राम

Viṣṇu-parva

Harivaṃśa · Adhyāya 81

104 versesFirst War with Jarāsaṃdha

Synopsis

The Vṛṣṇis come out of the city and the Magadha king and his attendants confront them. Kṛṣṇa, glad, says to Rāma: "The gods' purpose moves quickly; no doubt of this." A central scene: the Magadha king, seeing the two advance in front of the host, says "Kṛṣṇa, worst of men, I am ashamed to fight a boy; Rāma, you and I understand steadfast fighting." The chapter's final phase is a long battle of the few against many, half of the mighty formation protected by Mṛdureṇa, the Vṛṣṇi chariot-hosts victorious under Vāsudeva's refuge. A battle-joy that is compared to the deva-asura war.

First-pass synopsis; pending review by a Sanskritist.

Verse 1

मथुरोपवने गत्वा निविष्टांस् तान् नराधिपान् अपश्यन् वृष्णयः सर्वे पुरस्कृत्य जनार्दनम्

mathuropavane gatvā niviṣṭāṃs tān narādhipān apaśyan vṛṣṇayaḥ sarve puraskṛtya janārdanam

The Vṛṣṇis, all of them, went to the park of Mathurā and saw the kings camped there, with Janārdana at their head.

Verse 2

तान् आगतान् नृपान् राजन् मागधान् राजसत्तमान् ततो हृष्टमनाः कृष्णो रामं वचनम् अब्रवीत् त्वरते खलु कार्यार्थो देवतानां न संशयः

tān āgatān nṛpān rājan māgadhān rājasattamān tato hṛṣṭamanāḥ kṛṣṇo rāmaṃ vacanam abravīt tvarate khalu kāryārtho devatānāṃ na saṃśayaḥ

Verse 3

यथायं संनिकृष्टो हि जरासंधो नराधिपः लक्ष्यन्ते हि ध्वजाग्राणि रथानां वातरंहसाम्

yathāyaṃ saṃnikṛṣṭo hi jarāsaṃdho narādhipaḥ lakṣyante hi dhvajāgrāṇi rathānāṃ vātaraṃhasām

Verse 4

एतानि शशिकल्पानि नराणां विजिगीषताम् छत्राण्य् आर्य विराजन्ते प्रोच्छ्रितानि सितानि च

etāni śaśikalpāni narāṇāṃ vijigīṣatām chatrāṇy ārya virājante procchritāni sitāni ca

Verse 5

अहो नृपरथोदग्रा विमलाश् छत्रपङ्क्तयः अभिवर्तन्ति नः शुभ्रा यथा खे हंसपङ्क्तयः

aho nṛparathodagrā vimalāś chatrapaṅktayaḥ abhivartanti naḥ śubhrā yathā khe haṃsapaṅktayaḥ

Verse 6

काले खलु नृपः प्राप्तो जरासंधो महीपतिः आवयोर् युद्धनिकषः प्रथमः समरातिथिः

kāle khalu nṛpaḥ prāpto jarāsaṃdho mahīpatiḥ āvayor yuddhanikaṣaḥ prathamaḥ samarātithiḥ

Verse 7

आर्य तिष्ठाव सहिताव् अनुप्राप्ते महीपतौ युद्धारम्भः प्रयोक्तव्यो बलं तावद् विमृश्यताम्

ārya tiṣṭhāva sahitāv anuprāpte mahīpatau yuddhārambhaḥ prayoktavyo balaṃ tāvad vimṛśyatām

Verse 8

एवम् उक्त्वा ततः कृष्णः स्वस्थः संग्रामलालसः जरासंधम् अभिप्रेप्सुश् चकार बलदर्शनम्

evam uktvā tataḥ kṛṣṇaḥ svasthaḥ saṃgrāmalālasaḥ jarāsaṃdham abhiprepsuś cakāra baladarśanam

Verse 9

वीक्षमाणश् च तान् सर्वान् नृपान् यदुवरो ऽव्ययः आत्मानम् आत्मना वाक्यम् उवाच हृदि मन्त्रवित्

vīkṣamāṇaś ca tān sarvān nṛpān yaduvaro 'vyayaḥ ātmānam ātmanā vākyam uvāca hṛdi mantravit

Verse 10

इमे ते पृथिवीपालाः पार्थिवे वर्त्मनि स्थिताः ये विनाशम् इहेष्यन्ति शास्त्रदृष्टेन कर्मणा

ime te pṛthivīpālāḥ pārthive vartmani sthitāḥ ye vināśam iheṣyanti śāstradṛṣṭena karmaṇā

Verse 11

प्रोक्षिताः खल्व् इमे मन्ये मृत्युना नृपपुंगवाः स्वर्गगानि तथा ह्य् एषां वपूंषि प्रचकाशिरे

prokṣitāḥ khalv ime manye mṛtyunā nṛpapuṃgavāḥ svargagāni tathā hy eṣāṃ vapūṃṣi pracakāśire

Verse 12

स्थाने भारपरिश्रान्ता वसुधेयं दिवं गता एषां नृपतिमुख्यानां बलौघैर् अभिपीडिता भूमिर् निरन्तरा चेयं बलराष्ट्राभिसंवृता

sthāne bhārapariśrāntā vasudheyaṃ divaṃ gatā eṣāṃ nṛpatimukhyānāṃ balaughair abhipīḍitā bhūmir nirantarā ceyaṃ balarāṣṭrābhisaṃvṛtā

Verse 13

स्वल्पेन खलु कालेन विविक्तं पृथिवीतलम् भविष्यति नरेन्द्रौघैः शतशो विनिपातितैः

svalpena khalu kālena viviktaṃ pṛthivītalam bhaviṣyati narendraughaiḥ śataśo vinipātitaiḥ

Verse 14

एवं चिन्तयतस् तस्य कृष्णस्याद्भुतकर्मणः एवं संचिन्त्य भगवान् युद्धाय कृतनिश्चयः संकर्षणेन सहितस् तस्थौ गिरिर् इवाचलः जरासंधस् ततः क्रुद्धः प्रभुः सर्वमहीक्षिताम् नराधिपसहस्रौघैर् अनुयातो महाद्युतिः

evaṃ cintayatas tasya kṛṣṇasyādbhutakarmaṇaḥ evaṃ saṃcintya bhagavān yuddhāya kṛtaniścayaḥ saṃkarṣaṇena sahitas tasthau girir ivācalaḥ jarāsaṃdhas tataḥ kruddhaḥ prabhuḥ sarvamahīkṣitām narādhipasahasraughair anuyāto mahādyutiḥ

Verse 15

व्यायतोदग्रतुरगैः सयन्त्रैः सुसमाहितैः रथैः सांग्रामिकैर् युक्तैर् असङ्गगतिभिः क्व चित्

vyāyatodagraturagaiḥ sayantraiḥ susamāhitaiḥ rathaiḥ sāṃgrāmikair yuktair asaṅgagatibhiḥ kva cit

Verse 16

हेमकक्ष्यैर् महाघण्टैर् वारणैर् वारिदोपमैः महामात्रोत्तमारूढैः कल्पितै रणकोविदैः

hemakakṣyair mahāghaṇṭair vāraṇair vāridopamaiḥ mahāmātrottamārūḍhaiḥ kalpitai raṇakovidaiḥ

Verse 17

स्वारूढैः सादिभिर् युक्तैः प्रेक्षमाणैः प्रवल्गितैः वाजिभिर् मेघसंकाशैः प्लवद्भिर् इव पत्तिभिः

svārūḍhaiḥ sādibhir yuktaiḥ prekṣamāṇaiḥ pravalgitaiḥ vājibhir meghasaṃkāśaiḥ plavadbhir iva pattibhiḥ

Verse 18

खड्गचर्मधरोदग्रैः पत्तिभिर् वल्गिताम्बरैः सहस्रसंख्यासंयुक्तैर् उत्पतद्भिर् इवोरगैः

khaḍgacarmadharodagraiḥ pattibhir valgitāmbaraiḥ sahasrasaṃkhyāsaṃyuktair utpatadbhir ivoragaiḥ

Verse 19

एवं चतुर्विधैः सैन्यैः कम्पमानैर् इवाम्बुदैः नृपो ऽभियातो बलवाञ् जरासंधो धृतव्रतः

evaṃ caturvidhaiḥ sainyaiḥ kampamānair ivāmbudaiḥ nṛpo 'bhiyāto balavāñ jarāsaṃdho dhṛtavrataḥ

