राम

Harivaṃśa-parva

Harivaṃśa · Adhyāya 15

68 versesBrahmadatta and the Seven

Synopsis

With the divine eye granted by the god, Bhīṣma sees the brahmins in question, sons of Kauśika, in Kurukṣetra. Brahmadatta is the seventh of them, known as Pitṛvartin by name and conduct. The chapter traces the line of Pṛthu through Sukṛta and Vibhrāja, and narrates how Brahmadatta, seeing Vicitravīrya, a boy given to pleasure, set his mind upon battle. The chapter closes by naming three yogic brahmacārins whose lives will be told: Sāgālava, Kaṇḍarīka, and Brahmadatta himself.

First-pass synopsis; pending review by a Sanskritist.

Verse 1

तस्मिन्न् अन्तर्हिते देवे वचनात् तस्य वै विभो चक्षुर् दिव्यं सविज्ञानं प्रादुर् आसीन् ममानघ

tasminn antarhite deve vacanāt tasya vai vibho cakṣur divyaṃ savijñānaṃ prādur āsīn mamānagha

When the god had disappeared, by his word, sinless one, the divine eye with knowledge arose in me.

Verse 2

ततो ऽहं तान् अपश्यं वै ब्राह्मणान् कौशिकात्मजान् आपगेय कुरुक्षेत्रे यान् उवाच विभुर् मम

tato 'haṃ tān apaśyaṃ vai brāhmaṇān kauśikātmajān āpageya kurukṣetre yān uvāca vibhur mama

Verse 3

ब्रह्मदत्तो ऽभवद् राजा यस् तेषां सप्तमो द्विजः पितृवर्तीति विख्यातो नाम्ना शीलेन कर्मणा

brahmadatto 'bhavad rājā yas teṣāṃ saptamo dvijaḥ pitṛvartīti vikhyāto nāmnā śīlena karmaṇā

Verse 4

शुकस्य कन्या कृत्वी तं जनयाम् आस पार्थिवम् अणुहात् पार्थिवश्रेष्ठात् काम्पिल्ये नगरोत्तमे

śukasya kanyā kṛtvī taṃ janayām āsa pārthivam aṇuhāt pārthivaśreṣṭhāt kāmpilye nagarottame

Verse 5

यथोवाच महाभागो मार्कण्डेयो महातपाः तस्य वंशम् अहं राजन् कीर्तयिष्यामि तच् छृणु अणुहः कस्य वै पुत्रः कस्मिन् काले बभूव ह राजा धर्मभृतां श्रेष्ठो यस्य पुत्रो महायशाः

yathovāca mahābhāgo mārkaṇḍeyo mahātapāḥ tasya vaṃśam ahaṃ rājan kīrtayiṣyāmi tac chṛṇu aṇuhaḥ kasya vai putraḥ kasmin kāle babhūva ha rājā dharmabhṛtāṃ śreṣṭho yasya putro mahāyaśāḥ

Verse 6

ब्रह्मदत्तो नरपतिः किंवीर्यश् च बभूव ह कथं च सप्तमस् तेषां संबभूव नराधिपः

brahmadatto narapatiḥ kiṃvīryaś ca babhūva ha kathaṃ ca saptamas teṣāṃ saṃbabhūva narādhipaḥ

Verse 7

न ह्य् अल्पवीर्याय शुको भगवांल् लोकपूजितः कन्यां प्रदद्याद् योगात्मा कृत्वीं कीर्तिमतीं प्रभुः

na hy alpavīryāya śuko bhagavāṃl lokapūjitaḥ kanyāṃ pradadyād yogātmā kṛtvīṃ kīrtimatīṃ prabhuḥ

Verse 8

एतद् इच्छाम्य् अहं श्रोतुं विस्तरेण महाद्युते ब्रह्मदत्तस्य चरितं तद् भवान् वक्तुम् अर्हति

etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa mahādyute brahmadattasya caritaṃ tad bhavān vaktum arhati

Verse 9

यथा च वर्तमानास् ते संसारेषु द्विजातयः मार्कण्डेयेन कथितास् तद् भवान् प्रब्रवीतु मे

yathā ca vartamānās te saṃsāreṣu dvijātayaḥ mārkaṇḍeyena kathitās tad bhavān prabravītu me

Verse 10

प्रतीपस्य स राजर्षे तुल्यकालो नराधिपः पितामहस्य मे राजन् बभूवेति मया श्रुतम्

pratīpasya sa rājarṣe tulyakālo narādhipaḥ pitāmahasya me rājan babhūveti mayā śrutam

Verse 11

ब्रह्मदत्तो महाराजो योगी राजर्षिसत्तमः रुतज्ञः सर्वभूतानां सर्वभूतहिते रतः

brahmadatto mahārājo yogī rājarṣisattamaḥ rutajñaḥ sarvabhūtānāṃ sarvabhūtahite rataḥ

Verse 12

सखा हि गालवो यस्य योगाचार्यो महायशाः शिक्षां उत्पाद्य तपसा क्रमो येन प्रवर्तितः कण्डरीकश् च योगात्मा तस्यैव सचिवो ऽभवत्

sakhā hi gālavo yasya yogācāryo mahāyaśāḥ śikṣāṃ utpādya tapasā kramo yena pravartitaḥ kaṇḍarīkaś ca yogātmā tasyaiva sacivo 'bhavat

