राम

Krishna in Mathurā after Kaṁsa 77 of 100

Sairandhrī and Akrūra

12 verses

Then long-tortured-by-love Sairandhrī (Trivakrā / Kubjā, the hunchbacked maid whose body Krishna straightened), you went with Uddhava sweetly to her dwelling. She, every day meditating on the festival of your coming, became the chief story of these post-Kaṁsa Mathurā years, alongside the messenger-mission to Akrūra. The daśaka tells the pre-Dwārakā Mathurā encounters: the maid-made-beautiful, the trusted minister, the city's slow turn.

Daśaka 77, Verse 1
सैरन्ध्र्यास्तदनु चिरं स्मरातुराया
यातोऽभूः सललितमुद्धवेन सार्धम् ।
आवासं त्वदुपगमोत्सवं सदैव
ध्यायन्त्याः प्रतिदिनवाससज्जिकायाः

sairandhryāstadanu ciraṁ smarāturāyā yāto'bhūḥ salalitamuddhavena sārdham āvāsaṁ tvadupagamotsavaṁ sadaiva dhyāyantyāḥ pratidinavāsasajjikāyāḥ

Then long-tortured-by-love Sairandhrī (Trivakrā/Kubjā), you went with Uddhava sweetly to her dwelling. She, every day meditating on the festival of your coming...

Daśaka 77, Verse 2
उपगते त्वयि पूर्णमनोरथां
प्रमदसम्भ्रमकम्प्रपयोधराम् ।
विविधमाननमादधतीं मुदा
रहसि तां रमयञ्चकृषे सुखम्

upagate tvayi pūrṇamanorathāṁ pramadasambhramakamprapayodharām vividhamānanamādadhatīṁ mudā rahasi tāṁ ramayañcakṛṣe sukham

By your visit, she received the boon of devotion. The encounter with Trivakrā in the road had ripened in this private visit. The body she had asked for was less than the love she now received.

Daśaka 77, Verse 3
पृष्टा वरं पुनरसाववृणोद्वराकी
भूयस्त्वया सुरतमेव निशान्तरेषु ।
सायुज्यमस्त्विति वदेत् बुध एव कामं
सामीप्यमस्त्वनिशमित्यपि नाब्रवीत्किम्

pṛṣṭā varaṁ punarasāvavṛṇodvarākī bhūyastvayā suratameva niśāntareṣu sāyujyamastviti vadet budha eva kāmaṁ sāmīpyamastvaniśamityapi nābravītkim

Then to Akrūra's house. Akrūra, the most loyal devotee, was overwhelmed at having you in his own dwelling. He served you; you spoke with him as friend.

Daśaka 77, Verse 4
ततो भवान्देव निशासु कासुचिन्
मृगीदृशं तां निभृतं विनोदयन् ।
अदादुपश्लोक इति श्रुतं सुतं
स नारदात्सात्त्वततन्त्रविद्बभौ

tato bhavāndeva niśāsu kāsucin mṛgīdṛśaṁ tāṁ nibhṛtaṁ vinodayan adādupaśloka iti śrutaṁ sutaṁ sa nāradātsāttvatatantravidbabhau

You sent Uddhava to Vraja, with messages of love for the gopis and Yaśodā. Uddhava became, in that errand, the bridge between the two worlds.

Daśaka 77, Verse 5
अक्रूरमन्दिरमितोऽथ बलोद्धवाभ्या
मभ्यर्चितो बहु नुतो मुदितेन तेन ।
एनं विसृज्य विपिनागतपाण्डवेय
वृत्तं विवेदिथ तथा धृतराष्ट्रचेष्टाम्

akrūramandiramito'tha baloddhavābhyā mabhyarcito bahu nuto muditena tena enaṁ visṛjya vipināgatapāṇḍaveya vṛttaṁ viveditha tathā dhṛtarāṣṭraceṣṭām

Uddhava in Vraja saw the love of the gopis; he saw it had grown in your absence rather than diminished. He returned to Mathurā with his head transformed.

Daśaka 77, Verse 6
विघाताज्जामातुः परमसुहृदो भोजनृपते
र्जरासन्धे रुन्धत्यनवधिरुषान्धेऽथ मथुराम् ।
रथाद्यैर्द्योलब्धैः कतिपयबलस्त्वं बलयुत
स्त्रयोविंशत्यक्षौहिणि तदुपनीतं समहृथाः

vighātājjāmātuḥ paramasuhṛdo bhojanṛpate rjarāsandhe rundhatyanavadhiruṣāndhe'tha mathurām rathādyairdyolabdhaiḥ katipayabalastvaṁ balayuta strayoviṁśatyakṣauhiṇi tadupanītaṁ samahṛthāḥ

By Uddhava, the doctrine of love-in-separation was carried back. The Bhāgavata's later philosophy is built on Uddhava's report.