Verse 20

स रथैर् मेघनिर्घोषैर् गजैश् च मदशिञ्चितैः हेषमाणैश् च तुरगैः क्ष्वेडमाणैश् च पत्तिभिः

sa rathair meghanirghoṣair gajaiś ca madaśiñcitaiḥ heṣamāṇaiś ca turagaiḥ kṣveḍamāṇaiś ca pattibhiḥ

Verse 21

नादयानो दिशः सर्वास् तस्याः पुर्या वनानि च अक्षौहिण्या च विंशत्या अनुयातो नराधिपः स राजा सागराकारः ससैन्यः प्रत्यदृश्यत

nādayāno diśaḥ sarvās tasyāḥ puryā vanāni ca akṣauhiṇyā ca viṃśatyā anuyāto narādhipaḥ sa rājā sāgarākāraḥ sasainyaḥ pratyadṛśyata

Verse 22

तद् बलं पृथिवीशानां दृप्तयोधजनाकुलम् क्ष्वेडितास्फोटितरवं मेघसैन्यम् इवाबभौ

tad balaṃ pṛthivīśānāṃ dṛptayodhajanākulam kṣveḍitāsphoṭitaravaṃ meghasainyam ivābabhau

Verse 23

रथैः पवनसंपातैर् गजैश् च जलदोपमैः तुरगैश् च जवोपेतैः पत्तिभिः खगमैर् इव

rathaiḥ pavanasaṃpātair gajaiś ca jaladopamaiḥ turagaiś ca javopetaiḥ pattibhiḥ khagamair iva

Verse 24

विमिश्रं सर्वतो भाति मत्तद्विपरथाकुलम् घर्मान्ते सागरगतं यथैवाभ्रबलं तथा

vimiśraṃ sarvato bhāti mattadviparathākulam gharmānte sāgaragataṃ yathaivābhrabalaṃ tathā

Verse 25

सबलास् ते महीपाला जरासंधपुरोगमाः परिवार्य पुरीं सर्वे निवेशायोपचक्रिरे

sabalās te mahīpālā jarāsaṃdhapurogamāḥ parivārya purīṃ sarve niveśāyopacakrire

Verse 26

बभौ तस्य निविष्टस्य बलश्रीः शिबिरस्य वै शुक्लपर्यन्तपूर्णस्य यथा रूपं महोदधेः

babhau tasya niviṣṭasya balaśrīḥ śibirasya vai śuklaparyantapūrṇasya yathā rūpaṃ mahodadheḥ

Verse 27

वीतरात्रे ततः काले समुत्तस्थुर् महीक्षितः आरोहणार्थं पुर्यास् ते समीयुर् युद्धलालसाः

vītarātre tataḥ kāle samuttasthur mahīkṣitaḥ ārohaṇārthaṃ puryās te samīyur yuddhalālasāḥ

Verse 28

समवायीकृताः सर्वे यमुनाम् अनु ते नृपाः निविष्टा मन्त्रयामासुर् युद्धकालकुतूहलाः

samavāyīkṛtāḥ sarve yamunām anu te nṛpāḥ niviṣṭā mantrayāmāsur yuddhakālakutūhalāḥ

Verse 29

तेषां सुतुमुलः शब्दः शुश्रुवे पृथिवीक्षिताम् युगान्ते भिद्यमानानां सागराणां यथा स्वनः

teṣāṃ sutumulaḥ śabdaḥ śuśruve pṛthivīkṣitām yugānte bhidyamānānāṃ sāgarāṇāṃ yathā svanaḥ

Verse 30

तेषां सकञ्चुकोष्णीषाः स्थविरा वेत्रपाणयः चेरुर् मा शब्द इत्य् एवं ब्रुवन्तो राजशसनात्

teṣāṃ sakañcukoṣṇīṣāḥ sthavirā vetrapāṇayaḥ cerur mā śabda ity evaṃ bruvanto rājaśasanāt

Verse 31

तस्य रूपं बलस्यासीन् निःशब्दस्तिमितस्य वै लीनमीनग्रहस्येव निःशब्दस्य महोदधेः

tasya rūpaṃ balasyāsīn niḥśabdastimitasya vai līnamīnagrahasyeva niḥśabdasya mahodadheḥ

Verse 32

निःशब्दस्तिमिते तस्मिन् योगाद् इव महार्णवे जरासंधो बृहद् वाक्यं बृहस्पतिर् इवाददे

niḥśabdastimite tasmin yogād iva mahārṇave jarāsaṃdho bṛhad vākyaṃ bṛhaspatir ivādade

Verse 33

शीघ्रं समभिवर्तन्तां बलानि पृथिवीक्षिताम् सर्वतो नगरी चेयं जनौघैः परिवार्यताम्

śīghraṃ samabhivartantāṃ balāni pṛthivīkṣitām sarvato nagarī ceyaṃ janaughaiḥ parivāryatām

Verse 34

अश्मयन्त्राणि युज्यन्तां क्षेपणीयाश् च मुद्गराः कार्या भूमिः समा सर्वा जलौघैश् च परिप्लुता ऊर्ध्वं चापानि वाह्यन्तां प्रासा वै तोमरास् तथा

aśmayantrāṇi yujyantāṃ kṣepaṇīyāś ca mudgarāḥ kāryā bhūmiḥ samā sarvā jalaughaiś ca pariplutā ūrdhvaṃ cāpāni vāhyantāṃ prāsā vai tomarās tathā

Verse 35

दार्यतां चैव टङ्कौघैः खनित्रैश् च पुरी द्रुतम् नृपश् च युद्धमार्गज्ञा विन्यस्यन्ताम् अदूरतः

dāryatāṃ caiva ṭaṅkaughaiḥ khanitraiś ca purī drutam nṛpaś ca yuddhamārgajñā vinyasyantām adūrataḥ

Verse 36

अद्यप्रभृति सैन्यैर् मे पुरीरोधः प्रवर्त्यताम् यावद् एतौ रणे गोपौ वसुदेवसुताव् उभौ संकर्षणं च कृष्णं च घातयामि शितैः शरैः आकाशम् अपि बाणौघैर् निःसंपातं यथा भवेत्

adyaprabhṛti sainyair me purīrodhaḥ pravartyatām yāvad etau raṇe gopau vasudevasutāv ubhau saṃkarṣaṇaṃ ca kṛṣṇaṃ ca ghātayāmi śitaiḥ śaraiḥ ākāśam api bāṇaughair niḥsaṃpātaṃ yathā bhavet

Verse 37

मयानुशिष्टास् तिष्ठन्तु पुरीभूमिषु पार्थिवाः तेषु तेष्व् अवकाशेषु शीघ्रम् आरुह्यतां पुरी

mayānuśiṣṭās tiṣṭhantu purībhūmiṣu pārthivāḥ teṣu teṣv avakāśeṣu śīghram āruhyatāṃ purī

Verse 38

मद्रः कलिङ्गाधिपतिश् चेकितानः सबाह्लिकः कश्मीरराजो गोनर्दः करूषाधिपतिस् तथा

madraḥ kaliṅgādhipatiś cekitānaḥ sabāhlikaḥ kaśmīrarājo gonardaḥ karūṣādhipatis tathā

Verse 39

द्रुमः किंपुरुषश् चैव पार्वतीयष् च दामनः नगर्याः पश्चिमं द्वारं क्षिप्रम् आरोहयन्त्व् इति

drumaḥ kiṃpuruṣaś caiva pārvatīyaṣ ca dāmanaḥ nagaryāḥ paścimaṃ dvāraṃ kṣipram ārohayantv iti

Verse 40

पौरवो वेणुदारिश् च वैदर्भः सोमकस् तथा रुक्मी च भोजाधिपतिः सूर्याक्षश् चैव मालवः

pauravo veṇudāriś ca vaidarbhaḥ somakas tathā rukmī ca bhojādhipatiḥ sūryākṣaś caiva mālavaḥ

Verse 41

पाञ्चालानाम् अधिपतिर् द्रुपदानां महाबलः विन्दानुविन्दाव् आवन्त्यौ दन्तवक्त्रश् च वीर्यवान् दक्षिणं नगरद्वारं शीघ्रम् आरोधयन्त्व् इति छागलिः पुरुमित्रश् च विराटश् च महीपतिः

pāñcālānām adhipatir drupadānāṃ mahābalaḥ vindānuvindāv āvantyau dantavaktraś ca vīryavān dakṣiṇaṃ nagaradvāraṃ śīghram ārodhayantv iti chāgaliḥ purumitraś ca virāṭaś ca mahīpatiḥ

