प्रद्युम्नो रौक्मिणेयः स खलु तव कला शम्बरेणाहृतस्तं
हत्वा रत्या सहाप्तो निजपुरमहरद्रुक्मिकन्यां च धन्याम् ।
तत्पुत्रोऽथानिरुद्धो गुणनिधिरवहद्रोचनां रुक्मिपौत्रीं
तत्रोद्वाहे गतस्त्वं न्यवधि मुसलिना रुक्म्यपि द्यूतवैरात्pradyumno raukmiṇeyaḥ sa khalu tava kalā śambareṇāhṛtastaṁ hatvā ratyā sahāpto nijapuramaharadrukmikanyāṁ ca dhanyām tatputro'thāniruddho guṇanidhiravahadrocanāṁ rukmipautrīṁ tatrodvāhe gatastvaṁ nyavadhi musalinā rukmyapi dyūtavairāt
“Pradyumna, the son of Rukmiṇī, that part of you, was taken by Śambara. Having killed him, with Rati, he attained his own city; and he abducted the daughter of Rukmin, the blessed one.”