राम

Harivaṃśa-parva

Harivaṃśa · Adhyāya 13

75 versesThe Classes of Pitṛs

Synopsis

Bhīṣma continues his questions to Sanatkumāra. How many classes of pitṛs exist, in which worlds, and how do they serve the moon? Sanatkumāra names them carefully. The Agniṣvātta pitṛs are described together with their mind-born daughter Acchodā, from whom the celestial lake of that name rises. Three classes are given, and four more are promised; unlike the disembodied first three, the later are said to have form and origin in svadhā. The chapter is a careful catalogue, closing with the note that this knowledge, graced by the god, is hard for human beings to reach.

First-pass synopsis; pending review by a Sanskritist.

Verse 1

इत्य् उक्तो ऽहं भगवता देवदेवेन भास्वता सनत्कुमारेण पुनः पृष्टवान् देवम् अव्ययम्

ity ukto 'haṃ bhagavatā devadevena bhāsvatā sanatkumāreṇa punaḥ pṛṣṭavān devam avyayam

So addressed by the god-of-gods, the shining one, I asked Sanatkumāra again the imperishable god.

Verse 2

संदेहम् अमरश्रेष्ठं भगवन्तम् अरिंदम निबोध तन् मे गाङ्गेय निखिलं सर्वम् आदितः

saṃdeham amaraśreṣṭhaṃ bhagavantam ariṃdama nibodha tan me gāṅgeya nikhilaṃ sarvam āditaḥ

Verse 3

कियन्तो वै पितृगणाः कस्मिंल् लोके च ते गणाः वर्तन्ति देवप्रवरा देवानां सोमवर्धनाः

kiyanto vai pitṛgaṇāḥ kasmiṃl loke ca te gaṇāḥ vartanti devapravarā devānāṃ somavardhanāḥ

Verse 4

सप्तैते जपतां श्रेष्ठ स्वर्गे पितृगणाः स्मृताः चत्वारो मूर्तिमन्तो वै त्रय एषां अमूर्तयः

saptaite japatāṃ śreṣṭha svarge pitṛgaṇāḥ smṛtāḥ catvāro mūrtimanto vai traya eṣāṃ amūrtayaḥ

Verse 5

तेषां लोकं विसर्गं च कीर्तयिष्यामि तच् छृणु प्रभावं च महत्त्वं च विस्तरेण तपोधन

teṣāṃ lokaṃ visargaṃ ca kīrtayiṣyāmi tac chṛṇu prabhāvaṃ ca mahattvaṃ ca vistareṇa tapodhana

Verse 6

धर्ममूर्तिधरास् तेषां त्रयो ये परमा गणाः तेषां नामानि लोकांश् च कीर्तयिष्यामि तच् छृणु

dharmamūrtidharās teṣāṃ trayo ye paramā gaṇāḥ teṣāṃ nāmāni lokāṃś ca kīrtayiṣyāmi tac chṛṇu

Verse 7

लोकाः सनातना नाम यत्र तिष्ठन्ति भास्वराः अमूर्तयः पितृगणास् ते वै पुत्राः प्रजापतेः

lokāḥ sanātanā nāma yatra tiṣṭhanti bhāsvarāḥ amūrtayaḥ pitṛgaṇās te vai putrāḥ prajāpateḥ

Verse 8

विराजस्य द्विजश्रेष्ठ वैराजा इति विश्रुताः यजन्ति तान् देवगणा विधिदृष्टेन कर्मना

virājasya dvijaśreṣṭha vairājā iti viśrutāḥ yajanti tān devagaṇā vidhidṛṣṭena karmanā

Verse 9

मनोजवाः स्वधाभक्षाः सर्वकामसमन्विताः एते योगं परित्यज्य महात्मनो भवन्त्य् उत एते वै योगविभ्रष्टा लोकान् प्राप्य सनातनान् पुनर् युगसहस्रान्ते जायन्ते ब्रह्मवादिनः

manojavāḥ svadhābhakṣāḥ sarvakāmasamanvitāḥ ete yogaṃ parityajya mahātmano bhavanty uta ete vai yogavibhraṣṭā lokān prāpya sanātanān punar yugasahasrānte jāyante brahmavādinaḥ

Verse 10

ते प्राप्य तां स्मृतिं भूयः सांख्ययोगम् अनुत्तमम् यान्ति योगगतिं सिद्धाः पुनर् आवृत्तिदुर्लभाम्

te prāpya tāṃ smṛtiṃ bhūyaḥ sāṃkhyayogam anuttamam yānti yogagatiṃ siddhāḥ punar āvṛttidurlabhām

Verse 11

एते स्म पितरस् तात योगिनां योगवर्धनाः आप्याययन्ति ये पूर्वं सोमं योगबलेन वै

ete sma pitaras tāta yogināṃ yogavardhanāḥ āpyāyayanti ye pūrvaṃ somaṃ yogabalena vai

Verse 12

तस्माच् छ्राद्धानि देयानि योगिनां द्विजसत्तम एष वै प्रथमः कल्पः सोमपानां अनुत्तमः

tasmāc chrāddhāni deyāni yogināṃ dvijasattama eṣa vai prathamaḥ kalpaḥ somapānāṃ anuttamaḥ

Verse 13

एतेषां मानसी कन्या मेना नाम महागिरेः पत्नी हिमवतः श्रेष्ठा यस्या मैनाक उच्यते

eteṣāṃ mānasī kanyā menā nāma mahāgireḥ patnī himavataḥ śreṣṭhā yasyā maināka ucyate

Verse 14

मैनाकस्य सुतः श्रीमान् क्रौञ्चो नाम महागिरिः पर्वतप्रवरः शुभ्रो नानारत्नसमाचितः

mainākasya sutaḥ śrīmān krauñco nāma mahāgiriḥ parvatapravaraḥ śubhro nānāratnasamācitaḥ

Verse 15

तिस्रः कन्यास् तु मेनायां जनयाम् आस शैलराट् अपर्णाम् एकपर्णां च तृतीयाम् एकपाटलाम्

tisraḥ kanyās tu menāyāṃ janayām āsa śailarāṭ aparṇām ekaparṇāṃ ca tṛtīyām ekapāṭalām

Verse 16

तपश् चरन्त्यः सुमहद् दुश्चरं देवदानवैः लोकान् संतापयाम् आसुस् तास् तिस्रः स्थाणुजंगमान्

tapaś carantyaḥ sumahad duścaraṃ devadānavaiḥ lokān saṃtāpayām āsus tās tisraḥ sthāṇujaṃgamān