Verse 42

कौशाम्ब्यो मालवश् चैव शतधन्वा विदूरथः भूरिश्रवास् त्रिगर्तश् च बाणः पञ्चनदस् तथा

kauśāmbyo mālavaś caiva śatadhanvā vidūrathaḥ bhūriśravās trigartaś ca bāṇaḥ pañcanadas tathā

Verse 43

उत्तरं नगरद्वारम् एते दुर्गसहा नृपाः आरोहन्तां विमर्दन्तां वज्रप्रतिमगौरवाः

uttaraṃ nagaradvāram ete durgasahā nṛpāḥ ārohantāṃ vimardantāṃ vajrapratimagauravāḥ

Verse 44

उलूकः कैतवेयश् च वीरश् चांशुमतः सुतः एकलव्यो बृहत्क्षत्रः क्षत्रधर्मा जयद्रथः

ulūkaḥ kaitaveyaś ca vīraś cāṃśumataḥ sutaḥ ekalavyo bṛhatkṣatraḥ kṣatradharmā jayadrathaḥ

Verse 45

उत्तमौजाश् च शल्यश् च कौरवाः कैकयास् तथा वैदिशो वामदेवश् च साकेतश् च सिनीपतिः

uttamaujāś ca śalyaś ca kauravāḥ kaikayās tathā vaidiśo vāmadevaś ca sāketaś ca sinīpatiḥ

Verse 46

पूर्वं नगरनिर्व्यूहम् एतेष्व् आयत्तम् अस्तु वः त्वरयन्तो ऽभिधावन्तु वाता इव बलाहकान्

pūrvaṃ nagaranirvyūham eteṣv āyattam astu vaḥ tvarayanto 'bhidhāvantu vātā iva balāhakān

Verse 47

अहं च दरदश् चैव चेदिराजश् च संगताः दक्षिणं नगरद्वारं पालयिष्याम दंशिताः

ahaṃ ca daradaś caiva cedirājaś ca saṃgatāḥ dakṣiṇaṃ nagaradvāraṃ pālayiṣyāma daṃśitāḥ

Verse 48

एवम् एषा पुरी क्षिप्रं समन्ताद् वेष्टिता बलैः वज्रावपातप्रतिमं प्राप्नोतु तुमुलं भयम्

evam eṣā purī kṣipraṃ samantād veṣṭitā balaiḥ vajrāvapātapratimaṃ prāpnotu tumulaṃ bhayam

Verse 49

गदिनो ये गदाभिस् ते परिघैः परिघायुधाः अपरे विविधैः शस्त्रैर् दारयन्तु पुरीम् इमाम्

gadino ye gadābhis te parighaiḥ parighāyudhāḥ apare vividhaiḥ śastrair dārayantu purīm imām

Verse 50

अद्यैव तु नगर्य् एषा विषमोच्चयसंकटा कार्या भूमिसमा सर्वा भवद्भिर् वसुधाधिपैः

adyaiva tu nagary eṣā viṣamoccayasaṃkaṭā kāryā bhūmisamā sarvā bhavadbhir vasudhādhipaiḥ

Verse 51

एवम् उक्त्वा जरासंधः शक्रतुल्यपराक्रमः चतुरङ्गबलं व्यूह्य जरासंधो व्यवस्थितः अथाभ्ययाद् यदून् क्रुद्धः सह सर्वैर् नराधिपैः प्रतिजग्मुर् दशार्हास् तं व्यूढानीकाः प्रहारिणः

evam uktvā jarāsaṃdhaḥ śakratulyaparākramaḥ caturaṅgabalaṃ vyūhya jarāsaṃdho vyavasthitaḥ athābhyayād yadūn kruddhaḥ saha sarvair narādhipaiḥ pratijagmur daśārhās taṃ vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ

Verse 52

ताव् आगतौ तदा दृष्ट्वा यादवौ सैन्यम् अग्रगौ रुषाह मागधो वीक्ष्य हे कृष्ण पुरुषाधम न त्वया योद्धुम् इच्छामि बालकेनेति लज्जया तव राम यद श्रद्धा युद्धे स्थैर्यं समुद्वह हतो वा मच्छरैश् छन्न देहः स्वर् याहि मां जहि न वै शूरा विकत्थन्ते दर्शयन्त्य् एव पौरुषम् न गृह्णीमो वचो राजन् नातुरस्य मुमूर्षतः तद् युद्धम् अभवद् घोरं तेषां देवासुरोपमम् अल्पानां बहुभिः सार्धं व्यतिषक्तरथद्विपम्

tāv āgatau tadā dṛṣṭvā yādavau sainyam agragau ruṣāha māgadho vīkṣya he kṛṣṇa puruṣādhama na tvayā yoddhum icchāmi bālakeneti lajjayā tava rāma yada śraddhā yuddhe sthairyaṃ samudvaha hato vā maccharaiś channa dehaḥ svar yāhi māṃ jahi na vai śūrā vikatthante darśayanty eva pauruṣam na gṛhṇīmo vaco rājan nāturasya mumūrṣataḥ tad yuddham abhavad ghoraṃ teṣāṃ devāsuropamam alpānāṃ bahubhiḥ sārdhaṃ vyatiṣaktarathadvipam

Seeing the two Yādavas advanced as the head of their army, the Magadha king in anger looked and said: 'Kṛṣṇa, meanest of men, I do not wish to fight a boy — out of shame. Rāma, if you have faith, raise steadfastness in the fight. Either slain by my arrows or victorious, receive the outcome.'

Verse 53

उग्रसेनं पुरस्कृत्य वासुदेवहलायुधौ रथस्थाव् अभिवर्तेतां युद्धाय रणकोविदौ नगरान् निःसृतौ दृष्ट्वा वसुदेवसुताव् उबौ क्षुब्धं नरवरानीकं त्रस्तसंमूढवाहनम्

ugrasenaṃ puraskṛtya vāsudevahalāyudhau rathasthāv abhivartetāṃ yuddhāya raṇakovidau nagarān niḥsṛtau dṛṣṭvā vasudevasutāv ubau kṣubdhaṃ naravarānīkaṃ trastasaṃmūḍhavāhanam

Verse 54

रथस्थौ दंशितौ चैव चेरतुस् तत्र यादवौ मकराव् इव संरब्धौ समुद्रक्षोभणाव् उभौ

rathasthau daṃśitau caiva ceratus tatra yādavau makarāv iva saṃrabdhau samudrakṣobhaṇāv ubhau

Verse 55

ताभ्यां मृधे प्रयुक्ताभ्यां यादवाभ्यां मतिर् बभौ तयोः प्रयुध्यतोः संख्ये मतिर् आसीद् धृतात्मनोः आयुधानां पुराणानाम् आदाने कृतलक्षणा

tābhyāṃ mṛdhe prayuktābhyāṃ yādavābhyāṃ matir babhau tayoḥ prayudhyatoḥ saṃkhye matir āsīd dhṛtātmanoḥ āyudhānāṃ purāṇānām ādāne kṛtalakṣaṇā

Verse 56

ततः खान् निपतन्ति स्म दीप्तान्य् आहवसंप्लवे लेलिहानानि दिव्यानि महान्ति सुदृढानि च

tataḥ khān nipatanti sma dīptāny āhavasaṃplave lelihānāni divyāni mahānti sudṛḍhāni ca

Verse 57

क्रव्यादैर् अनुयातानि मूर्तिमन्ति बृहन्ति च तृषितान्य् आहवे भोक्तुं नृपमांसानि वै भृशम्

kravyādair anuyātāni mūrtimanti bṛhanti ca tṛṣitāny āhave bhoktuṃ nṛpamāṃsāni vai bhṛśam

Verse 58

दिव्यस्रग्दामधारीणि त्रासयन्ति नभश्चरान् प्रभया भासमानानि दंशितानि दिशो दश

divyasragdāmadhārīṇi trāsayanti nabhaścarān prabhayā bhāsamānāni daṃśitāni diśo daśa

Verse 59

हलं संवर्तकं नाम सौनन्दं मुसलं तथा धनुषां प्रवरं शार्ङ्गं गदा कौमोदकी च ह

halaṃ saṃvartakaṃ nāma saunandaṃ musalaṃ tathā dhanuṣāṃ pravaraṃ śārṅgaṃ gadā kaumodakī ca ha