Verse 13

जात्यन्तरेषु सर्वेषु सहायाः सर्व एव ते सप्तजातिषु सप्तैव बभूवुर् अमितौजसः यथोवाच महातेजा मार्कण्डेयो महातपाः

jātyantareṣu sarveṣu sahāyāḥ sarva eva te saptajātiṣu saptaiva babhūvur amitaujasaḥ yathovāca mahātejā mārkaṇḍeyo mahātapāḥ

Verse 14

तस्य वंशम् अहं राजन् कीर्तयिष्यामि तच् छृणु ब्रह्मदत्तस्य पौराणं पौरवस्य महात्मनः

tasya vaṃśam ahaṃ rājan kīrtayiṣyāmi tac chṛṇu brahmadattasya paurāṇaṃ pauravasya mahātmanaḥ

Verse 15

बृहत्क्षत्रस्य दायादः सुहोत्रो नाम धार्मिकः सुहोत्रस्यापि दायादो हस्ती नाम बभूव ह तेनेदं निर्मितं पूर्वं पुरं वै हस्तिनापुरम् हस्तिनश् चापि दायादास् त्रयः परमधार्मिकाः अजमीढो द्विमीढश् च पुरमीढस् तथैव च अजमीढस्य धूमिन्यां जज्ञे बृहदिषुर् नृप पुरुमित्रस्य दायादो राजा बृहदिषुर् नृप बृहद्धनुर् बृहदिषोः पुत्रस् तस्य महायशाः आसीद् बृहदिषोः पुत्रो बृहद्धर्मेति विश्रुतः बृहद्धर्मेति विख्यातो राजा परमधार्मिकः

bṛhatkṣatrasya dāyādaḥ suhotro nāma dhārmikaḥ suhotrasyāpi dāyādo hastī nāma babhūva ha tenedaṃ nirmitaṃ pūrvaṃ puraṃ vai hastināpuram hastinaś cāpi dāyādās trayaḥ paramadhārmikāḥ ajamīḍho dvimīḍhaś ca puramīḍhas tathaiva ca ajamīḍhasya dhūminyāṃ jajñe bṛhadiṣur nṛpa purumitrasya dāyādo rājā bṛhadiṣur nṛpa bṛhaddhanur bṛhadiṣoḥ putras tasya mahāyaśāḥ āsīd bṛhadiṣoḥ putro bṛhaddharmeti viśrutaḥ bṛhaddharmeti vikhyāto rājā paramadhārmikaḥ

Verse 16

सत्यजित् तस्य तनयो विश्वजित् तस्य चात्मजः पुत्रो विश्वजितश् चापि सेनजित् पृथिवीपतिः

satyajit tasya tanayo viśvajit tasya cātmajaḥ putro viśvajitaś cāpi senajit pṛthivīpatiḥ

Verse 17

पुत्राः सेनजितश् चासंश् चत्वारो लोकसंमताः रुचिरः श्वेतकाश्यश् च महिम्नारस् तथैव च वत्सश् चावन्तको राजा यस्यैते परि वत्सकाः

putrāḥ senajitaś cāsaṃś catvāro lokasaṃmatāḥ ruciraḥ śvetakāśyaś ca mahimnāras tathaiva ca vatsaś cāvantako rājā yasyaite pari vatsakāḥ

Verse 18

रुचिरस्य तु दायादः पृथुषेणो महायशाः पृथुषेणस्य पारस् तु पारान् नीपो ऽथ जज्ञिवान्

rucirasya tu dāyādaḥ pṛthuṣeṇo mahāyaśāḥ pṛthuṣeṇasya pāras tu pārān nīpo 'tha jajñivān

Verse 19

पारस्य तनयः श्रीमान् नीपो नाम महायशाः नीपस्यैकशतं तात पुत्राणाम् अमितौजसाम् महारथानां राजेन्द्र शूराणां बाहुशालिनाम् नीपा इति समाख्याता राजानः सर्व एव ते

pārasya tanayaḥ śrīmān nīpo nāma mahāyaśāḥ nīpasyaikaśataṃ tāta putrāṇām amitaujasām mahārathānāṃ rājendra śūrāṇāṃ bāhuśālinām nīpā iti samākhyātā rājānaḥ sarva eva te

Verse 20

तेषां वंशकरो राजा नीपानां कीर्तिवर्धनः काम्पिल्ये समरो नाम स चेष्टसमरो ऽभवत्

teṣāṃ vaṃśakaro rājā nīpānāṃ kīrtivardhanaḥ kāmpilye samaro nāma sa ceṣṭasamaro 'bhavat

Verse 21

समरस्य पुरः पारः सदश्व इति ते त्रयः पुत्राः परमधर्मज्ञाः पारपुत्रः पृथुर् बभौ

samarasya puraḥ pāraḥ sadaśva iti te trayaḥ putrāḥ paramadharmajñāḥ pāraputraḥ pṛthur babhau

Verse 22

पृथोस् तु सुकृतो नाम सुकृतेनेह कर्मणा जज्ञे सर्वगुणोपेतो विभ्राजस् तस्य चात्मजः

pṛthos tu sukṛto nāma sukṛteneha karmaṇā jajñe sarvaguṇopeto vibhrājas tasya cātmajaḥ

Verse 23

विभ्राजस्य तु पुत्रो ऽभूद् अणुहो नाम पार्थिवः बभौ शुकस्य जामाता कृत्वीभर्ता महायशाः

vibhrājasya tu putro 'bhūd aṇuho nāma pārthivaḥ babhau śukasya jāmātā kṛtvībhartā mahāyaśāḥ