Verse 17

न्यग्रोधम् एकपर्णा तु पाटलं चैकपाटला आश्रिते द्वे अपर्णा तु अनिकेता तपो ऽचरत् दशवर्षसहस्राणि दुश्चरं देवदानवैः आहारम् एकपर्णेन सैकपर्णा समाचरत् पाटलापुष्पम् एकं च विदधे चैकपाटला

nyagrodham ekaparṇā tu pāṭalaṃ caikapāṭalā āśrite dve aparṇā tu aniketā tapo 'carat daśavarṣasahasrāṇi duścaraṃ devadānavaiḥ āhāram ekaparṇena saikaparṇā samācarat pāṭalāpuṣpam ekaṃ ca vidadhe caikapāṭalā

Verse 18

पूर्णे पूर्णसहस्रे तु आहारं द्वे प्रचक्रतुः एका तत्र निराहारा तां माता प्रत्यषेधयत् उ मा इति निषेधन्ती मातृस्नेहेन दुःखिता

pūrṇe pūrṇasahasre tu āhāraṃ dve pracakratuḥ ekā tatra nirāhārā tāṃ mātā pratyaṣedhayat u mā iti niṣedhantī mātṛsnehena duḥkhitā

Verse 19

सा तथोक्ता तया मात्रा देवी दुष्चरचारिणी उमेत्य् एवाभवत् ख्याता त्रिषु लोकेषु सुन्दरी

sā tathoktā tayā mātrā devī duṣcaracāriṇī umety evābhavat khyātā triṣu lokeṣu sundarī

Verse 20

तथैव नाम्ना तेनेह विश्रुता योगधर्मिणी एतत् तु त्रिकुमारीकं जगत् स्थास्यति भार्गव एतासां तपसा दग्धं यावद् भूमिर् धरिष्यति तपःशरीराः सर्वास् तास् तिस्रो योगबलान्विताः सर्वास् ता वै महाभागाः सर्वाश् च स्थिरयौवनाः ता लोकमातरश् चैव ब्रह्मचारिण्य एव च सर्वाश् च ब्रह्मवादिन्यः सर्वाश् चैवोर्ध्वरेतसः

tathaiva nāmnā teneha viśrutā yogadharmiṇī etat tu trikumārīkaṃ jagat sthāsyati bhārgava etāsāṃ tapasā dagdhaṃ yāvad bhūmir dhariṣyati tapaḥśarīrāḥ sarvās tās tisro yogabalānvitāḥ sarvās tā vai mahābhāgāḥ sarvāś ca sthirayauvanāḥ tā lokamātaraś caiva brahmacāriṇya eva ca sarvāś ca brahmavādinyaḥ sarvāś caivordhvaretasaḥ

Verse 21

उमा तासां वरिष्ठा च ज्येष्ठा च वरवर्णिनी महायोगबलोपेता महादेवम् उपस्थिता

umā tāsāṃ variṣṭhā ca jyeṣṭhā ca varavarṇinī mahāyogabalopetā mahādevam upasthitā

Verse 22

दत्तकश् चोशनास् तस्याः पुत्रस् तु भृगुनन्दनः असितस्यैकपर्णा तु देवलस्य महात्मनः पत्नी दत्ता महाब्रह्मन् योगाचार्याय धीमते

dattakaś cośanās tasyāḥ putras tu bhṛgunandanaḥ asitasyaikaparṇā tu devalasya mahātmanaḥ patnī dattā mahābrahman yogācāryāya dhīmate

Verse 23

पुष्टिस् तासां कुमारीणां तृतीया चैकपाटला पुत्रं शतशलाकस्य जैगीषव्यम् उपस्थिता तस्यापि शङ्खलिखितौ स्मृतौ पुत्राव् अयोनिजौ जैगीषव्यस्य तु तथा विद्धि ताम् एकपाटलाम् एते चापि महाभागे योगाचार्याव् उपस्थिते

puṣṭis tāsāṃ kumārīṇāṃ tṛtīyā caikapāṭalā putraṃ śataśalākasya jaigīṣavyam upasthitā tasyāpi śaṅkhalikhitau smṛtau putrāv ayonijau jaigīṣavyasya tu tathā viddhi tām ekapāṭalām ete cāpi mahābhāge yogācāryāv upasthite

Verse 24

लोकाः सोमपदा नाम मरीचेर् यत्र वै सुताः पितरो दिवि वर्तन्ते देवास् तान् भावयन्त्य् उत अग्निष्वात्ता इति ख्याताः सर्व एवामितौजसः

lokāḥ somapadā nāma marīcer yatra vai sutāḥ pitaro divi vartante devās tān bhāvayanty uta agniṣvāttā iti khyātāḥ sarva evāmitaujasaḥ

Verse 25

अग्निष्वात्ताः श्रुतास् तत्र पितरो ये परिश्रुताः एतेषां मानसी कन्या अच्छोदा नाम निम्नगा अच्छोदं नाम तद् दिव्यं सरो यस्याः समुत्थितम्

agniṣvāttāḥ śrutās tatra pitaro ye pariśrutāḥ eteṣāṃ mānasī kanyā acchodā nāma nimnagā acchodaṃ nāma tad divyaṃ saro yasyāḥ samutthitam

Verse 26

तया न दृष्टपूर्वास् ते पितरस् तु कदाचन अप्यमूर्तान् अथ पितॄन् सा ददर्श शुचिस्मिता संभूता मानसी तेषां पितॄन् स्वान् नाभिजानती व्रीडिता तेन दुःखेन बभूव वरवर्णिनी सा दृष्ट्वा पितरं वव्रे वसुं नामान्तरिक्षगम् नाम्ना वसुम् इति ख्यातम् आयोः पुत्रं यशस्विनम्

tayā na dṛṣṭapūrvās te pitaras tu kadācana apyamūrtān atha pitṝn sā dadarśa śucismitā saṃbhūtā mānasī teṣāṃ pitṝn svān nābhijānatī vrīḍitā tena duḥkhena babhūva varavarṇinī sā dṛṣṭvā pitaraṃ vavre vasuṃ nāmāntarikṣagam nāmnā vasum iti khyātam āyoḥ putraṃ yaśasvinam

Verse 27

अद्रिकाप्सरसायुक्तं विमाने ऽधिष्ठितं दिवि सा तेन व्यभिचारेण मनसः कामचारिणी पितरं प्रार्थयित्वान्यं योगभ्रष्टा पपात ह

adrikāpsarasāyuktaṃ vimāne 'dhiṣṭhitaṃ divi sā tena vyabhicāreṇa manasaḥ kāmacāriṇī pitaraṃ prārthayitvānyaṃ yogabhraṣṭā papāta ha

