राम

The flying city 86 of 100

Sālva

11 verses

Sālva, defeated in battle by the Yadu force at Bhaiṣmī's marriage, having received the Saubha, the flying city, from Śiva, attacked, with you absent, the city of Dvārakā. The daśaka tells the destruction of the asura's flying chariot.

Daśaka 86, Verse 1
साल्वो भैष्मीविवाहे यदुबलविजितश्चन्द्रचूडाद्विमानं
विन्दन्सौभं स मायी त्वयि वसति कुरूंस्त्वत्पुरीमभ्यभाङ्क्षीत् ।
प्रद्युम्नस्तं निरुन्धन्नखिलयदुभटैर्न्यग्रहीदुग्रवीर्यं
तस्यामात्यं द्युमन्तं व्यजनि च समरस्सप्तविंशत्यहान्तः

sālvo bhaiṣmīvivāhe yadubalavijitaścandracūḍādvimānaṁ vindansaubhaṁ sa māyī tvayi vasati kurūṁstvatpurīmabhyabhāṅkṣīt pradyumnastaṁ nirundhannakhilayadubhaṭairnyagrahīdugravīryaṁ tasyāmātyaṁ dyumantaṁ vyajani ca samarassaptaviṁśatyahāntaḥ

Sālva, defeated in battle by the Yadu force at Bhaiṣmī's marriage, having received the Saubha, the flying city, from Śiva, attacked, with you absent, the city of Dvārakā.

Daśaka 86, Verse 2
तावत्त्वं रामशाली त्वरितमुपगतः खण्डितप्रायसैन्यं
सौभेशं तं न्यरुन्धाः स च किल गदया शार्ङ्गमभ्रंशयत्ते ।
मायातातं व्यहिंसीदपि तव पुरतस्तत्त्वयापि क्षणार्धं
नाज्ञायीत्याहुरेके तदिदमवमतं व्यास एव न्यषेधीत्

tāvattvaṁ rāmaśālī tvaritamupagataḥ khaṇḍitaprāyasainyaṁ saubheśaṁ taṁ nyarundhāḥ sa ca kila gadayā śārṅgamabhraṁśayatte māyātātaṁ vyahiṁsīdapi tava puratastattvayāpi kṣaṇārdhaṁ nājñāyītyāhureke tadidamavamataṁ vyāsa eva nyaṣedhīt

By the māyā of the flying city, Dvārakā seemed besieged. You, returning, came to the city; you fought Sālva by the sea.

Daśaka 86, Verse 3
क्षिप्त्वा सौभं गदाचूर्णितमुदकनिधौ मङ्क्षु साल्वेऽपि चक्रे
णोत्कृत्ते दन्तवक्त्रः प्रसभमभिपतन्नभ्यमुञ्चद्गदां ते ।
कौमोदक्या हतोऽसावपि सुकृतनिधिश्चैद्यवत्प्रापदैक्यं
सर्वेषामेष पूर्वं त्वयि धृतमनसां मोक्षणार्थोऽवतारः

kṣiptvā saubhaṁ gadācūrṇitamudakanidhau maṅkṣu sālve'pi cakre ṇotkṛtte dantavaktraḥ prasabhamabhipatannabhyamuñcadgadāṁ te kaumodakyā hato'sāvapi sukṛtanidhiścaidyavatprāpadaikyaṁ sarveṣāmeṣa pūrvaṁ tvayi dhṛtamanasāṁ mokṣaṇārtho'vatāraḥ

His māyā showed you Vasudeva's killed body before you; you doubted, despaired, paused. The māyā was deep.

Daśaka 86, Verse 4
त्वय्यायातेऽथ जाते किल कुरुसदसि द्यूतके संयतायाः
क्रन्दन्त्या याज्ञसेन्याः सकरुणमकृथाश्चेलमालामनन्ताम् ।
अन्नान्तप्राप्तशर्वांशजमुनिचकितद्रौपदी चिन्तितोऽथ
प्राप्तश् शाकान्नमश्नन् मुनिगणमकृथास्तृप्तिमन्तं वनान्ते

tvayyāyāte'tha jāte kila kurusadasi dyūtake saṁyatāyāḥ krandantyā yājñasenyāḥ sakaruṇamakṛthāścelamālāmanantām annāntaprāptaśarvāṁśajamunicakitadraupadī cintito'tha prāptaś śākānnamaśnan munigaṇamakṛthāstṛptimantaṁ vanānte

Then, recognising the trick, you returned to yourself. You destroyed the flying city; you killed Sālva.

Daśaka 86, Verse 5
युद्धोद्योगेऽथ मन्त्रे मिलति सति वृतः फल्गुनेन त्वमेकः
कौरव्ये दत्तसैन्यः करिपुरमगमो दूत्यकृत्पाण्डवार्थम् ।
भीष्मद्रोणादिमान्ये तव खलु वचने धिक्कृते कौरवेण
व्यावृण्वन्विश्वरूपं मुनिसदसि पुरीं क्षोभयित्वागतोऽभूः

yuddhodyoge'tha mantre milati sati vṛtaḥ phalgunena tvamekaḥ kauravye dattasainyaḥ karipuramagamo dūtyakṛtpāṇḍavārtham bhīṣmadroṇādimānye tava khalu vacane dhikkṛte kauraveṇa vyāvṛṇvanviśvarūpaṁ munisadasi purīṁ kṣobhayitvāgato'bhūḥ

By that small wavering, even the lord was shown to taste māyā for a moment. The Bhāgavata was unafraid to say so.