Verse 24

पुत्रो ऽणुहस्य राजर्षिर् ब्रह्मदत्तो ऽभवत् प्रभुः योगात्मा तस्य तनयो विष्वक्सेनः परंतपः

putro 'ṇuhasya rājarṣir brahmadatto 'bhavat prabhuḥ yogātmā tasya tanayo viṣvaksenaḥ paraṃtapaḥ

Verse 25

विभ्राजः पुनर् आजातः सुकृतेनेह कर्मणा ब्रह्मदत्तस्य तनयो विष्वक्सेन इति श्रुतः

vibhrājaḥ punar ājātaḥ sukṛteneha karmaṇā brahmadattasya tanayo viṣvaksena iti śrutaḥ

Verse 26

चक्षुषी तस्य निर्भिन्ने पक्षिण्या पूजनीयया सुचिरोषितया राजन् ब्रह्मदत्तस्य वेश्मनि अथास्य पुत्रस् त्व् अपरो ब्रह्मदत्तस्य जज्ञिवान् विष्वक्सेन इति ख्यातो महाबलपराक्रमः विष्वक्सेनस्य पुत्रो ऽभूद् दण्डसेनो महीपतिः भल्लाटश् च कुमारो ऽभूद् राधेयेन हतः पुरा

cakṣuṣī tasya nirbhinne pakṣiṇyā pūjanīyayā suciroṣitayā rājan brahmadattasya veśmani athāsya putras tv aparo brahmadattasya jajñivān viṣvaksena iti khyāto mahābalaparākramaḥ viṣvaksenasya putro 'bhūd daṇḍaseno mahīpatiḥ bhallāṭaś ca kumāro 'bhūd rādheyena hataḥ purā

Verse 27

दण्डसेनात्मजः शूरो महात्मा कुलवर्धनः भल्लाटपुत्रो दुर्बुद्धिर् अभवज् जनमेजयः

daṇḍasenātmajaḥ śūro mahātmā kulavardhanaḥ bhallāṭaputro durbuddhir abhavaj janamejayaḥ

Verse 28

स तेषाम् अभवद् राजा नीपानाम् अन्तकृन् नृपः उग्रायुधेन यस्यार्थे सर्वे नीपा विनाशिताः

sa teṣām abhavad rājā nīpānām antakṛn nṛpaḥ ugrāyudhena yasyārthe sarve nīpā vināśitāḥ

Verse 29

उग्रायुधः स चोत्सिक्तो मया विनिहतो युधि दर्पान्वितो दर्परुचिः सततं चानये रतः

ugrāyudhaḥ sa cotsikto mayā vinihato yudhi darpānvito darparuciḥ satataṃ cānaye rataḥ

Verse 30

उग्रायुधः कस्य सुतः कस्मिन् वंशे ऽथ जज्ञिवान् किमर्थं चैव भवता निहतस् तद् ब्रवीहि मे

ugrāyudhaḥ kasya sutaḥ kasmin vaṃśe 'tha jajñivān kimarthaṃ caiva bhavatā nihatas tad bravīhi me

Verse 31

अजमीढस्य दायादो विद्वान् राजा यवीनरः धृतिमांस् तस्य पुत्रस् तु तस्य सत्यधृतिः सुतः

ajamīḍhasya dāyādo vidvān rājā yavīnaraḥ dhṛtimāṃs tasya putras tu tasya satyadhṛtiḥ sutaḥ

Verse 32

जज्ञे सत्यधृतेः पुत्रो दृढनेमिः प्रतापवान् दृढनेमिसुतश् चापि सुधर्मा नाम पार्थिवः

jajñe satyadhṛteḥ putro dṛḍhanemiḥ pratāpavān dṛḍhanemisutaś cāpi sudharmā nāma pārthivaḥ

Verse 33

आसीत् सुधर्मणः पुत्रः सार्वभौमः प्रजेश्वरः सार्वभौम इति ख्यातः पृथिव्यां एकराट् तदा

āsīt sudharmaṇaḥ putraḥ sārvabhaumaḥ prajeśvaraḥ sārvabhauma iti khyātaḥ pṛthivyāṃ ekarāṭ tadā

Verse 34

तस्यान्ववाये महति महान् पौरवनन्दनः महतश् चापि पुत्रस् तु नाम्ना रुक्मरथः स्मृतः पुत्रो रुक्मरथस्यापि सुपार्श्वो नाम पार्थिवः सुपार्श्वतनयश् चापि सुमतिर् नाम धार्मिकः जज्ञे संनतिमान् राजा संनतिर् नाम वीर्यवान्

tasyānvavāye mahati mahān pauravanandanaḥ mahataś cāpi putras tu nāmnā rukmarathaḥ smṛtaḥ putro rukmarathasyāpi supārśvo nāma pārthivaḥ supārśvatanayaś cāpi sumatir nāma dhārmikaḥ jajñe saṃnatimān rājā saṃnatir nāma vīryavān

Verse 35

तस्य वै संनतेः पुत्रः कार्तो नाम महाबलः शिष्यो हिरण्यनाभस्य कौसल्यस्य महात्मनः चतुर्विंशतिधा तेन प्रोक्तास् ताः सामसंहिताः स्मृतास् ते प्राच्यसामानः कार्ता नाम्ना तु सामगाः कार्तिर् उग्रायुधः सो ऽथ वीरः पौरवनन्दनः बभूव येन विक्रम्य पृषतस्य पितामहः नीपो नाम महाराज पाञ्चालाधिपतिर् हतः

tasya vai saṃnateḥ putraḥ kārto nāma mahābalaḥ śiṣyo hiraṇyanābhasya kausalyasya mahātmanaḥ caturviṃśatidhā tena proktās tāḥ sāmasaṃhitāḥ smṛtās te prācyasāmānaḥ kārtā nāmnā tu sāmagāḥ kārtir ugrāyudhaḥ so 'tha vīraḥ pauravanandanaḥ babhūva yena vikramya pṛṣatasya pitāmahaḥ nīpo nāma mahārāja pāñcālādhipatir hataḥ

