśācā rākṣasā vibho

Line 42

यान्य् एव वस्तुजातानि लोके दृष्टानि माधव

yāny eva vastujātāni loke dṛṣṭāni mādhava

Line 43

तानि गात्रेषु पश्यामः पुरुषोत्तम ते हरे

tāni gātreṣu paśyāmaḥ puruṣottama te hare

Line 44

अधो भवन्तं भगवन् द्रक्ष्यामः सकलात्मना

adho bhavantaṃ bhagavan drakṣyāmaḥ sakalātmanā

Line 45

भवन्तम् ऊर्ध्वं पश्यामो भवन्तम् अथ पृष्ठतः

bhavantam ūrdhvaṃ paśyāmo bhavantam atha pṛṣṭhataḥ

Line 46

पार्श्वतः पुरतश् चैव भवन्तं वीक्ष्य निर्वृताः

pārśvataḥ purataś caiva bhavantaṃ vīkṣya nirvṛtāḥ

Line 47

त्वम् आदौ क्रोडदंष्ट्राग्रे अदधा गां सपर्वताम्

tvam ādau kroḍadaṃṣṭrāgre adadhā gāṃ saparvatām

Line 48

अथास्थानं प्रतिष्ठाप्य हिरण्याक्षं प्रजघ्निवान्

athāsthānaṃ pratiṣṭhāpya hiraṇyākṣaṃ prajaghnivān

Line 49

नारसिंहवपुर् भूत्वा देवमानुषकण्टकम्

nārasiṃhavapur bhūtvā devamānuṣakaṇṭakam

Line 50

दैत्येन्द्रं हतवान् विष्णो राज्यं दत्त्वा मरुत्वते

daityendraṃ hatavān viṣṇo rājyaṃ dattvā marutvate

Line 51

जमदग्निसुतो भूत्वा हतवान् पितृघातकम्

jamadagnisuto bhūtvā hatavān pitṛghātakam

Line 52

कार्तवीर्यं महात्मानं सकलक्षत्रकण्टकम्

kārtavīryaṃ mahātmānaṃ sakalakṣatrakaṇṭakam

Line 53

रघोर् अन्वयम् आपन्नस् त्वम् एव जगतां पते

raghor anvayam āpannas tvam eva jagatāṃ pate

Line 54

गत्वाब्धौ सेतुना विष्णो लण्कां रावणपालिताम्

gatvābdhau setunā viṣṇo laṇkāṃ rāvaṇapālitām

Line 55

रावणं ससुतं हत्वा सानुजं सबलं प्रभो

rāvaṇaṃ sasutaṃ hatvā sānujaṃ sabalaṃ prabho

Line 56

निष्कण्टकम् इमं लोकम् अकरोः पुरुषोत्तम

niṣkaṇṭakam imaṃ lokam akaroḥ puruṣottama

Line 57

बलेर् वामनतां गत्वा महीम् आदाय मायया

baler vāmanatāṃ gatvā mahīm ādāya māyayā

Line 58

दत्तवांस् त्रिदशेन्द्राय पाताले तं व्यदीदधाः

dattavāṃs tridaśendrāya pātāle taṃ vyadīdadhāḥ

Line 59

तत्तद्रूपम् उपागम्य लोकान् रक्षसि माधव

tattadrūpam upāgamya lokān rakṣasi mādhava

Line 60

इदानीम् अपि देवेश देवदेव यदोः कुले

idānīm api deveśa devadeva yadoḥ kule

Line 61

अवतीर्य हरे विष्णो देवपक्षविरोधिनः

avatīrya hare viṣṇo devapakṣavirodhinaḥ

Line 62

गोपालवेषम् आस्थाय कृष्णो ऽसि शुभवेषवान्

gopālaveṣam āsthāya kṛṣṇo 'si śubhaveṣavān

Line 63

प्रलम्बं केशिनं हत्वा हन्ता कंसस्य माधव

pralambaṃ keśinaṃ hatvā hantā kaṃsasya mādhava

Line 64

अहो रम्यम् इदं विष्णो वपुर् नीलोत्पलच्छवि

aho ramyam idaṃ viṣṇo vapur nīlotpalacchavi

Line 65

नीलकुञ्चितकेशाढ्यम् उन्निद्रकमलेक्षणम्

nīlakuñcitakeśāḍhyam unnidrakamalekṣaṇam

Line 66

वनमालाकृतोरस्कं रज्जुयज्टोपवीतिनम्

vanamālākṛtoraskaṃ rajjuyajṭopavītinam

Line 67

शिक्यालम्बिघटीकक्षं करीषप्रोक्षितोदरम्

śikyālambighaṭīkakṣaṃ karīṣaprokṣitodaram

Line 68

किंकिणीजालसंछन्न+ कटिशोभि प्रभामयम्

kiṃkiṇījālasaṃchanna+ kaṭiśobhi prabhāmayam

Line 69

दामकीलसमासक्त+ भुजद्वयविभूषितम्

dāmakīlasamāsakta+ bhujadvayavibhūṣitam

Line 70

वेणुवीणारवं कुर्वन् पर्णवाद्यमनोहरम्

veṇuvīṇāravaṃ kurvan parṇavādyamanoharam

Line 71

अहो मनोरमं रूपं पश्यामस् तव माधव

aho manoramaṃ rūpaṃ paśyāmas tava mādhava

Line 72

गोपालास् ते चिरं धन्या ये रूपम् इदम् ईदृशम्

gopālās te ciraṃ dhanyā ye rūpam idam īdṛśam

Line 73

पश्यन्ति नित्यशो विष्णो नमस् ते पुरुषोत्तम

paśyanti nityaśo viṣṇo namas te puruṣottama

Line 74

नमः कृष्णवपुर्धात्रे गोपवेषविलासिने

namaḥ kṛṣṇavapurdhātre gopaveṣavilāsine

Line 75

अचिन्त्यविभवे तुभ्यं सर्वगाय नमो नमः

acintyavibhave tubhyaṃ sarvagāya namo namaḥ

Line 76

नमः सकलकल्याण+ कल्याणाय नमो नमः

namaḥ sakalakalyāṇa+ kalyāṇāya namo namaḥ

Line 77

नमः परमतत्त्वाय नमः परमयोगिने

namaḥ paramatattvāya namaḥ paramayogine

Line 78

देवदेव जगद्वास सर्वकारणकारण

devadeva jagadvāsa sarvakāraṇakāraṇa

Line 79

भूयः पुनर् नमस्यामस् तव योगपदं हरे

bhūyaḥ punar namasyāmas tava yogapadaṃ hare

Line 80

साधयामो नमस् ते ऽस्तु तीर्थाय जगतां पते

sādhayāmo namas te 'stu tīrthāya jagatāṃ pate

Line 81

इत्य् उक्त्वा हरिम् ईशेशं तीर्थाय मुनिपुंगवौ

ity uktvā harim īśeśaṃ tīrthāya munipuṃgavau

Line 82

जग्मतुस् तत्र भाण्डीरे स्थितौ तौ रामकेशवौ

jagmatus tatra bhāṇḍīre sthitau tau rāmakeśavau

Line 83

चिक्रीडतुर् यथायोगं सगोपौ रामकेशवौ

cikrīḍatur yathāyogaṃ sagopau rāmakeśavau

GRETIL Zurich Apparatus I (Peter Schreiner et al.), based on Vaidya 1969 critical edition. Distributed under CC BY-NC-SA 4.0.