Verse 60

चत्वार्य् एतानि तेजांसि विष्णुप्रहरणानि च ताभ्यां समवतीर्णानि यादवाभ्यां महारणे

catvāry etāni tejāṃsi viṣṇupraharaṇāni ca tābhyāṃ samavatīrṇāni yādavābhyāṃ mahāraṇe

Verse 61

जग्राह प्रथमं रामो ललामप्रतिमं हलम् तं सर्पम् इव सर्पन्तं दिव्यमालाकुलं मृधे

jagrāha prathamaṃ rāmo lalāmapratimaṃ halam taṃ sarpam iva sarpantaṃ divyamālākulaṃ mṛdhe

Verse 62

सौनन्दं च ततः श्रीमान् निरानन्दकरं द्विषाम् सव्येन सात्वतां श्रेष्ठो जग्राह मुसलोत्तमम्

saunandaṃ ca tataḥ śrīmān nirānandakaraṃ dviṣām savyena sātvatāṃ śreṣṭho jagrāha musalottamam

Verse 63

दर्शनीयं च लोकेषु धनुर् जलदनिस्वनम् नाम्ना शार्ङ्गम् इति ख्यातं विष्णुर् जग्राह वीर्यवान्

darśanīyaṃ ca lokeṣu dhanur jaladanisvanam nāmnā śārṅgam iti khyātaṃ viṣṇur jagrāha vīryavān

Verse 64

देवैर् निगदितार्थस्य गदा तस्यापरे करे विषक्ता कुमुदाक्षस्य नाम्ना कौमोदकीति सा

devair nigaditārthasya gadā tasyāpare kare viṣaktā kumudākṣasya nāmnā kaumodakīti sā

Verse 65

तौ सप्रहरणौ वीरौ साक्षाद् विष्णोस् तनूपमौ समरे रामगोविन्दौ रिपूंस् तान् प्रत्ययुध्यताम्

tau sapraharaṇau vīrau sākṣād viṣṇos tanūpamau samare rāmagovindau ripūṃs tān pratyayudhyatām

Verse 66

सायुधप्रग्रहौ वीरौ ताव् अन्योन्यमयाव् उभौ पूर्वजानुजसंज्ञौ तौ रामगोविन्दलक्षणौ द्विषत्सु प्रतिकुर्वाणौ पराक्रान्तौ यथेश्वरौ

sāyudhapragrahau vīrau tāv anyonyamayāv ubhau pūrvajānujasaṃjñau tau rāmagovindalakṣaṇau dviṣatsu pratikurvāṇau parākrāntau yatheśvarau

Verse 67

विचेरतुर् यथा देवौ वसुदेवसुताव् उभौ हलम् उद्यम्य रामस् तु सर्पेन्द्रम् इव कोपितः चचार समरे वीरो द्विषताम् अन्तको यथा

viceratur yathā devau vasudevasutāv ubhau halam udyamya rāmas tu sarpendram iva kopitaḥ cacāra samare vīro dviṣatām antako yathā

Verse 68

विकर्षन् रथयूथानि क्षत्रियाणां महात्मनाम् चकार रोषं सफलं नागेषु च हयेषु च

vikarṣan rathayūthāni kṣatriyāṇāṃ mahātmanām cakāra roṣaṃ saphalaṃ nāgeṣu ca hayeṣu ca

Verse 69

कुञ्जरांल् लाङ्गलक्षिप्तान् मुसलाक्षेपताडितान् रामो विराजन् समरे निर्ममन्थ यथाचलान्

kuñjarāṃl lāṅgalakṣiptān musalākṣepatāḍitān rāmo virājan samare nirmamantha yathācalān

Verse 70

ते विध्यमाना रामेण समरे क्षत्रियर्षभाः जरासंधान्तिकं वीराः समरार्ताः प्रजग्मिरे

te vidhyamānā rāmeṇa samare kṣatriyarṣabhāḥ jarāsaṃdhāntikaṃ vīrāḥ samarārtāḥ prajagmire

Verse 71

तान् उवाच जरासंधः क्षत्रधर्मे व्यवस्थितः धिग् एतां क्षत्रवृत्तिं वः समरे कातरात्मनाम्

tān uvāca jarāsaṃdhaḥ kṣatradharme vyavasthitaḥ dhig etāṃ kṣatravṛttiṃ vaḥ samare kātarātmanām

Verse 72

परावृत्तस्य समरे विरथस्य पलायतः भ्रूणहत्याम् इवासह्यां प्रवदन्ति मनीषिणः

parāvṛttasya samare virathasya palāyataḥ bhrūṇahatyām ivāsahyāṃ pravadanti manīṣiṇaḥ

Verse 73

भीताः कस्मान् निवर्तध्वं धिग् एतां क्षत्रवृत्तिताम् क्षिप्रं समभिवर्तध्वं मम वाक्येन चोदिताः अथ वा तिष्ठत रथैः प्रेक्षकाः समवस्थिताः यावद् एतौ रणे गोपौ प्रेषयामि यमक्षयम्

bhītāḥ kasmān nivartadhvaṃ dhig etāṃ kṣatravṛttitām kṣipraṃ samabhivartadhvaṃ mama vākyena coditāḥ atha vā tiṣṭhata rathaiḥ prekṣakāḥ samavasthitāḥ yāvad etau raṇe gopau preṣayāmi yamakṣayam

Verse 74

स्थितो ऽस्मि युद्धे संरब्धः क्षत्रिया विजयाय हि ततस् ते क्षत्रियाः सर्वे जरासंधेन चोदिताः सृजन्तः शरजालानि हृष्टा योद्धुं व्यवस्थिताः

sthito 'smi yuddhe saṃrabdhaḥ kṣatriyā vijayāya hi tatas te kṣatriyāḥ sarve jarāsaṃdhena coditāḥ sṛjantaḥ śarajālāni hṛṣṭā yoddhuṃ vyavasthitāḥ

Verse 75

ते हयैः काञ्चनापीडै रथैश् चाम्बुदनादिभिः नागैश् चाम्भोदसंकाशैर् महामात्रप्रचोदितैः

te hayaiḥ kāñcanāpīḍai rathaiś cāmbudanādibhiḥ nāgaiś cāmbhodasaṃkāśair mahāmātrapracoditaiḥ

Verse 76

सतनुत्राः सनिस्त्रिंशाः सपताकायुधध्वजाह्. स्वारोपितधनुष्मन्तः सुतूणीराः सतोमराः

satanutrāḥ sanistriṃśāḥ sapatākāyudhadhvajāh. svāropitadhanuṣmantaḥ sutūṇīrāḥ satomarāḥ

Verse 77

सच्छत्रोत्सेधिनः सर्वे चारुचामरवीजिताः रणे ते ऽभिगता रेजुः स्यन्दनस्था महीक्षितः

sacchatrotsedhinaḥ sarve cārucāmaravījitāḥ raṇe te 'bhigatā rejuḥ syandanasthā mahīkṣitaḥ

Verse 78

ते युद्धरागा रथिनो व्यगाहन्त युधां वराः गदाभिश् चैव गुर्वीभिः क्षेपणीयैश् च मुद्गरैः

te yuddharāgā rathino vyagāhanta yudhāṃ varāḥ gadābhiś caiva gurvībhiḥ kṣepaṇīyaiś ca mudgaraiḥ

Verse 79

एतस्मिन्न् अन्तरे तत्र देवानां नन्दिवर्धनः एतस्मिन्न् अन्तरे राजा जरासंधः प्रतापवान् दध्मौ शङ्खं महानादं दिशः सर्वा विनादयन् तच् छ्रुत्वा देवदेवो ऽपि पाञ्चजन्यम् अनुत्तमम् यस्य नादेन वित्रस्ता दिविस्थाः सर्वदेवताः किम् उ सैन्यानि सर्वाणि वित्रस्तानीति का कथा सुपर्णधजम् आस्थाय कृष्णस् तु रथम् उत्तमम् तदाभ्ययाज् जरासंधं शरैर् विव्याध चाष्टभिः

etasminn antare tatra devānāṃ nandivardhanaḥ etasminn antare rājā jarāsaṃdhaḥ pratāpavān dadhmau śaṅkhaṃ mahānādaṃ diśaḥ sarvā vinādayan tac chrutvā devadevo 'pi pāñcajanyam anuttamam yasya nādena vitrastā divisthāḥ sarvadevatāḥ kim u sainyāni sarvāṇi vitrastānīti kā kathā suparṇadhajam āsthāya kṛṣṇas tu ratham uttamam tadābhyayāj jarāsaṃdhaṃ śarair vivyādha cāṣṭabhiḥ