Daśaka 86, Verse 6
जिष्णोस्त्वं कृष्ण सूतः खलु समरमुखे बन्धुघाते दयालुं
खिन्नं तं वीक्ष्य वीरं किमिदमयि सखे नित्य एकोऽयमात्मा ।
को वध्यः कोऽत्र हन्ता तदिह वधभियं प्रोज्झ्य मय्यर्पितात्मा
धर्म्यं युद्धं चरेति प्रकृतिमनयथा दर्शयन्विश्वरूपम्

jiṣṇostvaṁ kṛṣṇa sūtaḥ khalu samaramukhe bandhughāte dayāluṁ khinnaṁ taṁ vīkṣya vīraṁ kimidamayi sakhe nitya eko'yamātmā ko vadhyaḥ ko'tra hantā tadiha vadhabhiyaṁ projjhya mayyarpitātmā dharmyaṁ yuddhaṁ careti prakṛtimanayathā darśayanviśvarūpam

After Sālva, the demon Daṇḍa came; you killed him too. Each demon was a chapter, smaller than the last.

Daśaka 86, Verse 7
भक्तोत्तंसेऽथ भीष्मे तव धरणिभरक्षेपकृत्यैकसक्ते
नित्यं नित्यं विभिन्दत्ययुतसमधिकं प्राप्तसादे च पार्थे ।
निश्शस्त्रत्वप्रतिज्ञां विजहदरिवरं धारयन्क्रोधशाली
वाधावन्प्राञ्जलिं तं नतशिरसमथो वीक्ष्य मोदादपागाः

bhaktottaṁse'tha bhīṣme tava dharaṇibharakṣepakṛtyaikasakte nityaṁ nityaṁ vibhindatyayutasamadhikaṁ prāptasāde ca pārthe niśśastratvapratijñāṁ vijahadarivaraṁ dhārayankrodhaśālī vādhāvanprāñjaliṁ taṁ nataśirasamatho vīkṣya modādapāgāḥ

The reign was filled with such everyday work. The kingdom was kept by daily attention.

Daśaka 86, Verse 8
युद्धे द्रोणस्य हस्तिस्थिररणभगदत्तेरितं वैष्णवास्त्रं
वक्षस्याधत्त चक्रस्थगितरविमहाः प्रार्दयन्सिन्धुराजम् ।
नागास्त्रे कर्णमुक्ते क्षितिमवनमयन्केवलं कृत्तमौलिं
तत्रे तत्रापि पार्थं किमिव न हि भवान् पाण्डवानामकार्षीत्

yuddhe droṇasya hastisthiraraṇabhagadatteritaṁ vaiṣṇavāstraṁ vakṣasyādhatta cakrasthagitaravimahāḥ prārdayansindhurājam nāgāstre karṇamukte kṣitimavanamayankevalaṁ kṛttamauliṁ tatre tatrāpi pārthaṁ kimiva na hi bhavān pāṇḍavānāmakārṣīt

By each victory, the Yadus were settled into their full glory. Yet the long curse of the brāhmaṇas was already approaching.

Daśaka 86, Verse 9
युद्धादौ तीर्थगामी स खलु हलधरो नैमिशक्षेत्रमृच्छ
न्नप्रत्युत्थायिसूतक्षयकृदथ सुतं तत्पदे कल्पयित्वा ।
यज्ञघ्नं बल्वलं पर्वणि परिदलयन् स्नाततीर्थो रणान्ते
सम्प्राप्तो भीमदुर्योधनरणमशमं वीक्ष्य यातः पुरीन्ते

yuddhādau tīrthagāmī sa khalu haladharo naimiśakṣetramṛccha nnapratyutthāyisūtakṣayakṛdatha sutaṁ tatpade kalpayitvā yajñaghnaṁ balvalaṁ parvaṇi paridalayan snātatīrtho raṇānte samprāpto bhīmaduryodhanaraṇamaśamaṁ vīkṣya yātaḥ purīnte

Lord, by such daily attention, the kingdom is kept; let me give such attention to my own small kingdom.

Daśaka 86, Verse 10
संसुप्तद्रौपदेयक्षपणहतधियं द्रौणिमेत्य त्वदुक्त्या
तन्मुक्तं ब्राह्ममस्त्रं समहृत विजयो मौलिरत्नं च जह्रे ।
उच्छित्त्यै पाण्डवानां पुनरपि च विशत्युत्तरागर्भमस्त्रे
रक्षन्नङ्गुष्ठमात्रः किल जठरमगाश्चक्रपाणिर्विभो त्वम्

saṁsuptadraupadeyakṣapaṇahatadhiyaṁ drauṇimetya tvaduktyā tanmuktaṁ brāhmamastraṁ samahṛta vijayo mauliratnaṁ ca jahre ucchittyai pāṇḍavānāṁ punarapi ca viśatyuttarāgarbhamastre rakṣannaṅguṣṭhamātraḥ kila jaṭharamagāścakrapāṇirvibho tvam

Lord of the wind-house, save me by such steady alertness.

Daśaka 86, Verse 11
धर्मौघं धर्मसूनोरभिदधदखिलं छन्दमृत्युः स भीष्म
स्त्वां पश्यन्भक्तिभूम्नैव हि सपदि ययौ निष्कलब्रह्मभूयम् ।
संयाज्याथाश्वमेधैस्त्रिभिरतिमहितैर्धर्मजं पूर्णकामं
सम्प्राप्तो द्वारकां त्वं पवनपुरपते पाहि मां सर्वरोगात्

dharmaughaṁ dharmasūnorabhidadhadakhilaṁ chandamṛtyuḥ sa bhīṣma stvāṁ paśyanbhaktibhūmnaiva hi sapadi yayau niṣkalabrahmabhūyam saṁyājyāthāśvamedhaistribhiratimahitairdharmajaṁ pūrṇakāmaṁ samprāpto dvārakāṁ tvaṁ pavanapurapate pāhi māṁ sarvarogāt

Modern English in preparation.