Verse 28

त्रीण्य् अपश्यद् विमानानि पतमाना दिवश् च्युता त्रसरेणुप्रमाणानि सापश्यत् तेषु तान् पितॄन्

trīṇy apaśyad vimānāni patamānā divaś cyutā trasareṇupramāṇāni sāpaśyat teṣu tān pitṝn

Verse 29

अपश्यत् पतमाना सा विमानत्रयम् अन्तिकात् त्रसरेणुप्रमाणांस् तांस् तत्रापश्यत् स्वकान् पितॄन् सुसूक्ष्मान् अपरिव्यक्तान् अग्नीन् अग्निष्व् इवाहितान् त्रायध्वं इत्य् उवाचार्ता पतन्ती तान् अवाक्शिराः

apaśyat patamānā sā vimānatrayam antikāt trasareṇupramāṇāṃs tāṃs tatrāpaśyat svakān pitṝn susūkṣmān aparivyaktān agnīn agniṣv ivāhitān trāyadhvaṃ ity uvācārtā patantī tān avākśirāḥ

Verse 30

तैर् उक्ता सा तु मा भैषीर् इति व्योम्नि व्यवस्थिता ततः प्रसादयाम् आस स्वान् पितॄन् दीनया गिरा

tair uktā sā tu mā bhaiṣīr iti vyomni vyavasthitā tataḥ prasādayām āsa svān pitṝn dīnayā girā

Verse 31

ऊचुस् ते पितरः कन्यां भ्रष्टैश्वर्यां व्यतिक्रमात् भ्रष्टैश्वर्या स्वदोषेण पतसि त्वं शुचिस्मिते

ūcus te pitaraḥ kanyāṃ bhraṣṭaiśvaryāṃ vyatikramāt bhraṣṭaiśvaryā svadoṣeṇa patasi tvaṃ śucismite

Verse 32

यैः क्रियन्ते हि कर्माणि शरीरैर् दिवि दैवतैः तैर् एव तत्कर्मफलं प्राप्नुवन्तीह देवताः

yaiḥ kriyante hi karmāṇi śarīrair divi daivataiḥ tair eva tatkarmaphalaṃ prāpnuvantīha devatāḥ

Verse 33

मनुष्यस् त्व् अन्यदेहेन शुभाशुभम् इति स्थितिः सद्यः फलन्ति कर्माणि देवत्वे प्रेत्य मानुषे यानि कर्माणि देवत्वे तानि सन्त्य् एव मानुषे तस्मात् त्वं तपसः पुत्रि प्रेत्येह प्राप्स्यसे फलम्

manuṣyas tv anyadehena śubhāśubham iti sthitiḥ sadyaḥ phalanti karmāṇi devatve pretya mānuṣe yāni karmāṇi devatve tāni santy eva mānuṣe tasmāt tvaṃ tapasaḥ putri pretyeha prāpsyase phalam

Verse 34

इत्य् उक्ता पितृभिः सा तु पितॄन् स्वान् संप्रसादयत् ध्यात्वा प्रसादं ते चक्रुस् तस्याः सर्वे ऽनुकम्पया

ity uktā pitṛbhiḥ sā tu pitṝn svān saṃprasādayat dhyātvā prasādaṃ te cakrus tasyāḥ sarve 'nukampayā

Verse 35

अवश्यंभाविनं ज्ञात्वा ते ऽर्थम् ऊचुस् ततश् च ताम् तस्य राज्ञो वसोः कन्या त्वम् अपत्यं भविष्यसि उत्पन्नस्य पृथिव्यां तु मानुषेषु महात्मनः कन्यैव भूत्वा लोकान् स्वान् पुनः प्राप्स्यसि दुर्लभान्

avaśyaṃbhāvinaṃ jñātvā te 'rtham ūcus tataś ca tām tasya rājño vasoḥ kanyā tvam apatyaṃ bhaviṣyasi utpannasya pṛthivyāṃ tu mānuṣeṣu mahātmanaḥ kanyaiva bhūtvā lokān svān punaḥ prāpsyasi durlabhān

Verse 36

मत्स्ययोनौ समुत्पन्ना सुता राज्ञो भविष्यसि पराशरस्य दायादं त्वं विप्रं जनयिष्यसि स वेदम् एकं ब्रह्मर्षिश् चतुर्धा विभजिष्यति

matsyayonau samutpannā sutā rājño bhaviṣyasi parāśarasya dāyādaṃ tvaṃ vipraṃ janayiṣyasi sa vedam ekaṃ brahmarṣiś caturdhā vibhajiṣyati

Verse 37

महाभिषस्य पुत्रौ च शंतनोः कीर्तिवर्धनौ विचित्रवीर्यं धर्मज्ञं तथा चित्राङ्गदं प्रभुम्

mahābhiṣasya putrau ca śaṃtanoḥ kīrtivardhanau vicitravīryaṃ dharmajñaṃ tathā citrāṅgadaṃ prabhum

Verse 38

ज्येष्ठं विचित्रवीर्यं च चित्राङ्गदम् अतः परम् एतान् उत्पाद्य पुत्रांस् त्वं पुनर् लोकान् अवाप्स्यसि प्राप्यैतत् सुमहाभागे कुत्सितेन स्वकर्मणा व्यतिक्रमात् पितॄणां च जन्म प्राप्स्यसि कुत्सितम्

jyeṣṭhaṃ vicitravīryaṃ ca citrāṅgadam ataḥ param etān utpādya putrāṃs tvaṃ punar lokān avāpsyasi prāpyaitat sumahābhāge kutsitena svakarmaṇā vyatikramāt pitṝṇāṃ ca janma prāpsyasi kutsitam

Verse 39

तस्यैव राज्ञस् त्वं कन्या अद्रिकायां भविष्यसि अष्टाविंशे भवित्री त्वं द्वापरे मत्स्ययोनिजा

tasyaiva rājñas tvaṃ kanyā adrikāyāṃ bhaviṣyasi aṣṭāviṃśe bhavitrī tvaṃ dvāpare matsyayonijā

Verse 40

एवम् उक्ता तु दासेयी जाता सत्यवती तदा मत्स्ययोनौ अनुपमा राज्ञस् तस्य वसोः सुता

evam uktā tu dāseyī jātā satyavatī tadā matsyayonau anupamā rājñas tasya vasoḥ sutā