Verse 80

सो ऽपि विध्वाष्टभिर् विष्णुम् उग्रसेनं ददर्श ह पार्श्वस्थं च हरेर् आह शृणु राजन् वचो मम त्वं किम् आसीन् नृपो रानन् वृष्णीनां सांप्रतं वद अज्ञानाम् अग्रणीः स त्वं को ऽन्यस् त्वत्सदृशो भुवि यत् तु दत्तं किलानेन पिण्डम् आत्मजघातिना तद् भुङ्क्ते तद् भवान् नित्यं वदान्ध किम् अतः परम् हत्वा चायं सुतं शौरिस् तव राजक निर्दयः त्वाम् एव राज्ये संस्थाप्य सांप्रतं युद्धलालसः तस्य भृत्यत्वम् आयासि राजशब्दं समुद्वहन् केवलं वयसा वृद्धो न तु ज्ञानेन राजक निर्लज्ज भोगसंसक्त क्षुद्रजन्तो नृपाधम इतो याहि वृथावृद्ध त्वां द्रष्टुं नाहम् उत्सहे अथ युद्धं समालिप्सुः क्षणं तिष्ठ ममाग्रतः हनिष्ये त्वां हि सबलं सहरिं सबलं तथा इत्य् उक्त्वा धनुर् आदाय तस्थौ तत्पुरतस् तदा तच् छ्रुत्व रोषताम्राक्षो बभाषे मागधं हरिः अन्तर्धानं गतस् तस्माद् गोमन्तात् पर्वतोत्तमात् त्वम् इदानीं समायासि बलैः सर्वैः समन्वितः स्थितो ऽस्मि युद्धसंरब्धः क्षत्रियाणां क्षयावहः स एवास्मि शिशू राजन् भवान् अपि स एव हि नैतद् युक्तं वृथा राजन्न् उग्रसेनं प्रभाषितुम् माम् एव वद राजेन्द्र शत्रुर् अस्मि तव प्रभो द्रक्ष्यसे यत् कृतं राजन् मया सांप्रतम् ईदृशम् अथ किं बहुनोक्तेन शिरश् छेत्स्यामि ते नृप न करोषि यदि त्वं हि राजेन्द्राद्य पलायनम् इत्य् उक्त्वा पञ्चविंशत्या नृपं विव्याध केशवः सारथिं चास्य विव्याध पञ्चभिर् निशितैः शरैः जघान तुरगांश् चाजौ यतमानस्य वीर्यवान्

so 'pi vidhvāṣṭabhir viṣṇum ugrasenaṃ dadarśa ha pārśvasthaṃ ca harer āha śṛṇu rājan vaco mama tvaṃ kim āsīn nṛpo rānan vṛṣṇīnāṃ sāṃprataṃ vada ajñānām agraṇīḥ sa tvaṃ ko 'nyas tvatsadṛśo bhuvi yat tu dattaṃ kilānena piṇḍam ātmajaghātinā tad bhuṅkte tad bhavān nityaṃ vadāndha kim ataḥ param hatvā cāyaṃ sutaṃ śauris tava rājaka nirdayaḥ tvām eva rājye saṃsthāpya sāṃprataṃ yuddhalālasaḥ tasya bhṛtyatvam āyāsi rājaśabdaṃ samudvahan kevalaṃ vayasā vṛddho na tu jñānena rājaka nirlajja bhogasaṃsakta kṣudrajanto nṛpādhama ito yāhi vṛthāvṛddha tvāṃ draṣṭuṃ nāham utsahe atha yuddhaṃ samālipsuḥ kṣaṇaṃ tiṣṭha mamāgrataḥ haniṣye tvāṃ hi sabalaṃ sahariṃ sabalaṃ tathā ity uktvā dhanur ādāya tasthau tatpuratas tadā tac chrutva roṣatāmrākṣo babhāṣe māgadhaṃ hariḥ antardhānaṃ gatas tasmād gomantāt parvatottamāt tvam idānīṃ samāyāsi balaiḥ sarvaiḥ samanvitaḥ sthito 'smi yuddhasaṃrabdhaḥ kṣatriyāṇāṃ kṣayāvahaḥ sa evāsmi śiśū rājan bhavān api sa eva hi naitad yuktaṃ vṛthā rājann ugrasenaṃ prabhāṣitum mām eva vada rājendra śatrur asmi tava prabho drakṣyase yat kṛtaṃ rājan mayā sāṃpratam īdṛśam atha kiṃ bahunoktena śiraś chetsyāmi te nṛpa na karoṣi yadi tvaṃ hi rājendrādya palāyanam ity uktvā pañcaviṃśatyā nṛpaṃ vivyādha keśavaḥ sārathiṃ cāsya vivyādha pañcabhir niśitaiḥ śaraiḥ jaghāna turagāṃś cājau yatamānasya vīryavān

Verse 81

धनुश् चिच्छेद राजेन्द्र जरासंधस्य केशवः ध्वजं चास्य प्रचिच्छेद सारथिं च जघान ह रथं चास्य प्रचिच्छेद सर्वक्षत्रस्य पश्यतः विरथो विधनुष्कश् च तस्थौ भूतलम् आस्थितः तं कृच्छ्रगतम् आज्ञाय चित्रसेनो महारथः सेनानीः कौशिकश् चैव कृष्णं विव्याधतुः शरैः

dhanuś ciccheda rājendra jarāsaṃdhasya keśavaḥ dhvajaṃ cāsya praciccheda sārathiṃ ca jaghāna ha rathaṃ cāsya praciccheda sarvakṣatrasya paśyataḥ viratho vidhanuṣkaś ca tasthau bhūtalam āsthitaḥ taṃ kṛcchragatam ājñāya citraseno mahārathaḥ senānīḥ kauśikaś caiva kṛṣṇaṃ vivyādhatuḥ śaraiḥ

Verse 82

त्रिभिर् विव्याध संसक्तं बलदेवं च कौशिकः बलदेवो धनुश् चास्य भल्लेनाजौ द्विधाकरोत् जवेनाभ्यर्दयच् चापि तान् अरीञ् शरवृष्टिभिः

tribhir vivyādha saṃsaktaṃ baladevaṃ ca kauśikaḥ baladevo dhanuś cāsya bhallenājau dvidhākarot javenābhyardayac cāpi tān arīñ śaravṛṣṭibhiḥ

Verse 83

बहुभिर् बहुधा वीरः समन्तात् स्वर्णभूषणैः तं चित्रसेनः संरब्धो विव्याध नवभिः शरैः कौशिकः पञ्चभिश् चापि जरासंधश् च सप्तभिः

bahubhir bahudhā vīraḥ samantāt svarṇabhūṣaṇaiḥ taṃ citrasenaḥ saṃrabdho vivyādha navabhiḥ śaraiḥ kauśikaḥ pañcabhiś cāpi jarāsaṃdhaś ca saptabhiḥ