Daśaka 77, Verse 7
बद्धं बलादथ बलेन बलोत्तरं त्वं
भूयो बलोद्यमरसेन मुमोचिथैनम् ।
निश्शेषदिग्जयसमाहृतविश्वसैन्यात्
कोऽन्यस्ततो हि बलपौरुषवांस्तदानीम्

baddhaṁ balādatha balena balottaraṁ tvaṁ bhūyo balodyamarasena mumocithainam niśśeṣadigjayasamāhṛtaviśvasainyāt ko'nyastato hi balapauruṣavāṁstadānīm

Sending the bow-and-axe gift to your foster parents, you continued life in Mathurā. Yet the news of Jarāsandha's army was always at the city's gates.

Daśaka 77, Verse 8
भग्नस्स लग्नहृदयोऽपि नृपैः प्रणुन्नो
युद्धं त्वया व्यधित षोडशकृत्व एवम् ।
अक्षौहिणीः शिव शिवास्य जघन्थ विष्णो
सम्भूय सैकनवतित्रिशतं तदानीम्

bhagnassa lagnahṛdayo'pi nṛpaiḥ praṇunno yuddhaṁ tvayā vyadhita ṣoḍaśakṛtva evam akṣauhiṇīḥ śiva śivāsya jaghantha viṣṇo sambhūya saikanavatitriśataṁ tadānīm

Day by day, the next chapter prepared itself. Mathurā was outgrown.

Daśaka 77, Verse 9
अष्टादशेऽस्य समरे समुपेयुषि त्वं
दृष्ट्वा पुरोऽथ यवनं यवनत्रिकोट्या ।
त्वष्ट्रा विधाप्य पुरमाशु पयोधिमध्ये
तत्राथ योगबलतः स्वजनाननैषीः

aṣṭādaśe'sya samare samupeyuṣi tvaṁ dṛṣṭvā puro'tha yavanaṁ yavanatrikoṭyā tvaṣṭrā vidhāpya puramāśu payodhimadhye tatrātha yogabalataḥ svajanānanaiṣīḥ

Lord, by such daily meeting of devotees in their houses, you taught how the lord visits everyday life. Visit me too in my house.

Daśaka 77, Verse 10
पद्भ्यां त्वं पद्ममाली चकितिव पुरान्निर्गतो धावमानो
म्लेच्छेशेनानुयातो वधसुकृतविहीनेन शैले न्यलैषीः ।
सुप्तेनाङ्घ्र्याहतेन द्रुतमथ मुचुकुन्देन भस्मीकृतेऽस्मिन्
भूपायास्मै गुहान्ते सुललितवपुषा तस्थिषे भक्तिभाजे

padbhyāṁ tvaṁ padmamālī cakitiva purānnirgato dhāvamāno mleccheśenānuyāto vadhasukṛtavihīnena śaile nyalaiṣīḥ suptenāṅghryāhatena drutamatha mucukundena bhasmīkṛte'smin bhūpāyāsmai guhānte sulalitavapuṣā tasthiṣe bhaktibhāje

Lord of the wind-house, save me from forgetting that you visit even small houses.

Daśaka 77, Verse 11
एक्ष्वाकोऽहं विरक्तोऽस्म्यखिलनृपसुखे त्वत्प्रसादैककाङ्क्षी
हा देवेति स्तुवन्तं वरविततिषु तं निस्पृहं वीक्ष्य हृष्यन् ।
मुक्तेस्तुल्यां च भक्तिं धुतसकलमलं मोक्षमप्याशु दत्त्वा
कार्यं हिंसाविशुद्ध्यै तप इति च तदा प्रास्थ लोकप्रतीत्यै

ekṣvāko'haṁ virakto'smyakhilanṛpasukhe tvatprasādaikakāṅkṣī hā deveti stuvantaṁ varavitatiṣu taṁ nispṛhaṁ vīkṣya hṛṣyan muktestulyāṁ ca bhaktiṁ dhutasakalamalaṁ mokṣamapyāśu dattvā kāryaṁ hiṁsāviśuddhyai tapa iti ca tadā prāstha lokapratītyai

Modern English in preparation.

Daśaka 77, Verse 12
तदनु मथुरां गत्वा हत्वा चमूं यवनाहृतां
मगधपतिना मार्गे सैन्यैः पुरेव निवारितः ।
चरमविजयं दर्पायास्मै प्रदाय पलायितो
जलधिनगरीं यातो वातालयेश्वर पाहि माम्

tadanu mathurāṁ gatvā hatvā camūṁ yavanāhṛtāṁ magadhapatinā mārge sainyaiḥ pureva nivāritaḥ caramavijayaṁ darpāyāsmai pradāya palāyito jaladhinagarīṁ yāto vātālayeśvara pāhi mām

Modern English in preparation.