Verse 41

अद्रिका मत्स्यभूता सा गङ्गायमुनसंगमे तस्यां जज्ञे तु सा कन्या राज्ञो वीरेण चैव हि बैभ्राजा नाम ते लोका दिवि भान्ति सुदर्शनाः यत्र बर्हिषदो नाम पितरो दिवि विष्रुताः

adrikā matsyabhūtā sā gaṅgāyamunasaṃgame tasyāṃ jajñe tu sā kanyā rājño vīreṇa caiva hi baibhrājā nāma te lokā divi bhānti sudarśanāḥ yatra barhiṣado nāma pitaro divi viṣrutāḥ

Verse 42

तान् दानवगणाः सर्वे यक्षगन्धर्वराक्षसाः नागाः सर्पाः सुपर्णाश् च भावयन्त्य् अमितौजसः

tān dānavagaṇāḥ sarve yakṣagandharvarākṣasāḥ nāgāḥ sarpāḥ suparṇāś ca bhāvayanty amitaujasaḥ

Verse 43

एते पुत्रा महात्मानः पुलस्त्यस्य प्रजापतेः महात्मानो महाभागास् तेजोयुक्तास् तपस्विनः

ete putrā mahātmānaḥ pulastyasya prajāpateḥ mahātmāno mahābhāgās tejoyuktās tapasvinaḥ

Verse 44

त्रय एते गणाः प्रोक्ता धर्ममूर्तिधराः शुभाः एतेषां मानसी कन्या पीवरी नाम विश्रुता योगा च योगपत्नी च योगमाता तथैव च भवित्री द्वापरं प्राप्य युगं धर्मभृतां वरा

traya ete gaṇāḥ proktā dharmamūrtidharāḥ śubhāḥ eteṣāṃ mānasī kanyā pīvarī nāma viśrutā yogā ca yogapatnī ca yogamātā tathaiva ca bhavitrī dvāparaṃ prāpya yugaṃ dharmabhṛtāṃ varā

Verse 45

पराशरकुलोद्भूतः शुको नाम महातपाः भविष्यति युगे तस्मिन् महायोगी द्विजर्षभः व्यासाद् अरण्यां संभूतो विधूमो ऽग्निर् इव ज्वलन्

parāśarakulodbhūtaḥ śuko nāma mahātapāḥ bhaviṣyati yuge tasmin mahāyogī dvijarṣabhaḥ vyāsād araṇyāṃ saṃbhūto vidhūmo 'gnir iva jvalan

Verse 46

स तस्यां पितृकन्यायां पीवर्यां जनयिष्यति कन्यां पुत्रांश् च चतुरो योगाचार्यान् महाबलान्

sa tasyāṃ pitṛkanyāyāṃ pīvaryāṃ janayiṣyati kanyāṃ putrāṃś ca caturo yogācāryān mahābalān

Verse 47

पुत्रांश् च चतुरो योगा+ +चार्या वेदेषु कोविदाः कृष्णं गौरं प्रभुं शंभुं कन्यां कृत्वीं तथैव च कन्यां कीर्तिमतीं षष्ठीं योगमातां च योगिनीम् कृत्वीं कन्यां कीर्तिमतीं योगां योगस्य मातरम् ब्रह्मदत्तस्य जननी महिषी त्व् अणुहस्य या

putrāṃś ca caturo yogā+ +cāryā vedeṣu kovidāḥ kṛṣṇaṃ gauraṃ prabhuṃ śaṃbhuṃ kanyāṃ kṛtvīṃ tathaiva ca kanyāṃ kīrtimatīṃ ṣaṣṭhīṃ yogamātāṃ ca yoginīm kṛtvīṃ kanyāṃ kīrtimatīṃ yogāṃ yogasya mātaram brahmadattasya jananī mahiṣī tv aṇuhasya yā

Verse 48

एतान् उत्पाद्य धर्मात्मा योगाचार्याण् महाव्रताण् श्रुत्वा स जनकाद् धर्मान् व्यासाद् अमितबुद्धिमान् महायोगी तदा गन्ता पुनर् आवर्तिनीं गतिम्

etān utpādya dharmātmā yogācāryāṇ mahāvratāṇ śrutvā sa janakād dharmān vyāsād amitabuddhimān mahāyogī tadā gantā punar āvartinīṃ gatim

Verse 49

आदित्यकिरणोपेतम् अपुनर् मार्गम् आस्थितः आदित्यरश्मिभिः पीतो ह्य् अपुनर् वारम् एष्यति यत् तत् पदम् अनुद्विग्नम् अव्ययं ब्रह्म शाश्वतम् अमूर्तिमन्तः पितरो धर्ममूर्तिधरा मुने कथा यत्र समुत्पन्ना वृष्ण्यन्धककुलान्वया

ādityakiraṇopetam apunar mārgam āsthitaḥ ādityaraśmibhiḥ pīto hy apunar vāram eṣyati yat tat padam anudvignam avyayaṃ brahma śāśvatam amūrtimantaḥ pitaro dharmamūrtidharā mune kathā yatra samutpannā vṛṣṇyandhakakulānvayā

Verse 50

त्रय एते मया प्रोक्ताश् चतुरो ऽन्यान् निबोध मे यान् वक्ष्यामि द्विजश्रेष्ठ मूर्तिमन्तो हि ते स्मृताः समुत्पन्नाः स्वधायां तु काव्याद् अग्नेः कवेः सुताः

traya ete mayā proktāś caturo 'nyān nibodha me yān vakṣyāmi dvijaśreṣṭha mūrtimanto hi te smṛtāḥ samutpannāḥ svadhāyāṃ tu kāvyād agneḥ kaveḥ sutāḥ

Verse 51

सुकाला नाम पितरो वसिष्ठस्य प्रजापतेः निरता देवलोकेषु ज्योतिर्भासिषु भार्गव सर्वकामसमृद्धेषु द्विजास् तान् भावयन्त्य् उत

sukālā nāma pitaro vasiṣṭhasya prajāpateḥ niratā devalokeṣu jyotirbhāsiṣu bhārgava sarvakāmasamṛddheṣu dvijās tān bhāvayanty uta

Verse 52

तेषां वै मानसी कन्या गौर् नाम दिवि विश्रुता तवैव वंशे या दत्ता शुकस्य महिषी द्विज

teṣāṃ vai mānasī kanyā gaur nāma divi viśrutā tavaiva vaṃśe yā dattā śukasya mahiṣī dvija