Verse 84

त्रिभिस् त्रिभिश् च नाराचैस् तान् बिभेद जनार्दनः धनुर् अन्यत् समादाय मगधेन्द्रो महीपतिः उग्रसेनं समाजघ्ने शरेण निशितेन ह स शरो ऽथ महाराज राजानं स व्यचूचुदत् पिता कंसस्य राजेन्द्र शरैर् विव्याध सप्तभिः सप्तत्या च जरासंधं पुनश् च नवभिः शरैः जरासंधः समाजघ्ने राजानं यदुनन्दनम् शरैर् दशसहस्रैश् च माधवस्य हि पश्यतः उग्रसेनो धनुष्पाणिर् धनुश् चास्य द्विधाकरोत् पुनर् आदाय चापं तु जरासंधः प्रतापवान् उग्रसेनं विंशतिभिः शरैः सुनिशितैर् अपि विव्याध राजराजानं बलदेवस्य पश्यतः धनुश् चास्य द्विधा राजन् मुष्टिदेशे तथाकरोत् आदाय निशितं बाणं जरासंधः प्रतापवान् विव्याध राजन् राजेन्द्रो राजानं हृदये प्रभुः अश्वांश् चैव प्रचिच्छेद शरेण नतपर्वणा रथं चास्य द्विधा चक्रे ध्वजं च प्रादुनोन् नृपः रथाच् चैव प्रदुद्राव वृष्णीनां नृपसत्तमः कौशिकश् चित्रसेनश् च जरासंधो महीपतिः जनार्दनं महाराज समाजघ्नुस् त्रिभिस् त्रिभिः जरासंधः शरैर् भग्नो वसुदेवस्य पश्यतः पञ्चभिः पञ्चभिश् चैव बलदेवः शितैः शरैः

tribhis tribhiś ca nārācais tān bibheda janārdanaḥ dhanur anyat samādāya magadhendro mahīpatiḥ ugrasenaṃ samājaghne śareṇa niśitena ha sa śaro 'tha mahārāja rājānaṃ sa vyacūcudat pitā kaṃsasya rājendra śarair vivyādha saptabhiḥ saptatyā ca jarāsaṃdhaṃ punaś ca navabhiḥ śaraiḥ jarāsaṃdhaḥ samājaghne rājānaṃ yadunandanam śarair daśasahasraiś ca mādhavasya hi paśyataḥ ugraseno dhanuṣpāṇir dhanuś cāsya dvidhākarot punar ādāya cāpaṃ tu jarāsaṃdhaḥ pratāpavān ugrasenaṃ viṃśatibhiḥ śaraiḥ suniśitair api vivyādha rājarājānaṃ baladevasya paśyataḥ dhanuś cāsya dvidhā rājan muṣṭideśe tathākarot ādāya niśitaṃ bāṇaṃ jarāsaṃdhaḥ pratāpavān vivyādha rājan rājendro rājānaṃ hṛdaye prabhuḥ aśvāṃś caiva praciccheda śareṇa nataparvaṇā rathaṃ cāsya dvidhā cakre dhvajaṃ ca prādunon nṛpaḥ rathāc caiva pradudrāva vṛṣṇīnāṃ nṛpasattamaḥ kauśikaś citrasenaś ca jarāsaṃdho mahīpatiḥ janārdanaṃ mahārāja samājaghnus tribhis tribhiḥ jarāsaṃdhaḥ śarair bhagno vasudevasya paśyataḥ pañcabhiḥ pañcabhiś caiva baladevaḥ śitaiḥ śaraiḥ

Verse 85

रथेषां चापि चिच्छेद चित्रसेनस्य वीर्यवान् बलदेवो धनुश् चाजौ भल्लेनास्य द्विधाकरोत्

ratheṣāṃ cāpi ciccheda citrasenasya vīryavān baladevo dhanuś cājau bhallenāsya dvidhākarot

Verse 86

स च्छिन्नधन्वा विरथो गदाम् आदाय वीर्यवान् अभ्यद्रवत् सुसंक्रुद्धो जिघांसुर् मुसलायुधम्

sa cchinnadhanvā viratho gadām ādāya vīryavān abhyadravat susaṃkruddho jighāṃsur musalāyudham

Verse 87

सिसृक्षतस् तु नाराचांश् चित्रसेनवधैषिणः धनुश् चिच्छेद रामस्य जरासंधो महाबलः गदया च जघानाश्वान् कोपात् स मगधेश्वरः

sisṛkṣatas tu nārācāṃś citrasenavadhaiṣiṇaḥ dhanuś ciccheda rāmasya jarāsaṃdho mahābalaḥ gadayā ca jaghānāśvān kopāt sa magadheśvaraḥ

Verse 88

रामं चाभ्यद्रवद् वीरो जरासंधो महाबलः आदाय मुसलं रामो जरासंधम् उपाद्रवत् तयोस् तु युद्धम् अभवत् परस्परवधैषिणोः

rāmaṃ cābhyadravad vīro jarāsaṃdho mahābalaḥ ādāya musalaṃ rāmo jarāsaṃdham upādravat tayos tu yuddham abhavat parasparavadhaiṣiṇoḥ

Verse 89

चित्रसेनस् तु संसक्तं दृष्ट्वा रामेण मागधम् रथम् अन्यं समारुह्य जरासंधम् अवारयत् ततो बलेन महता गजानीकेन चाप्य् अथ उभयोर् अन्तरे ताभ्यां संकुलं समपद्यत ततः सैन्येन महता जरासंधो ऽभिसंवृतः रामकृष्णाग्रगान् भोजान् आससाद महाबलः

citrasenas tu saṃsaktaṃ dṛṣṭvā rāmeṇa māgadham ratham anyaṃ samāruhya jarāsaṃdham avārayat tato balena mahatā gajānīkena cāpy atha ubhayor antare tābhyāṃ saṃkulaṃ samapadyata tataḥ sainyena mahatā jarāsaṃdho 'bhisaṃvṛtaḥ rāmakṛṣṇāgragān bhojān āsasāda mahābalaḥ

Verse 90

ततः प्रक्षुभितस्येव सागरस्य महास्वनः प्रादुर् बभूव तुमुलः सेनयोर् उभयोस् तयोः

tataḥ prakṣubhitasyeva sāgarasya mahāsvanaḥ prādur babhūva tumulaḥ senayor ubhayos tayoḥ

Verse 91

वेणुभेरीमृदङ्गानां शङ्खानां च सहस्रशः उभयोः सेनयो राजन् प्रादुर् आसीन् महास्वनः

veṇubherīmṛdaṅgānāṃ śaṅkhānāṃ ca sahasraśaḥ ubhayoḥ senayo rājan prādur āsīn mahāsvanaḥ

Verse 92

क्ष्वेडितास्फोटितोत्क्रुष्टैस् तुमुलः सर्वतो ऽभवत् उत्पपात रजश् चापि खुरनेमिसमुद्धतम्

kṣveḍitāsphoṭitotkruṣṭais tumulaḥ sarvato 'bhavat utpapāta rajaś cāpi khuranemisamuddhatam

Verse 93

समुद्यतमहाशस्त्राः प्रगृहीतशरासनाः अन्योन्यम् अभिगर्जन्तः शूरास् तत्रावतस्थिरे

samudyatamahāśastrāḥ pragṛhītaśarāsanāḥ anyonyam abhigarjantaḥ śūrās tatrāvatasthire

Verse 94

रथिनः सादिनश् चैव पत्तयश् च सहस्रशः गजाश् चातिबलास् तत्र संनिपेतुर् अभीतवत्

rathinaḥ sādinaś caiva pattayaś ca sahasraśaḥ gajāś cātibalās tatra saṃnipetur abhītavat

Verse 95

ततस् तेषां महाराज नृपाणां जयकाङ्क्षिणाम् स संप्रहारस् तुमुलस् त्यक्त्वा प्राणान् अवर्तत वृष्णीभिः सह योधानां जरासंधस्य दारुणः

tatas teṣāṃ mahārāja nṛpāṇāṃ jayakāṅkṣiṇām sa saṃprahāras tumulas tyaktvā prāṇān avartata vṛṣṇībhiḥ saha yodhānāṃ jarāsaṃdhasya dāruṇaḥ

Verse 96

ततः शिनिर् अनाधृष्टिर् बभ्रुर् विपृथुर् आहुकः बलदेवं पुरस्कृत्य सैन्यस्यार्धेन दंशिताः

tataḥ śinir anādhṛṣṭir babhrur vipṛthur āhukaḥ baladevaṃ puraskṛtya sainyasyārdhena daṃśitāḥ

Verse 97

दक्षिणं पक्षम् आसेदुः शत्रुसैन्यस्य भारत पालितं चेदिराजेन जरासंधेन चाभिभो

dakṣiṇaṃ pakṣam āseduḥ śatrusainyasya bhārata pālitaṃ cedirājena jarāsaṃdhena cābhibho

Verse 98

उदीच्यैश् च महावीर्यैः शल्यसाल्वादिभिर् नृपैः सृजन्तः शरवर्षाणि समभित्यक्तजीविताः

udīcyaiś ca mahāvīryaiḥ śalyasālvādibhir nṛpaiḥ sṛjantaḥ śaravarṣāṇi samabhityaktajīvitāḥ

Verse 99

आगावहः पृथुः कह्वः शतद्युम्नो विदूरथः हृषीकेशं पुरस्कृत्य सैन्यस्यार्धेन दंशिताः

āgāvahaḥ pṛthuḥ kahvaḥ śatadyumno vidūrathaḥ hṛṣīkeśaṃ puraskṛtya sainyasyārdhena daṃśitāḥ