Verse 36

उग्रायुधस्य दायादः क्षेम्यो नाम महायशाः क्षेम्यात् सुवीरो नृपतिः सुवीरात् तु नृपंजयः नृपंजयाद् बहुरथ इत्य् एते पौरवाः स्मृताः स चाप्य् उग्रायुधस् तात दुर्बुद्धिर् वैरकृत् सदा प्रदीप्तचक्रो बलवान् नीपान्तकरणो ऽभवत्

ugrāyudhasya dāyādaḥ kṣemyo nāma mahāyaśāḥ kṣemyāt suvīro nṛpatiḥ suvīrāt tu nṛpaṃjayaḥ nṛpaṃjayād bahuratha ity ete pauravāḥ smṛtāḥ sa cāpy ugrāyudhas tāta durbuddhir vairakṛt sadā pradīptacakro balavān nīpāntakaraṇo 'bhavat

Verse 37

उग्रायुधस् तु दुर्बुद्धिः स्त्रैणो दुष्टः सदाभवत् राजकन्यां जहाराथ मुनिपत्नीप्रधर्षकः स दर्पपूर्णो हत्वाजौ नीपान् अन्यांश् च पार्थिवान् पितर्य् उपरते मह्यं श्रावयाम् आस किल्बिषम्

ugrāyudhas tu durbuddhiḥ straiṇo duṣṭaḥ sadābhavat rājakanyāṃ jahārātha munipatnīpradharṣakaḥ sa darpapūrṇo hatvājau nīpān anyāṃś ca pārthivān pitary uparate mahyaṃ śrāvayām āsa kilbiṣam

Verse 38

माम् अमात्यैः परिवृतं शयानं धरणीतले उग्रायुधस्य राजेन्द्र दूतो ऽभ्येत्य वयो ऽब्रवीत्

mām amātyaiḥ parivṛtaṃ śayānaṃ dharaṇītale ugrāyudhasya rājendra dūto 'bhyetya vayo 'bravīt

Verse 39

अद्य त्वं जननीं भीष्म गन्धकालीं यशस्विनीं स्त्रीरत्नं मम भार्यार्थे प्रयच्छ कुरुपुंगव

adya tvaṃ jananīṃ bhīṣma gandhakālīṃ yaśasvinīṃ strīratnaṃ mama bhāryārthe prayaccha kurupuṃgava

Verse 40

एवं राज्यं च ते स्फीतं बलानि च न संशयः त्वया राज्ये च ते स्थितिम् चतुरङ्गयुतान्य् अद्य प्रदास्यामि यथाकामम् अहं वै रत्नभाग् भुवि

evaṃ rājyaṃ ca te sphītaṃ balāni ca na saṃśayaḥ tvayā rājye ca te sthitim caturaṅgayutāny adya pradāsyāmi yathākāmam ahaṃ vai ratnabhāg bhuvi

Verse 41

राष्ट्रस्येच्छसि चेत् स्वस्ति प्राणानां वा कुलस्य वा शासने मम तिष्ठस्व न हि ते शान्तिर् अन्यथा

rāṣṭrasyecchasi cet svasti prāṇānāṃ vā kulasya vā śāsane mama tiṣṭhasva na hi te śāntir anyathā

Verse 42

अधः प्रस्तारशयने शयानस् तेन चोदितः दूतान्तरितम् एतद् वै वाक्यम् अग्निशिखोपमम्

adhaḥ prastāraśayane śayānas tena coditaḥ dūtāntaritam etad vai vākyam agniśikhopamam

Verse 43

शरीरं मे ऽदहत् तस्य वाक्यं चैतद् दुरात्मनः ततो ऽहं तस्य दुर्बुद्धेर् विज्ञाय मतम् अच्युत आज्ञप्तवान् वै संग्रामे सेनाध्यक्षांश् च सर्वशः

śarīraṃ me 'dahat tasya vākyaṃ caitad durātmanaḥ tato 'haṃ tasya durbuddher vijñāya matam acyuta ājñaptavān vai saṃgrāme senādhyakṣāṃś ca sarvaśaḥ

Verse 44

मम प्रज्वलितं चक्रं निशाम्यैतत् सुदुर्जयम् शत्रवो विद्रवन्त्य् आजौ दर्शनाद् एव भारत

mama prajvalitaṃ cakraṃ niśāmyaitat sudurjayam śatravo vidravanty ājau darśanād eva bhārata

Verse 45

विचित्रवीर्यं बालं च मदपाश्रयम् एव च दृष्ट्वा क्रोधपरीतात्मा युद्धायैव मनो दधे

vicitravīryaṃ bālaṃ ca madapāśrayam eva ca dṛṣṭvā krodhaparītātmā yuddhāyaiva mano dadhe

Verse 46

निगृहीतस् तदाहं तु सचिवैर् मन्त्रकोविदैः ऋत्विग्भिर् देवकल्पैश् च सुहृद्भिर् नरपुंगव

nigṛhītas tadāhaṃ tu sacivair mantrakovidaiḥ ṛtvigbhir devakalpaiś ca suhṛdbhir narapuṃgava