Verse 53

एकशृङ्गा इति ख्याता साध्यानां कीर्तिवर्धनी मरीचिगर्भान् सा लोकान् समावृत्य व्यवस्थिता

ekaśṛṅgā iti khyātā sādhyānāṃ kīrtivardhanī marīcigarbhān sā lokān samāvṛtya vyavasthitā

Verse 54

ये त्व् अथाङ्गिरसः पुत्राः साध्यैः संवर्धिताः पुरा उपहूताः स्मृतास् ते वै पितरो भास्वरा दिवि तान् क्षत्रियगणास् तात भावयन्ति फलार्थिनः

ye tv athāṅgirasaḥ putrāḥ sādhyaiḥ saṃvardhitāḥ purā upahūtāḥ smṛtās te vai pitaro bhāsvarā divi tān kṣatriyagaṇās tāta bhāvayanti phalārthinaḥ

Verse 55

एतेषां मानसी कन्या यशोदा नाम विश्रुता पत्नी या विश्वमहतः स्नुषा वै वृद्धशर्मणः राजर्षेर् जननी तात दिलीपस्य महात्मनः

eteṣāṃ mānasī kanyā yaśodā nāma viśrutā patnī yā viśvamahataḥ snuṣā vai vṛddhaśarmaṇaḥ rājarṣer jananī tāta dilīpasya mahātmanaḥ

Verse 56

तस्य यज्ञे पुरा गीता गाथाः प्रीतैर् महर्षिभिः तदा देवयुगे तात वाजिमेधे महामखे

tasya yajñe purā gītā gāthāḥ prītair maharṣibhiḥ tadā devayuge tāta vājimedhe mahāmakhe

Verse 57

अग्नेर् जन्म तथा श्रुत्वा शाण्डिल्यस्य महात्मनः दिलीपं यजमानं ये पश्यन्ति सुसमाहिताः सत्यवन्तं महात्मानं ते ऽपि स्वर्गजितो नराः

agner janma tathā śrutvā śāṇḍilyasya mahātmanaḥ dilīpaṃ yajamānaṃ ye paśyanti susamāhitāḥ satyavantaṃ mahātmānaṃ te 'pi svargajito narāḥ

Verse 58

यजमानो दिलीपस् तु तदा दृष्टो मनीषिभिः यस्याश्वमेधावभृथे सह तेन दिवं गताः सुस्वधा नाम पितरः कर्दमस्य प्रजापतेः समुत्पन्नस्य पुलहान् महात्मानो द्विजर्षभाः

yajamāno dilīpas tu tadā dṛṣṭo manīṣibhiḥ yasyāśvamedhāvabhṛthe saha tena divaṃ gatāḥ susvadhā nāma pitaraḥ kardamasya prajāpateḥ samutpannasya pulahān mahātmāno dvijarṣabhāḥ

Verse 59

लोकेषु दिवि वर्तन्ते कामगेषु विहंगमाः तांस् तु वैश्यगणास् तात भावयन्ति फलार्थिनः

lokeṣu divi vartante kāmageṣu vihaṃgamāḥ tāṃs tu vaiśyagaṇās tāta bhāvayanti phalārthinaḥ

Verse 60

तेषां वै मानसी कन्या विरजा नाम विश्रुता ययातेर् जननी ब्रह्मन् महिषी नहुषस्य च

teṣāṃ vai mānasī kanyā virajā nāma viśrutā yayāter jananī brahman mahiṣī nahuṣasya ca

Verse 61

तपसा वा प्रयत्नेन दृश्यन्ते मां स्वचक्षुषा इत्य् एते पितरो देवा देवाश् च पितरः पुनः त्रय एते गणाः प्रोक्ताश् चतुर्थं तु निबोध मे उत्पन्ना ये स्वधायां तु सोमपा वै कवेः सुताः

tapasā vā prayatnena dṛśyante māṃ svacakṣuṣā ity ete pitaro devā devāś ca pitaraḥ punaḥ traya ete gaṇāḥ proktāś caturthaṃ tu nibodha me utpannā ye svadhāyāṃ tu somapā vai kaveḥ sutāḥ

Verse 62

हिरण्यगर्भस्य सुताः शूद्रास् तान् भावयन्त्य् उत मानसा नाम ते लोका यत्र वर्तन्ति ते दिवि

hiraṇyagarbhasya sutāḥ śūdrās tān bhāvayanty uta mānasā nāma te lokā yatra vartanti te divi

Verse 63

तेषां वै मानसी कन्या नर्मदा सरितां वरा या भावयति भूतानि दक्षिणापथगामिनी पुरुकुत्सस्य या पत्नी त्रसद्दस्योर् जनन्य् अपि

teṣāṃ vai mānasī kanyā narmadā saritāṃ varā yā bhāvayati bhūtāni dakṣiṇāpathagāminī purukutsasya yā patnī trasaddasyor janany api

Verse 64

जननी त्रसदस्योश् च पुरुकुत्सपरिग्रहः पुरुकुत्सस्य सा भार्या त्रसद्दस्युश् च तत्सुतः तेषाम् अथाभ्युपगमान् मनुस् तात युगे युगे प्रवर्तयति श्राद्धानि नष्टे धर्मे प्रजापतिः

jananī trasadasyoś ca purukutsaparigrahaḥ purukutsasya sā bhāryā trasaddasyuś ca tatsutaḥ teṣām athābhyupagamān manus tāta yuge yuge pravartayati śrāddhāni naṣṭe dharme prajāpatiḥ

Verse 65

पितॄणाम् आदिसर्गेण सर्वेषां द्विजसत्तम तस्माद् एनं स्वधर्मेण श्राद्धदेवं वदन्ति वै

pitṝṇām ādisargeṇa sarveṣāṃ dvijasattama tasmād enaṃ svadharmeṇa śrāddhadevaṃ vadanti vai

Verse 66

सर्वेषां राजतं पात्रम् अथ वा रजतान्वितम् दत्तं स्वधां पुरोधाय श्राद्धे प्रीणाति वै पितॄन्

sarveṣāṃ rājataṃ pātram atha vā rajatānvitam dattaṃ svadhāṃ purodhāya śrāddhe prīṇāti vai pitṝn

Verse 67

सोमस्याप्यायनं कृत्वा वह्नेर् वैवस्वतस्य च उदगायनम् अप्य् अग्नाव् अग्न्यभावे ऽप्सु वा पुनः

somasyāpyāyanaṃ kṛtvā vahner vaivasvatasya ca udagāyanam apy agnāv agnyabhāve 'psu vā punaḥ