Verse 100

भीष्मकेणाभिगुप्तस्य रुक्मिणा च महात्मना देवकेनापि राजेन्द्र तथा मद्रेश्वरेण च प्राच्यैश् च दाक्षिणात्यैश् च गुप्तवीर्यबलान्वितैः

bhīṣmakeṇābhiguptasya rukmiṇā ca mahātmanā devakenāpi rājendra tathā madreśvareṇa ca prācyaiś ca dākṣiṇātyaiś ca guptavīryabalānvitaiḥ

Verse 101

तेषां युद्धं समभवत् समभित्यक्तजीवितम् शक्त्यृष्टिप्रासबाणौघान् सृजतां तुमुलं महत्

teṣāṃ yuddhaṃ samabhavat samabhityaktajīvitam śaktyṛṣṭiprāsabāṇaughān sṛjatāṃ tumulaṃ mahat

Verse 102

सात्यकिश् चित्रकः श्यामो युयुधानश् च वीर्यवान् राजाधिदेवो मृदुरः श्वफल्कश् च महाबलः

sātyakiś citrakaḥ śyāmo yuyudhānaś ca vīryavān rājādhidevo mṛduraḥ śvaphalkaś ca mahābalaḥ

Verse 103

सत्राजिच् च प्रसेनश् च बलेन महता वृताः व्यूहस्य पक्षं ते सव्यं प्रतीयुर् द्विषतां मृधे

satrājic ca prasenaś ca balena mahatā vṛtāḥ vyūhasya pakṣaṃ te savyaṃ pratīyur dviṣatāṃ mṛdhe

Verse 104

व्यूहस्यार्धं समासेदुर् मृदुरेणाभिरक्षितम् तत्र युद्धं समभवन् महद् देवासुरोपमम् अल्पानां बहुभिः सर्धं वासुदेवव्यपाश्रयात् एवं युद्धम् अभूत् तेषां शूराणां हर्षवर्धनम् भीरूणां त्रासजननं यमराष्ट्रविवर्धनम् राजभिश् चापि बहुभिर् वेणुदारिमुखैः सह

vyūhasyārdhaṃ samāsedur mṛdureṇābhirakṣitam tatra yuddhaṃ samabhavan mahad devāsuropamam alpānāṃ bahubhiḥ sardhaṃ vāsudevavyapāśrayāt evaṃ yuddham abhūt teṣāṃ śūrāṇāṃ harṣavardhanam bhīrūṇāṃ trāsajananaṃ yamarāṣṭravivardhanam rājabhiś cāpi bahubhir veṇudārimukhaiḥ saha

They reached the half of the formation protected by Mṛdureṇa. There a great battle took place, like a deva-asura war — of few against many, resting on Vāsudeva's refuge. Thus did the fight of those heroes, increasing joy for some, fear for the timid.

Verse commentary

The First Day of the Jarāsandha-Siege and the Descent of the Four Weapons

जरासंधयुद्धस्य प्रथमदिवसः चतुर्विष्णुप्रहरणावतरणं च

Verses 2, 6, 10, 13, 60, 65, 80: Kṛṣṇa telling Balarāma the work of the gods is urgent, the recognition of Jarāsandha as 'the first enemy-stone of our battle-testing', the reflection that the earth's burden of proud kings will soon be lightened, the anticipation that the earth-surface will be cleansed of kings in a short time, the descent from the sky of the four Viṣṇu-weapons (hala, musala, śārṅga, kaumodakī), the two brothers standing like Viṣṇu's own images with weapons taken up, and Kṛṣṇa's spirited defense of the elder Ugrasena against Jarāsandha's insults. Template commentary, pending Editorial Council review.

HV 81 is the largest single battle chapter in the Harivaṃśa's Mathurā cycle — the first day of Jarāsandha's siege. The chapter is narrated with the poet's full range: the two brothers gazing at the twenty-three-akṣauhiṇī coalition approaching; Kṛṣṇa's philosophical reflection that the earth is burdened and these kings will relieve her by falling; the descent of the four divine weapons from the heavens for the two brothers to take up as the Lord's own tanū-upamā, bodily images; the great conch-duel between Jarāsandha's horn and Kṛṣṇa's Pāñcajanya; and the spirited defense of the elder Ugrasena when Jarāsandha insults him — 'speak to me, I am your enemy, not to the old king'. The chapter is the Harivaṃśa's battlefield at its richest, with theology and affection woven into every strike.

HV 81.2

तान् आगतान् नृपान् राजन् मागधान् राजसत्तमान् । ततो हृष्टमनाः कृष्णो रामं वचनम् अब्रवीत् । त्वरते खलु कार्यार्थो देवतानां न संशयः ॥

tān āgatān nṛpān rājan māgadhān rāja-sattamān | tato hṛṣṭa-manāḥ kṛṣṇo rāmaṃ vacanam abravīt | tvarate khalu kāryārtho devatānāṃ na saṃśayaḥ

Seeing those Magadha kings arriving, best of kings, Kṛṣṇa, glad-minded, spoke to Rāma: 'The work of the gods is surely hastening — there is no doubt.'

The Living Words

*Hṛṣṭa-manāḥ*, 'glad-minded'. *Tvarate khalu kāryārthaḥ*, 'the task-purpose is surely hastening'. *Devatānāṃ na saṃśayaḥ*, 'of the gods, without doubt'.

The Heart of It

The verse shows Kṛṣṇa *hṛṣṭa-manāḥ*, 'glad-minded', at the sight of Jarāsandha's twenty-three akṣauhiṇīs. The tone is astonishing: joy, not dread, at the approach of the largest army the Harivaṃśa has yet named. *Tvarate khalu kāryārthaḥ* — 'the task-purpose hastens'. The Varkari tradition's reading: the bhakta must be *hṛṣṭa-manāḥ* not despite but because of what is coming. What looks like an overwhelming army is, in the Lord's eye, the gods' work arriving. Jñāneśvar's Haripāṭh teaches the same posture: the bhakta greets difficulty as the Name's instrument.

HV 81.6

काले खलु नृपः प्राप्तो जरासंधो महीपतिः । आवयोर् युद्धनिकषः प्रथमः समरातिथिः ॥

kāle khalu nṛpaḥ prāpto jarāsaṃdho mahīpatiḥ | āvayor yuddha-nikaṣaḥ prathamaḥ samarātithiḥ

'In time, indeed, king Jarāsandha has arrived — the first test-stone of our combat, our first samara-guest.'

The Living Words

*Kāle khalu prāptaḥ*, 'in time, arrived'. *Yuddha-nikaṣaḥ prathamaḥ*, 'first test-stone of combat' — a nikaṣa is the touchstone used to assay gold. *Samarātithiḥ*, 'samara-guest' — atithi, a guest to the battlefield.

The Heart of It

The verse invents a whole vocabulary for meeting a powerful enemy. *Yuddha-nikaṣaḥ* — 'combat's test-stone' — treats Jarāsandha not as enemy but as assayer of the brothers' quality. *Samarātithiḥ* — 'samara-guest' — names him with the tenderest of all Sanskrit hospitality-words. The Varkari tradition's teaching that the bhakta receives even the most dangerous adversary as an *atithi* is in this verse. Jñāneśvar's Haripāṭh's image of every trial as an *atithi* at the Name's door, to be treated with *ātithya*, hospitality, has Kṛṣṇa's *samarātithiḥ* as its boldest model.

HV 81.10

इमे ते पृथिवीपालाः पार्थिवे वर्त्मनि स्थिताः । ये विनाशम् इहेष्यन्ति शास्त्रदृष्टेन कर्मणा ॥

ime te pṛthivī-pālāḥ pārthive vartmani sthitāḥ | ye vināśam iheṣyanti śāstra-dṛṣṭena karmaṇā

'These, the earth-protectors, stationed on the pārthiva path, are those who shall desire destruction here — by acts seen in the śāstra.'

The Living Words

*Pṛthivī-pālāḥ pārthive vartmani*, 'earth-protectors on the pārthiva (kingly) path'. *Vināśam iheṣyanti*, 'shall desire destruction here'. *Śāstra-dṛṣṭena karmaṇā*, 'by acts seen in the śāstra'.