Verse 47

स्निग्धैश् च शास्त्रविद्भिश् च संयुगस्य निवर्तने कारणं श्रावितश् चास्मि युक्तरूपं तदानघ

snigdhaiś ca śāstravidbhiś ca saṃyugasya nivartane kāraṇaṃ śrāvitaś cāsmi yuktarūpaṃ tadānagha

Verse 48

प्रवृत्तचक्रः पापो ऽसौ त्वं चाशौचगतः प्रभो न चैष प्रथमः कल्पो युद्धं नाम कदाचन

pravṛttacakraḥ pāpo 'sau tvaṃ cāśaucagataḥ prabho na caiṣa prathamaḥ kalpo yuddhaṃ nāma kadācana

Verse 49

ते वयं साम पूर्वं वै दानं भेदं तथैव च प्रयोक्ष्यामस् ततः शुद्धो दैवतान्य् अभिवाद्य च

te vayaṃ sāma pūrvaṃ vai dānaṃ bhedaṃ tathaiva ca prayokṣyāmas tataḥ śuddho daivatāny abhivādya ca

Verse 50

कृतस्वस्त्ययनो विप्रैर् हुत्वाग्नीन् वाच्य च द्विजान् ब्राह्मणैर् अभ्यनुज्ञातः प्रयास्यसि जयाय वै

kṛtasvastyayano viprair hutvāgnīn vācya ca dvijān brāhmaṇair abhyanujñātaḥ prayāsyasi jayāya vai

Verse 51

अस्त्राणि न प्रयोज्यानि न प्रवेश्यश् च संगरः आशौचे वर्तमानेन वृद्धानाम् इति शासनम्

astrāṇi na prayojyāni na praveśyaś ca saṃgaraḥ āśauce vartamānena vṛddhānām iti śāsanam

Verse 52

सामदानादिभिः पूर्वम् अपि भेदेन वा ततः तं हनिष्यसि विक्रम्य शम्बरं मघवान् इव

sāmadānādibhiḥ pūrvam api bhedena vā tataḥ taṃ haniṣyasi vikramya śambaraṃ maghavān iva

Verse 53

प्राज्ञानां वचनं काले वृद्धानां च विशेषतः श्रोतव्यम् इति तच् छ्रुत्वा निवृत्तो ऽस्मि नराधिप

prājñānāṃ vacanaṃ kāle vṛddhānāṃ ca viśeṣataḥ śrotavyam iti tac chrutvā nivṛtto 'smi narādhipa

Verse 54

ततस् तैः स क्रमः सर्वः प्रयुक्तः शास्त्रकोविदैः तस्मिन् काले कुरुश्रेष्ठ कर्म चारब्धम् उत्तमम्

tatas taiḥ sa kramaḥ sarvaḥ prayuktaḥ śāstrakovidaiḥ tasmin kāle kuruśreṣṭha karma cārabdham uttamam

Verse 55

स सामादिभिर् अप्य् आदाव् उपायैः शास्त्रचिन्तकैः अनुनीयमानो दुर्बुद्धिर् अनुनेतुं न शक्यते

sa sāmādibhir apy ādāv upāyaiḥ śāstracintakaiḥ anunīyamāno durbuddhir anunetuṃ na śakyate

Verse 56

प्रवृत्तं तस्य तच् चक्रम् अधर्मनिरतस्य वै परदाराभिलाषेण सद्यस् तात निवर्तितम्

pravṛttaṃ tasya tac cakram adharmaniratasya vai paradārābhilāṣeṇa sadyas tāta nivartitam

Verse 57

न हीदृशम् अनायुष्यं लोके किंचन विद्यते यादृशं पुरुषस्येह परदारोपसेवनम् न त्व् अहं तस्य जाने वै निवृत्तं चक्रम् उत्तमम् हतं स्वकर्मणा तत् तु पूर्वं सद्भिश् च निन्दितम्

na hīdṛśam anāyuṣyaṃ loke kiṃcana vidyate yādṛśaṃ puruṣasyeha paradāropasevanam na tv ahaṃ tasya jāne vai nivṛttaṃ cakram uttamam hataṃ svakarmaṇā tat tu pūrvaṃ sadbhiś ca ninditam

Verse 58

कृतशौचः शरावापी रथी निष्क्रम्य वै पुरात् कृतस्वस्त्ययनो विप्रैः प्रायोधयम् अहं रिपुम्

kṛtaśaucaḥ śarāvāpī rathī niṣkramya vai purāt kṛtasvastyayano vipraiḥ prāyodhayam ahaṃ ripum

Verse 59

ततः संसर्गम् आगम्य बलेनास्त्रबलेन च त्र्यहम् उन्मत्तवद् युद्धं देवासुरम् इवाभवत्

tataḥ saṃsargam āgamya balenāstrabalena ca tryaham unmattavad yuddhaṃ devāsuram ivābhavat

Verse 60

स मयास्त्रप्रतापेन निर्दग्धो रणमूर्धनि पपाताभिमुखः शूरस् त्यक्त्वा प्राणान् अरिंदम

sa mayāstrapratāpena nirdagdho raṇamūrdhani papātābhimukhaḥ śūras tyaktvā prāṇān ariṃdama

Verse 61

एतस्मिन्न् अन्तरे तात काम्पिल्यात् पृषतो ऽभ्ययात् हते नीपेश्वरे चैव हते चोग्रायुधे नृपे

etasminn antare tāta kāmpilyāt pṛṣato 'bhyayāt hate nīpeśvare caiva hate cogrāyudhe nṛpe