Verse 68

अजेषु ताम्रवर्णेषु गोषु वा कपिलासु च शृङ्गाम्भःपरिषिक्तासु स्नुषासु रमणीषु च अप्रजासु सवत्सासु दातव्याः शुचिपिण्डकाः पितॄन् प्रीणाति यो भक्त्या पितरः प्रीणयन्ति तम् यच्छन्ति पितरः पुष्टिं प्रजाश् च विपुलास् तथा स्वर्गम् आरोग्यम् एवाथ यद् अन्यद् अपि चेप्सितम्

ajeṣu tāmravarṇeṣu goṣu vā kapilāsu ca śṛṅgāmbhaḥpariṣiktāsu snuṣāsu ramaṇīṣu ca aprajāsu savatsāsu dātavyāḥ śucipiṇḍakāḥ pitṝn prīṇāti yo bhaktyā pitaraḥ prīṇayanti tam yacchanti pitaraḥ puṣṭiṃ prajāś ca vipulās tathā svargam ārogyam evātha yad anyad api cepsitam

Verse 69

पितरः पुष्टिकामस्य प्रजाकामस्य वा पुनः पुष्टिं प्रजां च स्वर्गं च प्रयच्छन्ति पितामहाः आयुर् धनं सुखं चैव स्वर्गम् आरोग्यम् एव च दद्युः पितामहाः प्रीत्या यद् अन्यद् वापि चेप्सितम् देवकार्याद् अपि मुने पितृकार्यं विशिष्यते देवतानां हि पितरः पूर्वम् आप्यायनं स्मृतम्

pitaraḥ puṣṭikāmasya prajākāmasya vā punaḥ puṣṭiṃ prajāṃ ca svargaṃ ca prayacchanti pitāmahāḥ āyur dhanaṃ sukhaṃ caiva svargam ārogyam eva ca dadyuḥ pitāmahāḥ prītyā yad anyad vāpi cepsitam devakāryād api mune pitṛkāryaṃ viśiṣyate devatānāṃ hi pitaraḥ pūrvam āpyāyanaṃ smṛtam

Verse 70

शीघ्रप्रसादा ह्य् अक्रोधा लोकस्याप्यायनं परम् स्थिरप्रसादाश् च सदा तान् नमस्यस्व भार्गव

śīghraprasādā hy akrodhā lokasyāpyāyanaṃ param sthiraprasādāś ca sadā tān namasyasva bhārgava

Verse 71

पितृभक्तो ऽसि विप्रर्षे सद्भक्तश् च न संशयः श्रेयस् ते ऽद्य विधास्यामि प्रत्यक्षं कुरु तत् स्वयम्

pitṛbhakto 'si viprarṣe sadbhaktaś ca na saṃśayaḥ śreyas te 'dya vidhāsyāmi pratyakṣaṃ kuru tat svayam

Verse 72

चक्षुर् दिव्यं सविज्ञानं प्रदिशामि च ते ऽनघ गतिम् एताम् अप्रमत्तो मार्कण्डेय निशामय

cakṣur divyaṃ savijñānaṃ pradiśāmi ca te 'nagha gatim etām apramatto mārkaṇḍeya niśāmaya

Verse 73

न हि योगगतिर् दिव्या न पितॄणां परा गतिः त्वद्विधेनापि सिद्धेन दृश्यते मांसचक्षुषा

na hi yogagatir divyā na pitṝṇāṃ parā gatiḥ tvadvidhenāpi siddhena dṛśyate māṃsacakṣuṣā

Verse 74

एवम् उक्त्वा स देवेशो माम् उपस्थितम् अग्रतः चक्षुर् दत्त्वा सविज्ञानं देवानाम् अपि दुर्लभम् जगाम गतिम् इष्टां वै द्वितीयो ऽग्निर् इव ज्वलन्

evam uktvā sa deveśo mām upasthitam agrataḥ cakṣur dattvā savijñānaṃ devānām api durlabham jagāma gatim iṣṭāṃ vai dvitīyo 'gnir iva jvalan

Verse 75

तन् निबोध कुरुश्रेष्ठ यन् मयासीन् निशामितम् प्रसादात् तस्य देवस्य दुर्ज्ञेयं भुवि मानुषैः

tan nibodha kuruśreṣṭha yan mayāsīn niśāmitam prasādāt tasya devasya durjñeyaṃ bhuvi mānuṣaiḥ

Recognize, best of Kurus, what was listened to by me — by the grace of that god, hard for men on earth to know.

Verse commentary

The Pitṛ-Gaṇas, Menā's Three Kanyās, and the Origin of Satyavatī

पितृगणाः मेनात्रिकन्या अच्छोदासत्यवत्युत्पत्तिश् च

Verses 3, 10, 15, 25, 30, 35, 40: Mārkaṇḍeya asking how many Pitṛ-gaṇas and in what loka, the sāṃkhya-yoga path beyond re-return, the three daughters of Menā (Aparṇā, Ekaparṇā, Ekapāṭalā), the Agniṣvāttā-Pitṛs' daughter Acchodā and her divine lake, the assurance 'do not fear', the prophecy that she will be King Vasu's daughter, and Satyavatī born in a matsya-yoni — the future mother of Vyāsa. Template commentary, pending Editorial Council review.

HV 13 continues the Pitṛ-discourse and introduces two narratively consequential Pitṛ-daughters. First, the three kanyās of Mount Himavat's wife Menā — *Aparṇā, Ekaparṇā, Ekapāṭalā* — all *ūrdhva-retasaḥ*, of upward-flowing vital-energy, *brahmacāriṇyaḥ* yet *loka-mātaraḥ*. Aparṇā is Pārvatī-Umā, Śiva's consort. The chapter then tells the origin-story of *Satyavatī* — mother of Vyāsa: *Acchodā*, a mind-born daughter of the Agniṣvāttā-Pitṛs, falls in love with King Vasu (her own far-ancestor), breaks *brahmacarya*, is cursed, and is reborn as Satyavatī in a matsya-yoni. The chapter is the Harivaṃśa's theological stitching between the *pitṛ-loka* and the *itihāsa-lineages* of Kuru and Bhārata. Satyavatī is Vyāsa's mother; Vyāsa is the compiler of the very text we are reading.