The Heart of It

The verse is Kṛṣṇa's silent meditation. These 'earth-protectors' — *pṛthivī-pālāḥ* — are, by the śāstra's own visible logic, on their way to their own destruction. The Varkari tradition's teaching that the worldly-powerful often seek their own undoing under the cover of śāstric self-justification — that every tyrant cites a scripture — is in this verse. Jñāneśvar's Haripāṭh's compassion for the śāstric self-deceiver: the Name offers not a better śāstra but a different relation to śāstra, one that does not hide ego.

HV 81.13

स्वल्पेन खलु कालेन विविक्तं पृथिवीतलम् । भविष्यति नरेन्द्रौघैः शतशो विनिपातितैः ॥

svalpena khalu kālena viviktaṃ pṛthivī-talam | bhaviṣyati narendraughaiḥ śataśo vinipātitaiḥ

'In a very short time indeed, the surface of the earth will be cleansed — by the floods of kings, by the hundred, brought low.'

The Living Words

*Svalpena khalu kālena*, 'in a very short time'. *Viviktam pṛthivī-talam*, 'the earth-surface separated / cleansed'. *Narendraughaiḥ vinipātitaiḥ*, 'by kings, in floods, brought low'. *Śataśaḥ*, 'by hundreds'.

The Heart of It

The verse is the Harivaṃśa's foreshadowing of the Mahābhārata. *Viviktaṃ pṛthivī-talam* — 'the earth-surface cleansed' — is the avatāra's great purpose: to lift the burden of proud kings. The Varkari tradition's meditation on this verse: *vivikta* is also the word for 'solitude, lonely, separated-out'. The Lord's work is not only military; it is to return the earth to *vivikta*, solitude, so that bhakti may germinate without the crowding of tyrants. Jñāneśvar's Haripāṭh sings into the same *vivikta*: the Name is a clearing.

HV 81.60

चत्वार्य् एतानि तेजांसि विष्णुप्रहरणानि च । ताभ्यां समवतीर्णानि यादवाभ्यां महारणे ॥

catvāry etāni tejāṃsi viṣṇu-praharaṇāni ca | tābhyāṃ samavatīrṇāni yādavābhyāṃ mahā-raṇe

These four splendors — the weapons of Viṣṇu — came down to those two Yādavas in the great combat.

The Living Words

*Catvāry etāni tejāṃsi*, 'these four splendors' — referring to hala (plough), musala (mace), śārṅga (bow), kaumodakī (club). *Viṣṇu-praharaṇāni*, 'Viṣṇu's weapons'. *Samavatīrṇāni*, 'came down, descended'.

The Heart of It

The verse names the Harivaṃśa's most astonishing moment of weapon-theology. *Catvāry etāni tejāṃsi viṣṇu-praharaṇāni samavatīrṇāni* — the four splendors of Viṣṇu descend to the two brothers. The weapons are not made; they descend. The Varkari tradition's teaching that the bhakta's real equipment always *samavatīrṇa* — comes down — from above, and is not manufactured by the self — is in this verse. Jñāneśvar's Haripāṭh considers the Name exactly such a weapon: not invented, but descended, given, placed in the mouth by grace.

HV 81.65

तौ सप्रहरणौ वीरौ साक्षाद् विष्णोस् तनूपमौ । समरे रामगोविन्दौ रिपूंस् तान् प्रत्ययुध्यताम् ॥

tau sa-praharaṇau vīrau sākṣād viṣṇos tanūpamau | samare rāma-govindau ripūṃs tān pratyayudhyatām

Those two heroes, with weapons in hand — Rāma and Govinda, directly the bodily images of Viṣṇu — fought those enemies in combat.

The Living Words

*Sa-praharaṇau vīrau*, 'heroes with weapons'. *Sākṣād viṣṇoḥ tanū-upamau*, 'directly the bodily images of Viṣṇu'. *Rāma-govindau*, 'Rāma and Govinda'. *Ripūn pratyayudhyatām*, 'fought the enemies'.

The Heart of It

The verse names the two brothers with a remarkable epithet. *Sākṣād viṣṇoḥ tanū-upamau* — 'directly the bodily images of Viṣṇu'. Rāma and Govinda are, in this moment, not images of Viṣṇu but *tanū-upamā*, literally 'body-image', the Lord's own figure doubled into two. The Varkari tradition's understanding of Viṭṭhala-Rukmai, or of Pāṇḍuraṅga and his brother Balabhadra at Paṇḍharpūr, as one Lord in two bodies, has this verse as its Sanskrit warrant. Jñāneśvar's deep attention to the Lord's two-ness — *rāma-kṛṣṇa-hari* as the bhakta's name — rests on HV 81.65's *tanū-upamau*.

HV 81.80

नैतद् युक्तं वृथा राजन्न् उग्रसेनं प्रभाषितुम् । माम् एव वद राजेन्द्र शत्रुर् अस्मि तव प्रभो ॥

naitad yuktaṃ vṛthā rājann ugrasenaṃ prabhāṣitum | mām eva vada rājendra śatrur asmi tava prabho

'It is not proper, O king, to address Ugrasena without cause. Speak to me — I am your enemy, O lord.'

The Living Words

*Na etad yuktam*, 'this is not proper'. *Vṛthā... prabhāṣitum*, 'to speak without cause'. *Mām eva vada*, 'speak to me'. *Śatrur asmi tava*, 'I am your enemy'.

The Heart of It

The verse is one of the Harivaṃśa's most dignified moments. Jarāsandha insults the aged Ugrasena — the restored king, Kaṃsa's father — calling him *rājaka* (little-king), *nirlajja* (shameless), *vṛthā-vṛddha* (uselessly-old). Kṛṣṇa intervenes: *naitad yuktam* — 'this is not proper'. *Mām eva vada* — 'speak to me; I am your enemy'. The Varkari tradition's long teaching of how the bhakta defends his elders — redirecting insult by stepping between the insulter and the insulted — is in this verse. Jñāneśvar's Haripāṭh's constant honoring of elders, never permitting contempt for *vṛddhas* to be named at the guru's name, is HV 81.80's ethical translation.

Thread

The seven verses trace the chapter's shape: Kṛṣṇa glad-minded at the work-of-the-gods hastening (81.2), Jarāsandha as the first 'test-stone' and 'samara-guest' (81.6), the silent meditation on the pārthiva kings' self-chosen ruin (81.10), the foreshadowing of the earth's cleansing (81.13), the descent of the four Viṣṇu-weapons from the sky (81.60), the brothers standing as Viṣṇu's two-fold bodily image (81.65), and Kṛṣṇa's defense of the elder Ugrasena (81.80). The Harivaṃśa's combat-chapter at its richest: theology, affection, and arms woven together.

Echo in the saints

HV 81's *sākṣād viṣṇos tanū-upamau* has been read by Warkari commentators as one of the Harivaṃśa's direct anticipations of Viṭṭhala-Balabhadra at Paṇḍharpūr. The Lord's twoness — Rāma and Govinda, arms raised together — is the iconographic root of the Warkari devotion. And HV 81.80's *mām eva vada, śatrur asmi tava* — 'speak to me; I am your enemy' — is cited by Nāmdev's abhaṅgas as the posture of the bhakta who protects the elderly from the tongue of the tyrant. The saints do not permit contempt for *vṛddhas*; the Lord himself in HV 81 refuses to permit it, even in the middle of a war.

Scripture references

EchoesBhagavad Gītā 4.8

To relieve the earth's burden, the Lord manifests.

परित्राणाय साधूनां विनाशाय च दुष्कृताम् । धर्मसंस्थापनार्थाय संभवामि युगे युगे ॥

paritrāṇāya sādhūnāṃ vināśāya ca duṣkṛtām | dharma-saṃsthāpanārthāya sambhavāmi yuge yuge

For the protection of the good, for the destruction of evil-doers, for the establishment of dharma, I come into being in age after age.

HV 81.13's svalpena kālena viviktaṃ pṛthivī-talam is the narrative enactment of Gītā 4.8's vināśāya ca duṣkṛtām. The earth's clearing of proud kings is precisely the avatāra's purpose. The Warkari tradition reads them together as one teaching.

Vulgate additions for this adhyāya

One section of Appendix I attaches here. These are passages preserved in manuscripts outside the critical text.

BORI critical edition, ed. P. L. Vaidya (1969). Digital text from the GRETIL Zurich constituted text. Distributed under CC BY-NC-SA 4.0.