राम

The full description 69 of 100

The Body of the Vraja-Lord

11 verses

The peacock-feather wreath bound to the hair-knot, the makara-earrings shaking, the necklaces and forest-garlands, the unguent of dense fragrance, the yellow garment, the kāñcī-belt, the daśaka offers a long iconographic description of Krishna in the rāsa.

Daśaka 69, Verse 1
केशपाशधृतपिञ्छिकावितति सञ्चलन्मकरकुण्डलं
हारजालवनमालिकाललितमङ्गरागघनसौरभम् ।
पीतचेलधृतकाञ्चिकाञ्चितमुदञ्चदंशुमणिनूपुरं
रासकेलिपरिभूषितं तव हि रूपमीश कलयामहे

keśapāśadhṛtapiñchikāvitati sañcalanmakarakuṇḍalaṁ hārajālavanamālikālalitamaṅgarāgaghanasaurabham pītaceladhṛtakāñcikāñcitamudañcadaṁśumaṇinūpuraṁ rāsakeliparibhūṣitaṁ tava hi rūpamīśa kalayāmahe

The peacock-feather wreath bound to the hair-knot, the makara-earrings shaking, the necklaces and forest-garlands, the unguent of dense fragrance, the yellow garment, the kāñcī-belt, your form, all of it, the gopis describe.

Daśaka 69, Verse 2
तावदेव कृतमण्डने कलितकञ्चुलीककुचमण्डले
गण्डलोलमणिकुण्डले युवतिमण्डलेऽथ परिमण्डले ।
अन्तरा सकलसुन्दरीयुगलमिन्दिरारमण सञ्चरन्
मञ्जुळां तदनु रासकेलिमयि कञ्जनाभ समुपादधाः

tāvadeva kṛtamaṇḍane kalitakañculīkakucamaṇḍale gaṇḍalolamaṇikuṇḍale yuvatimaṇḍale'tha parimaṇḍale antarā sakalasundarīyugalamindirāramaṇa sañcaran mañjuḻāṁ tadanu rāsakelimayi kañjanābha samupādadhāḥ

Then in the gopī-circle, with the breast-disc decorated, with the cheek-rolling-jewel-earring, in the youth-circle, all around, between the dance-pairs:

Daśaka 69, Verse 3
वासुदेव तव भासमानमिह रासकेळिरससौरभं
दूरतोऽपि खलु नारदागदितमाकलय्य कुतुकाकुलाः ।
वेषभूषणविलासपेशलविलासिनीशतसमावृता
नाकतो युगपदागता वियति वेगतोऽथ सुरमण्डली

vāsudeva tava bhāsamānamiha rāsakeḻirasasaurabhaṁ dūrato'pi khalu nāradāgaditamākalayya kutukākulāḥ veṣabhūṣaṇavilāsapeśalavilāsinīśatasamāvṛtā nākato yugapadāgatā viyati vegato'tha suramaṇḍalī

Your form was the form they had been waiting for. Their description of it became the canon of every Vraja-poem afterward.

Daśaka 69, Verse 4
वेणुनादकृततानदानकलगानरागगतियोजना
लोभनीयमृदुपादपातकृततालमेलनमनोहरम् ।
पाणिसंक्वणितकङ्कणं च मुहुरं सलम्बितकराम्बुजं
श्रोणिबिम्बचलदम्बरं भजत रासकेळिरसडम्बरम्

veṇunādakṛtatānadānakalagānarāgagatiyojanā lobhanīyamṛdupādapātakṛtatālamelanamanoharam pāṇisaṁkvaṇitakaṅkaṇaṁ ca muhuraṁ salambitakarāmbujaṁ śroṇibimbacaladambaraṁ bhajata rāsakeḻirasaḍambaram

The dark blue colour of the body, the curl of the hair, the smile, the bend at three places: these were each a meditation, each a small Bhāgavata.

Daśaka 69, Verse 5
श्रद्धया विरचितानुगानकृततारतारमधुरस्वरे
नर्तनेऽथ ललिताङ्गहारलुळिताङ्गहारमणिभूषणे ।
सम्मदेन कृतपुष्पवर्षमलमुन्मिषद्दिविषदां कुलं
चिन्मये त्वयि निलीयमानमिव संमुमोह सवधूकुलम्

śraddhayā viracitānugānakṛtatāratāramadhurasvare nartane'tha lalitāṅgahāraluḻitāṅgahāramaṇibhūṣaṇe sammadena kṛtapuṣpavarṣamalamunmiṣaddiviṣadāṁ kulaṁ cinmaye tvayi nilīyamānamiva saṁmumoha savadhūkulam

By the description, even those who had not seen you saw you. The gopis became the teachers of the seeing.