HV 13.3

कियन्तो वै पितृगणाः कस्मिंल् लोके च ते गणाः । वर्तन्ति देवप्रवरा देवानां सोमवर्धनाः ॥

kiyanto vai pitṛ-gaṇāḥ kasmiṃl loke ca te gaṇāḥ | vartanti deva-pravarā devānāṃ soma-vardhanāḥ

'How many are the Pitṛ-gaṇas, and in what loka do those gaṇas — divine excellences, enhancers of the gods' soma — abide?'

The Living Words

*Kiyanto pitṛ-gaṇāḥ*, 'how many the Pitṛ-gaṇas'. *Kasmin loke vartanti*, 'in what loka do they abide'. *Devānāṃ soma-vardhanāḥ*, 'enhancers of the gods' soma'.

The Heart of It

The verse's last compound is striking. *Devānāṃ soma-vardhanāḥ* — 'enhancers of the gods' soma'. The Varkari tradition's attention: the Pitṛs, though in a lower loka than the devas, are *soma-vardhanāḥ*, the ones whose offerings strengthen even the gods. The śrāddha's *pinda* ultimately nourishes the gods. Jñāneśvar's Haripāṭh's view that even the highest *upāsanā* passes through *pitṛ-smṛti* — that one does not reach the devas except via the Pitṛs — has HV 13.3 as its Sanskrit ground.

HV 13.10

ते प्राप्य तां स्मृतिं भूयः सांख्ययोगम् अनुत्तमम् । यान्ति योगगतिं सिद्धाः पुनर् आवृत्तिदुर्लभाम् ॥

te prāpya tāṃ smṛtiṃ bhūyaḥ sāṃkhya-yogam anuttamam | yānti yoga-gatiṃ siddhāḥ punar āvṛtti-durlabhām

'They, having attained that smṛti again, the supreme sāṃkhya-yoga — the successful go to the yoga-goal, hard-to-obtain re-return.'

The Living Words

*Te prāpya smṛtiṃ bhūyaḥ*, 'they, having attained smṛti again'. *Sāṃkhya-yogam anuttamam*, 'supreme sāṃkhya-yoga'. *Yānti yoga-gatiṃ*, 'go to the yoga-goal'. *Punar āvṛtti-durlabhām*, 'hard-to-obtain re-return'.

The Heart of It

The verse names the Pitṛs' own yogic accomplishment. *Sāṃkhya-yogam anuttamam... punar-āvṛtti-durlabhām* — 'supreme sāṃkhya-yoga... from which re-return is hard to obtain'. The Varkari tradition's reading: the Pitṛs themselves are sāṃkhya-yoga practitioners, heading toward *yoga-gati* from which returning is difficult. Jñāneśvar's Haripāṭh's conviction that the ancestors of the bhakta are themselves in some stage of their own yoga — not merely waiting to be fed — has HV 13.10 as its Sanskrit assurance. Pitṛs progress.

HV 13.15

तिस्रः कन्यास् तु मेनायां जनयाम् आस शैलराट् । अपर्णाम् एकपर्णां च तृतीयाम् एकपाटलाम् ॥

tisraḥ kanyās tu menāyāṃ janayām āsa śaila-rāṭ | aparṇām eka-parṇāṃ ca tṛtīyām eka-pāṭalām

The mountain-king [Himavat] begot three daughters in Menā: Aparṇā, Ekaparṇā, and the third, Ekapāṭalā.

The Living Words

*Menāyāṃ janayām āsa śaila-rāṭ*, 'the mountain-king begot in Menā'. *Aparṇām*, 'the no-leaf one' (= Pārvatī, who subsisted without eating even leaves). *Ekaparṇām*, 'one-leaf'. *Eka-pāṭalām*, 'one-pāṭalā-flower'.

The Heart of It

The verse names the three sisters. *Aparṇā, Eka-parṇā, Eka-pāṭalā* — three women whose names refer to fasting-regimes of austere devotion. The Varkari tradition's tenderness: the three sisters are *tapaḥ-śarīrāḥ*, 'bodies-made-of-tapas'. Pārvatī, who became Śiva's consort, was so austere she ate nothing — *a-parṇā*. Jñāneśvar's Haripāṭh's reverence for women-saints whose names are themselves their austerity — like Muktabāī, *'the liberated-one'* — has HV 13.15 as its tri-sister antecedent.

HV 13.25

अग्निष्वात्ताः श्रुतास् तत्र पितरो ये परिश्रुताः । एतेषां मानसी कन्या अच्छोदा नाम निम्नगा । अच्छोदं नाम तद् दिव्यं सरो यस्याः समुत्थितम् ॥

agni-ṣvāttāḥ śrutās tatra pitaro ye pari-śrutāḥ | eteṣāṃ mānasī kanyā acchodā nāma nimna-gā | acchodaṃ nāma tad divyaṃ saro yasyāḥ samutthitam

The Agniṣvāttās are heard of — the Pitṛs thoroughly renowned — their mind-born daughter is the river Acchodā; the divine lake Acchoda from which she arose [is named].

The Living Words

*Agni-ṣvāttāḥ pitaraḥ*, 'the Agniṣvātta Pitṛs'. *Mānasī kanyā*, 'mind-born daughter'. *Acchodā nāma nimna-gā*, 'Acchodā by name, the river'. *Acchodaṃ saraḥ*, 'the Acchoda lake'.

The Heart of It

The verse names Acchodā — the river-goddess whose story the chapter will tell. *Acchodā mānasī kanyā acchodaṃ saro yasyāḥ samutthitam* — the Pitṛs' mind-born daughter is herself a river, and her lake-origin is named *Acchoda*. The Varkari tradition's teaching: every river the bhakta honors is a *mānasī-kanyā* of some sage-lineage. Jñāneśvar's Haripāṭh's reverence for every river as a specific pitṛ-lineage's mind-born daughter, has HV 13.25 as its Sanskrit source. Rivers have fathers — not begetters, but minds that birthed them.

HV 13.30

तैर् उक्ता सा तु मा भैषीर् इति व्योम्नि व्यवस्थिता । ततः प्रसादयाम् आस स्वान् पितॄन् दीनया गिरा ॥

tair uktā sā tu mā bhaiṣīr iti vyomni vyavasthitā | tataḥ prasādayām āsa svān pitṝn dīnayā girā

By those [Pitṛs], she was told 'Do not fear!' — standing in the sky; then she propitiated her own Pitṛs with pitiable speech.

The Living Words

*Tair uktā*, 'told by them'. *Mā bhaiṣīḥ*, 'do not fear'. *Vyomni vyavasthitā*, 'standing in the sky'. *Prasādayām āsa svān pitṝn*, 'propitiated her own Pitṛs'. *Dīnayā girā*, 'with pitiable speech'.