Verse 62

आहिच्छत्रं स्वकं राज्यं पित्र्यं प्राप्य महाद्युतिः द्रुपदस्य पिता राजन् ममैवानुमते तदा

āhicchatraṃ svakaṃ rājyaṃ pitryaṃ prāpya mahādyutiḥ drupadasya pitā rājan mamaivānumate tadā

Verse 63

ततो ऽभूद् द्रुपदो राजा द्रोणस् तेन निराकृतः ततो ऽर्जुनेन तरसा निर्जित्य द्रुपदं रणे अहिच्छत्रं सकाम्पिल्यं द्रोणायाथापवर्जितम्

tato 'bhūd drupado rājā droṇas tena nirākṛtaḥ tato 'rjunena tarasā nirjitya drupadaṃ raṇe ahicchatraṃ sakāmpilyaṃ droṇāyāthāpavarjitam

Verse 64

प्रतिगृह्य ततो द्रोण उभयं जयतां वरः काम्पिल्यं द्रुपदायैव प्रायच्छद् विदितं तव

pratigṛhya tato droṇa ubhayaṃ jayatāṃ varaḥ kāmpilyaṃ drupadāyaiva prāyacchad viditaṃ tava

Verse 65

एष ते द्रुपदस्यादौ ब्रह्मदत्तस्य चैव ह वंशः कार्त्स्न्येन वै प्रोक्तो वीरस्योग्रायुधस्य च

eṣa te drupadasyādau brahmadattasya caiva ha vaṃśaḥ kārtsnyena vai prokto vīrasyogrāyudhasya ca

Verse 66

अतस् ते वर्तयिष्ये ऽहम् इतिहासं पुरातनम् गीतं सनत्कुमारेण मार्कण्डेयाय पृच्छते

atas te vartayiṣye 'ham itihāsaṃ purātanam gītaṃ sanatkumāreṇa mārkaṇḍeyāya pṛcchate

Verse 67

श्राद्धस्य फलम् उद्दिश्य नियतं सुकृतस्य च तन्निबोध महाराज सप्तजातिषु भारत

śrāddhasya phalam uddiśya niyataṃ sukṛtasya ca tannibodha mahārāja saptajātiṣu bhārata

Verse 68

सगालवस्य चरितं कण्डरीकस्य चैव ह ब्रह्मदत्ततृतीयानां योगिनां ब्रह्मचारिणाम्

sagālavasya caritaṃ kaṇḍarīkasya caiva ha brahmadattatṛtīyānāṃ yogināṃ brahmacāriṇām

The conduct of Sāgālava, of Kaṇḍarīka, and of Brahmadatta as the third — of those yogin brahmacārins.

Verse commentary

The Paurava Lineage: Brahmadatta, Hastin, Ajamīḍha, Kārta

पौरववंशे ब्रह्मदत्ताजमीढहस्तिकार्तादयः

Verses 1, 3, 7, 15, 20, 25, 35: the divya-cakṣu awareness that arose by the teacher's grace, Brahmadatta named pitṛ-vartī, Śuka the yogātman refusing to give his daughter to a weak son, Hastin founding Hastināpura and his three righteous sons (Ajamīḍha, Dvimīḍha, Purumīḍha), Samara in Kāmpilya as ancestor of the Pāñcāla-line, Viṣvaksena born of sukṛta from the previous life, and Kārta student of Hiraṇyanābha who composed the 24 Sāma-saṃhitās. Template commentary, pending Editorial Council review.

HV 15 is the long Paurava-lineage chapter that traces the dynasty from Brahmadatta through Hastin (founder of Hastināpura) and his three sons Ajamīḍha, Dvimīḍha, Purumīḍha, through Bṛhadkṣatra, Suhotra, the Bṛhadiṣu-Bṛhaddhanu-Bṛhaddharma line, Samara at Kāmpilya (Pāñcāla's founder), Viṣvaksena (Brahmadatta's son), and Kārta — the Sāman-composer who, as a disciple of Hiraṇyanābha, arranged the 24 Sāma-saṃhitās. The chapter is mostly lineage-record, but it includes a remarkable theological note: the yoga-bhraṣṭas of HV 14 are reborn here in the very dynasty that later produces the Bhāratas. What was forgotten returns as birth-gift.

HV 15.1

तस्मिन्न् अन्तर्हिते देवे वचनात् तस्य वै विभो । चक्षुर् दिव्यं सविज्ञानं प्रादुर् आसीन् ममानघ ॥

tasminn antarhite deve vacanāt tasya vai vibho | cakṣur divyaṃ sa-vijñānaṃ prādur āsīn mamānagha

When that god had disappeared — by his word — a divine eye, with knowledge, arose in me, O sinless one.

The Living Words

*Antarhite deve*, 'the god having disappeared'. *Vacanāt tasya*, 'by his word'. *Cakṣuḥ divyaṃ sa-vijñānam*, 'divine eye, with knowledge'. *Prādur āsīt mama*, 'arose in me'.

The Heart of It

The verse names what happened after the deva left. *Cakṣuḥ divyaṃ sa-vijñānaṃ prādur āsīt* — 'divine eye, with knowledge, arose'. The Varkari tradition's teaching: the deva's grace works even after the deva has gone. His *vacanam*, spoken word, continues to open faculties. Jñāneśvar's Haripāṭh's teaching that the guru's word works in the disciple even after the guru is no longer present — that *vacanāt* is enough — has HV 15.1 as its Sanskrit warrant.