Daśaka 69, Verse 6
स्विन्नसन्नतनुवल्लरी तदनु कापि नाम पशुपाङ्गना
कान्तमंसमवलम्बते स्म तव तान्तिभारमुकुलेक्षणा ।
काचिदाचलितकुन्तळा नवपटीरसारनवसौरभं
वञ्चनेन तव सञ्चुचुम्ब भुजमञ्चितोरुपुळकाङ्कुरम्

svinnasannatanuvallarī tadanu kāpi nāma paśupāṅganā kāntamaṁsamavalambate sma tava tāntibhāramukulekṣaṇā kācidācalitakuntaḻā navapaṭīrasāranavasaurabhaṁ vañcanena tava sañcucumba bhujamañcitorupuḻakāṅkuram

Lord, by such carrying-the-form-in-words, the form is preserved across centuries. By words, by paint, by song.

Daśaka 69, Verse 7
कापि गण्डभुवि सन्निधाय निजगण्डमाकुलितकुण्डलं
पुण्यपूरनिधिरन्ववाप तव पूगचर्वितरसामृतम् ।
इन्दिराविहृतिमन्दिरं भुवनसुन्दरं हि नटनान्तरे
त्वामवाप्य दधुरङ्गनाः किमु न सम्मदोन्मददशान्तरम्

kāpi gaṇḍabhuvi sannidhāya nijagaṇḍamākulitakuṇḍalaṁ puṇyapūranidhiranvavāpa tava pūgacarvitarasāmṛtam indirāvihṛtimandiraṁ bhuvanasundaraṁ hi naṭanāntare tvāmavāpya dadhuraṅganāḥ kimu na sammadonmadadaśāntaram

Yet the form itself was always more than the description. The gopis knew this. Their description, in the end, said: 'we cannot say.'

Daśaka 69, Verse 8
गानमीश विरतं क्रमेण किल वाद्यमेळनमुपारतं
ब्रह्मसम्मदरसाकुलाः सदसि केवलं ननृतुरङ्गनाः ।
नाविदन्नपि च नीविकां किमपि कुन्तलीमपि च कञ्चुलीं
ज्योतिषामपि कदम्बकं दिवि विलम्बितं किमपरं ब्रुवे

gānamīśa virataṁ krameṇa kila vādyameḻanamupārataṁ brahmasammadarasākulāḥ sadasi kevalaṁ nanṛturaṅganāḥ nāvidannapi ca nīvikāṁ kimapi kuntalīmapi ca kañculīṁ jyotiṣāmapi kadambakaṁ divi vilambitaṁ kimaparaṁ bruve

By that 'we cannot say', the form is most clearly indicated.

Daśaka 69, Verse 9
मोदसीम्नि भुवनं विलाप्य विहृतिं समाप्य च ततो विभो
केलिसम्मृदितनिर्मलाङ्गनवघर्मलेशसुभगात्मनाम् ।
मन्मथासहनचेतसां पशुपयोषितां सुकृतचोदित
स्तावदाकलितमूर्तिरादधिथ मारवीरपरमोत्सवान्

modasīmni bhuvanaṁ vilāpya vihṛtiṁ samāpya ca tato vibho kelisammṛditanirmalāṅganavagharmaleśasubhagātmanām manmathāsahanacetasāṁ paśupayoṣitāṁ sukṛtacodita stāvadākalitamūrtirādadhitha māravīraparamotsavān

Lord of the wind-house, by such failed words give me the form anyway.

Daśaka 69, Verse 10
केळिभेदपरिलोलिताभिरतिलालिताभिरबलाळिभिः
स्वैरमीश ननु सूरजापयसि चारु नाम विहृतिं व्यधाः ।
काननेऽपि च विसारिशीतलकिशोरमारुतमनोहरे
सूनसौरभमये विलेसिथ विलासिनीशतविमोहनम्

keḻibhedaparilolitābhiratilālitābhirabalāḻibhiḥ svairamīśa nanu sūrajāpayasi cāru nāma vihṛtiṁ vyadhāḥ kānane'pi ca visāriśītalakiśoramārutamanohare sūnasaurabhamaye vilesitha vilāsinīśatavimohanam

By such half-said sayings save me.

Daśaka 69, Verse 11
कामिनीरिति हि यामिनीषु खलु कामनीयकनिधे भवान्
पूर्णसम्मदरसार्णवं कमपि योगिगम्यमनुभावयन् ।
ब्रह्मशङ्करमुखानपीह पशुपाङ्गनासु बहुमानयन्
भक्तलोकगमनीयरूप कमनीय कृष्ण परिपाहि माम्

kāminīriti hi yāminīṣu khalu kāmanīyakanidhe bhavān pūrṇasammadarasārṇavaṁ kamapi yogigamyamanubhāvayan brahmaśaṅkaramukhānapīha paśupāṅganāsu bahumānayan bhaktalokagamanīyarūpa kamanīya kṛṣṇa paripāhi mām

By the description that confesses its own insufficiency, save me.