The Heart of It

The verse is a tender moment of family-repair. *Mā bhaiṣīḥ* — 'do not fear' — from her own ancestors to the transgressing Acchodā. The Varkari tradition's reading: even the Pitṛs' first response to a fallen daughter is *mā bhaiṣīḥ*. Jñāneśvar's Haripāṭh's teaching that ancestors' first word to the fallen descendant is *not* condemnation but reassurance, has HV 13.30 as its Sanskrit model. And *dīnayā girā* — the transgressor approaches with *pitiable* speech, not defensive speech. Right response comes first from the ancestors, then from the descendant.

HV 13.35

तस्य राज्ञो वसोः कन्या त्वम् अपत्यं भविष्यसि । उत्पन्नस्य पृथिव्यां तु मानुषेषु महात्मनः । कन्यैव भूत्वा लोकान् स्वान् पुनः प्राप्स्यसि दुर्लभान् ॥

tasya rājño vasoḥ kanyā tvam apatyaṃ bhaviṣyasi | utpannasya pṛthivyāṃ tu mānuṣeṣu mahātmanaḥ | kanyaiva bhūtvā lokān svān punaḥ prāpsyasi durlabhān

'You shall be the daughter — the offspring — of that king Vasu, born on earth among humans, great-souled; and having been merely a daughter, you shall again obtain your own hard-to-obtain worlds.'

The Living Words

*Rājño vasoḥ kanyā tvam apatyaṃ bhaviṣyasi*, 'you shall be king Vasu's daughter-offspring'. *Utpannasya pṛthivyām*, 'born on earth'. *Kanyaiva bhūtvā lokān svān punaḥ prāpsyasi*, 'merely a daughter you shall again obtain your own worlds'. *Durlabhān*, 'hard-to-obtain'.

The Heart of It

The verse is the prophecy that shapes the Mahābhārata. *Kanyaiva bhūtvā lokān svān punaḥ prāpsyasi* — 'merely as a daughter, you shall regain your own worlds'. The Varkari tradition's profound reading: even a single daughter-birth can be a complete karmic return-path. Jñāneśvar's Haripāṭh's teaching that one birth, even as a daughter (traditionally less social agency), can recover *durlabha lokās* has HV 13.35 as its Sanskrit promise. The single incarnation as Satyavatī will, through her son Vyāsa, retrieve the Pitṛs' entire lineage-knowledge.

HV 13.40

एवम् उक्ता तु दासेयी जाता सत्यवती तदा । मत्स्ययोनौ अनुपमा राज्ञस् तस्य वसोः सुता ॥

evam uktā tu dāseyī jātā satyavatī tadā | matsya-yonau anupamā rājñas tasya vasoḥ sutā

Thus told, the Dāseyī-born Satyavatī was born then — in a matsya-womb, incomparable — the daughter of that king Vasu.

The Living Words

*Dāseyī*, 'born of a fisher-woman (dāsa-kanyā)'. *Satyavatī*, 'the truth-possessing'. *Matsya-yonau anupamā*, 'in a fish-womb, incomparable'. *Rājñaḥ vasoḥ sutā*, 'King Vasu's daughter'.

The Heart of It

The verse is the full origin of Vyāsa's mother. *Matsya-yonau anupamā* — 'in a fish-womb, incomparable'. Satyavatī, the mother of Vyāsa (who will compile the Harivaṃśa itself), is born of a fish, raised by a fisher-woman, yet is *rājño vasoḥ sutā* — King Vasu's daughter by origin. The Varkari tradition's wonder: the sacred compiler's mother came from a fish-womb and a fisher-family — origin and raising did not match. Jñāneśvar's Haripāṭh's inclusion of every caste and origin in the bhakti-community has HV 13.40 as its Sanskrit kin-warrant. The compiler of all Purāṇas had a *matsya-yoni* mother.

Thread

The seven verses trace the chapter's theological and narrative content: Pitṛs as soma-enhancers (13.3), their sāṃkhya-yoga progression (13.10), the three Menā-kanyās of tapas (13.15), the river Acchodā as Pitṛ-daughter (13.25), the ancestors' first-word mā bhaiṣīḥ (13.30), the Vasu-daughter prophecy (13.35), and Satyavatī's matsya-yoni birth (13.40). The Harivaṃśa's stitching between pitṛ-loka and the lineages that will produce the very compiler (Vyāsa) of this text.

Echo in the saints

HV 13's narrative of Satyavatī's *matsya-yoni* origin is the Warkari tradition's most-loved example of *jāti-nirapekṣa* (caste-independent) sanctity. The mother of Vyāsa — whose Mahābhārata contains the Gītā, and whose Harivaṃśa names *Hari* across every age — was born of a fish. Jñāneśvar's own tradition, which welcomed Cokhāmeḷā the Mahār, Gorā Kumbhār the potter, Sāvatā Māḷi the gardener, and Nāmdev the tailor as saints, has HV 13.40 as its Sanskrit warrant. The compiler of sacred text himself came from such origins. And HV 13.30's *mā bhaiṣīḥ* — the ancestors' first word to the fallen descendant — is the Warkari family's own first-response to the repentant. Condemnation comes later, if at all.

Scripture references

EchoesBhagavad Gītā 9.32

Even those of lower birth reach the supreme goal.

मां हि पार्थ व्यपाश्रित्य येऽपि स्युः पापयोनयः । स्त्रियो वैश्यास्तथा शूद्रास्तेऽपि यान्ति परां गतिम् ॥

māṃ hi pārtha vyapāśritya ye 'pi syuḥ pāpa-yonayaḥ | striyo vaiśyās tathā śūdrās te 'pi yānti parāṃ gatim

Even those born of papa-yoni — women, vaiśyas, śūdras — taking refuge in me, reach the supreme goal.

HV 13.40's Satyavatī from matsya-yoni, mother of Vyāsa, is the narrative realization of Gītā 9.32. The papa-yoni (fish-womb, dāseyī-raising) did not block her from becoming the mother of the scripture-compiler. The Warkari tradition reads the two verses together on birth-independent sanctity.

Vulgate additions for this adhyāya

2 sections of Appendix I attach here. These are passages preserved in manuscripts outside the critical text.

BORI critical edition, ed. P. L. Vaidya (1969). Digital text from the GRETIL Zurich constituted text. Distributed under CC BY-NC-SA 4.0.