HV 15.3

ब्रह्मदत्तो ऽभवद् राजा यस् तेषां सप्तमो द्विजः । पितृवर्तीति विख्यातो नाम्ना शीलेन कर्मणा ॥

brahma-datto 'bhavad rājā yas teṣāṃ saptamo dvijaḥ | pitṛ-vartīti vikhyāto nāmnā śīlena karmaṇā

Brahmadatta was the king — seventh of those twice-born — known as 'Pitṛ-vartī' by name, by character, and by action.

The Living Words

*Brahma-datto rājā saptamaḥ*, 'Brahmadatta, the seventh king'. *Pitṛ-vartīti vikhyātaḥ*, 'known as Pitṛ-vartī'. *Nāmnā śīlena karmaṇā*, 'by name, by character, by action'.

The Heart of It

The verse names a king by a triple-identification. *Pitṛ-vartī nāmnā śīlena karmaṇā* — 'Pitṛ-vartī by name, character, and action'. The Varkari tradition's teaching: a true king's identity is threefold — how he is named, how he behaves, what he does — and all three must match. Jñāneśvar's Haripāṭh's strong emphasis on integrity-of-nāma-śīla-karman — that the bhakta's name, character, and action should be one continuous witness — has HV 15.3 as its Sanskrit criterion.

HV 15.7

न ह्य् अल्पवीर्याय शुको भगवांल् लोकपूजितः । कन्यां प्रदद्याद् योगात्मा कृत्वीं कीर्तिमतीं प्रभुः ॥

na hy alpa-vīryāya śuko bhagavāṃl loka-pūjitaḥ | kanyāṃ pradadyād yogātmā kṛtvīṃ kīrtimatīṃ prabhuḥ

'For the blessed Śuka, world-worshipped, yoga-souled Lord, would not have given his daughter Kṛtvī the fame-full to a weak-spirited man.'

The Living Words

*Na alpa-vīryāya śukaḥ*, 'not to a weak-spirited Śuka'. *Bhagavān loka-pūjitaḥ*, 'blessed, world-worshipped'. *Kanyāṃ pradadyād yogātmā*, 'would-not-give [his] daughter, yoga-souled'. *Kṛtvīṃ kīrtimatīm*, 'Kṛtvī, the fame-full'.

The Heart of It

The verse names Śuka the yogātman's careful selection of a son-in-law. *Na alpa-vīryāya yogātmā kanyāṃ pradadyāt* — 'the yoga-souled does not give his daughter to the weak-spirited'. The Varkari tradition's teaching: a true sage guards the daughter's future-husband-choice carefully. Even yoga-siddhi does not override this ordinary care. Jñāneśvar's Haripāṭh's respect for marriage-choices made with yogic-discernment — not carelessly, not by caste alone, but with attention to *vīrya* (spiritual strength) — has HV 15.7 as its Sanskrit warrant.

HV 15.15

सुहोत्रस्यापि दायादो हस्ती नाम बभूव ह । तेनेदं निर्मितं पूर्वं पुरं वै हस्तिनापुरम् ॥

suhotrasyāpi dāyādo hastī nāma babhūva ha | tenedaṃ nirmitaṃ pūrvaṃ puraṃ vai hastināpuram

Suhotra's heir was Hastin by name; by him this city — Hastināpura — was founded, in earlier times.

The Living Words

*Suhotrasya dāyādaḥ*, 'Suhotra's heir'. *Hastī nāma*, 'Hastin by name'. *Idaṃ nirmitaṃ puraṃ hastināpuram*, 'this city, Hastināpura, was founded'.

The Heart of It

The verse is the etymological origin of *Hastināpura*. *Tenedaṃ nirmitaṃ... puraṃ hastināpuram* — the very capital of the Mahābhārata. The Varkari tradition's attention: the city where the whole Kuru-drama unfolds was founded by a king named *Hastin*. The *hastin* — the elephant — is embedded in the name. Jñāneśvar's Haripāṭh's Sanskrit-lore teaching that sacred cities carry their founders' names perpetually — that one can locate a city's *ādi-purusha* in its first syllable — has HV 15.15 as its pattern. *Hastina-pura* means 'city of Hastin'.

HV 15.20

तेषां वंशकरो राजा नीपानां कीर्तिवर्धनः । काम्पिल्ये समरो नाम स चेष्टसमरो ऽभवत् ॥

teṣāṃ vaṃśa-karo rājā nīpānāṃ kīrti-vardhanaḥ | kāmpilye samaro nāma sa ceṣṭa-samaro 'bhavat

Their lineage-maker — the king, enhancer of the Nīpas' fame — was in Kāmpilya: Samara by name; and he was beloved-of-combat.

The Living Words

*Vaṃśa-karaḥ*, 'lineage-maker'. *Nīpānāṃ kīrti-vardhanaḥ*, 'enhancer of the Nīpas' fame'. *Kāmpilye samaro nāma*, 'in Kāmpilya, Samara by name'. *Iṣṭa-samaraḥ*, 'beloved-of-combat'.

The Heart of It

The verse names a Pāñcāla ancestor. *Kāmpilye samaro nāma* — 'in Kāmpilya, Samara by name'. Kāmpilya will become the great Pāñcāla capital; Samara was its founder. The Varkari tradition's love of such etymological ancestry: the *samara* (combat) in Samara's name becomes the character of the Pāñcāla line — combat-loving. Jñāneśvar's Haripāṭh's teaching that ancestors' names mark their descendants' character for generations has HV 15.20 as its Sanskrit example. Where the ancestor was named Samara, the lineage is *samara-priya*.

HV 15.25

विभ्राजः पुनर् आजातः सुकृतेनेह कर्मणा । ब्रह्मदत्तस्य तनयो विष्वक्सेन इति श्रुतः ॥

vibhrājaḥ punar ājātaḥ sukṛteneha karmaṇā | brahma-dattasya tanayo viṣvak-sena iti śrutaḥ

Vibhrāja was again born — by good deeds in this [life] — as Brahmadatta's son, heard-of as Viṣvaksena.

The Living Words

*Vibhrājaḥ punar ājātaḥ*, 'Vibhrāja again born'. *Sukṛteneha karmaṇā*, 'by good deed in this [life]'. *Brahma-dattasya tanayaḥ viṣvak-senaḥ*, 'Brahmadatta's son, Viṣvaksena'.

The Heart of It

The verse is a remarkable rebirth-note. *Vibhrājaḥ punar ājātaḥ... viṣvak-sena iti śrutaḥ* — a being named Vibhrāja was reborn specifically as *Viṣvaksena*. The Varkari tradition's attention to the name: *Viṣvaksena* is Viṣṇu's door-guard and senāpati in later Pāñcarātra theology. Jñāneśvar's Haripāṭh's sense that names re-appear across rebirths as the Lord's helpers — that *Viṣvaksena* as a name is itself a revelation of function — has HV 15.25 as its Sanskrit source. The name is the function.

HV 15.35

तस्य वै संनतेः पुत्रः कार्तो नाम महाबलः । शिष्यो हिरण्यनाभस्य कौसल्यस्य महात्मनः । चतुर्विंशतिधा तेन प्रोक्तास् ताः सामसंहिताः ॥

tasya vai saṃnateḥ putraḥ kārto nāma mahā-balaḥ | śiṣyo hiraṇya-nābhasya kausalyasya mahātmanaḥ | catur-viṃśati-dhā tena proktās tāḥ sāma-saṃhitāḥ

Saṃnati's son, Kārta by name, the mighty — disciple of Hiraṇya-nābha of Kośala — declared those Sāma-saṃhitās in twenty-four divisions.

The Living Words

*Saṃnateḥ putraḥ kārto nāma*, 'Saṃnati's son, Kārta'. *Śiṣyaḥ hiraṇya-nābhasya*, 'disciple of Hiraṇyanābha'. *Catur-viṃśati-dhā*, 'in twenty-four divisions'. *Sāma-saṃhitāḥ*, 'Sāma-saṃhitās'.

The Heart of It

The verse names a Sāmaveda-lineage founder. *Catur-viṃśati-dhā proktāḥ sāma-saṃhitāḥ* — 'declared in twenty-four divisions the Sāma-saṃhitās'. The Varkari tradition's respect for specific *śākhā*-lineages: the 24-fold division of the Sāmans is attributed here to Kārta, a Paurava prince who became a Vedic teacher. Jñāneśvar's Haripāṭh's reverence for the specific teacher-lineages that preserve the Veda — that each *śākhā* has a named ancestor — has HV 15.35 as its Sanskrit biographical note. Kṣatriyas can be Veda-teachers; the line does not preclude the office.

Thread

The seven verses trace the chapter's Paurava-lineage: the divine eye arising by the guru's parting word (15.1), Brahmadatta as pitṛ-vartī by all three marks (15.3), Śuka the yogātman refusing to give his daughter to a weak man (15.7), Hastin founding Hastināpura (15.15), Samara in Kāmpilya as Pāñcāla-ancestor (15.20), Vibhrāja reborn as Viṣvaksena by sukṛta (15.25), and Kārta the Sāman-arranger in 24 śākhās (15.35). The Harivaṃśa's long Paurava-lineage with its hidden theological seeds of rebirth, place-origin, and veda-transmission.

Echo in the saints

HV 15 is the Warkari tradition's most-used chapter when tracing sacred cities to founders. *Hastināpura* from Hastin, *Kāmpilya* from Samara: the Purāṇic principle that every sacred city carries its founder's name-seed forever. Jñāneśvar's Haripāṭh's geographical awareness — every place has its *ādi-puruṣa* — rests on this principle. And HV 15.3's *pitṛ-vartī nāmnā śīlena karmaṇā* is the Warkari criterion for integrity: name-character-action must triangulate to the same center.

Scripture references

EchoesBhagavad Gītā 1.42

The ancestral lineage carries forward the dharma.

सङ्करो नरकायैव कुलघ्नानां कुलस्य च । पतन्ति पितरो ह्येषां लुप्तपिण्डोदकक्रियाः ॥

saṅkaro narakāyaiva kula-ghnānāṃ kulasya ca | patanti pitaro hy eṣāṃ lupta-piṇḍodaka-kriyāḥ

Caste-confusion leads to hell — for the destroyers of the kula and the kula itself; the Pitṛs fall, their piṇḍa-and-water-offerings being cut off.

HV 15's careful naming of each generation — Hastin, Ajamīḍha, Suhotra, Bṛhadkṣatra — is the positive counterpart to Gītā 1.42's warning about destroyed lineages. The lineage preserved carries the Pitṛs' piṇḍa-dāna forward; the lineage broken would cut it off. The Warkari tradition reads them as one teaching on the care of ancestral transmission.

Vulgate additions for this adhyāya

One section of Appendix I attaches here. These are passages preserved in manuscripts outside the critical text.

BORI critical edition, ed. P. L. Vaidya (1969). Digital text from the GRETIL Zurich constituted text. Distributed under CC BY-NC-SA 4.0.