Skip to main content

Prakṛti-khaṇḍa · Chapter 24

Chapter 24

Unit 54 of 276Prakṛti-khaṇḍa · Chapter 24Prakṛti-khaṇḍa · Chapter 241 source entries

Prakṛti-khaṇḍa · Chapter 24

Source

नारायण उवाच ।। स्तुत्वा सोऽश्वपतिस्तेन संपूज्य विधिपूर्वकम् ।। ददर्श तत्र तां देवीं सहस्रार्कसमप्रभाम् ।। १ ।। उवाच सा तं राजानं प्रसन्ना सस्मिता सती ।। यथा माता स्वपुत्रं च द्योतयन्ती दिशस्त्विषा ।।२।। सावित्र्युवाच ।। जानामि ते महाराज यत्ते मनसि वर्त्तते ।। वाञ्छितं तव पत्न्याश्च सर्वं दास्यामि निश्चितम् ।।३ ।। साध्वी कन्याभिलाषं च करोति तव कामिनी ।। त्वं प्रार्थयसि पुत्रं च भविष्यति च ते क्रमात् ।। ४ ।। इत्युक्त्वा सा महादेवी ब्रह्मलोकं जगाम ह ।। राजा जगाम स्वगृहं तत्कन्याऽऽदौ बभूव ह ।। ५ ।। राज्ञो धनाच्च सावित्र्या बभूव कमला कला ।। सावित्रीति च तन्नाम चकाराश्वपतिर्नृपः ।। ६ ।। कालेन सा वर्द्धमाना बभूव च दिने दिने ।। रूपयौवनसम्पन्ना शुक्ले चन्द्रकला यथा ।। ७ ।। सा वरं वरयामास द्युमत्सेनात्मजं तदा।। सावित्री सत्यवन्तं च नानागुणसमन्वितम् ।। ।।८।। राजा तस्मै ददौ तां च रत्नभूषणभूषिताम् ।। स च सार्धं कौतुकेन तां गृहीत्वा गृहं ययौ।।९।। स च संवत्सरेऽतीते सत्यवान्सत्यविक्रमः ।। जगाम फलकाष्ठार्थं प्रहर्षं पितुराज्ञया ।।2.24.१०।। जगाम तत्र सावित्री तत्पश्चाद्दैवयोगतः ।। निपत्य वृक्षाद्दैवेन प्राणांस्तत्याज सत्यवान् ।। ११ ।। यमस्तज्जीवपुरुषं बद्ध्वाङ्गुष्ठसमं मुने ।। गृहीत्वा गमनं चक्रे तत्पश्चात्प्रययौ सती ।। १२ ।। पश्चात्तां सुन्दरीं दृष्ट्वा यमः संयमिनीपतिः ।। उवाच मधुरं साध्वीं साधूनां प्रवरो महान् ।। १३ ।। यम उवाच ।। अहो क्व यासि सावित्रि गृहीत्वा मानुषीं तनुम् ।। यदि यास्यसि कान्तेन सार्धं देहं तदा त्यज ।। १४ ।। गन्तुं मर्त्त्यो न शक्नोति गृहीत्वा पाञ्चभौतिकम्।। देहं च यमलोकं च नश्वरं नश्वरः सदाः ।। १५ ।। पूर्णश्च भर्त्तुस्ते कालः ह्यभवद्भारते सति ।। स कर्मफलभोगार्थं सत्यवान्याति मद्गृहम् ।। १६ ।। कर्मणा जायते जन्तुः कर्मणैव प्रलीयते ।। सुखं दुःखं भयं शोकं कर्मणैव प्रपद्यते ।। १७ ।। कर्मणेन्द्रो भवेज्जीवो ब्रह्मपुत्रः स्वकर्मणा ।। स्वकर्मणा हरेर्दासो जन्मादिरहितो भवेत् ।। १६ ।। स्वकर्मणा सर्वसिद्धिममरत्वं लभेद् ध्रुवम् ।। लभेत्स्वकर्मणा विष्णोः सालोक्यादिचतुष्टयम् ।। १९ ।। कर्मणा ब्राह्मणत्वं च मुक्तत्वं च स्वकर्मणा ।। सुरत्वं च मनुत्वं च राजेन्द्रत्वं लभेन्नरः ।। 2.24.२० ।। कर्मणा च मुनीन्द्रत्वं तपस्वित्वं च कर्मणा ।। कर्मणा क्षत्रियत्वं च वैश्यत्वं च स्वकर्मणा ।। २१ ।। कर्मणा चैव शूद्रत्वमन्त्यजत्वं स्वकर्मणा ।। २२ ।। स्वकर्मणा च म्लेच्छत्वं लभते नात्र संशयः ।। स्वकर्मणा जङ्गमत्वं स्थावरत्वं स्वकर्मणा ।। २३ ।। स्वकर्मणा च शैलत्वं वृक्षत्वं च स्वकर्मणा ।। स्वकर्मणा पशुत्वं च पक्षित्वं च स्वकर्मणा ।। २४ ।। स्वकर्मणा क्षुद्रजन्तुः कृमित्वं च स्वकर्मणा ।। स्वकर्मणा च सर्पत्वं गन्धर्वत्वं स्वकर्मणा ।। २५ ।। स्वकर्मणा राक्षसत्वं किन्नरत्वं स्वकर्मणा ।। स्वकर्मणा च यक्षत्वं कूष्माण्डत्वं स्वकर्मणा ।। २६ ।। स्वकर्मणा च प्रेतत्वं वेतालत्वं स्वकर्मणा।। भूतत्वं च पिशाचत्वं डाकिनीत्वं स्वकर्मणा ।। २७ ।। दैत्यत्वं दानवत्वं चाप्यसुरत्वं स्वकर्मणा ।। कर्मणा पुण्यवाञ्जीवो महापापी स्वकर्मणा ।। २८ ।। कर्मणा सुन्दरोऽरोगी महारोगी च कर्मणा ।। कर्मणा चान्धः काणश्च कुत्सितश्च स्वकर्मणा ।। २९ ।। कर्मणा नरकं यान्ति जीवाः स्वर्गं स्वकर्मणा ।। कर्मणा शक्रलोकं च सूर्य्यलोकं स्वकर्मणा ।। 2.24.३० ।। कर्मणा चन्द्रलोकं च वह्निलोकं स्वकर्मणा ।। कर्मणा वायुलोकं च कर्मणा वरुणालयम् ।। ३१ ।। तथा कुबेरलोकं च नरो याति स्वकर्मणा ।। कर्मणा ध्रुवलोकं च शिवलोकं स्वकर्मणा ।। ३२ ।। याति नक्षत्रलोकं च सत्यलोकं स्वकर्मणा ।। जनोलोकं तपोलोकं महर्लोकं स्वकर्मणा ।। ३३ ।। स्वकर्मणा च पातालं ब्रह्मलोकं स्वकर्मणा ।। कर्मणा भारतं पुण्यं सर्वेप्सितवरप्रदम् ।। ३४ ।। कर्मणा याति वैकुण्ठं गोलोकं च निरामयम् ।। कर्मणा चिरजीवी च क्षणायुश्च स्वकर्मणा ।। ३५ ।। कर्मणा कोटिकल्पायुः क्षीणायुश्च स्वकर्मणा ।। जीवसंचारमात्रायुर्गर्भे मृत्युः स्वकर्मणा ।। ३६ ।। इत्येवं कथितं सर्वं मया तत्त्वं च सुन्दरि ।। कर्मणा ते मृतो भर्त्ता गच्छ वत्से यथासुखम् ।। ३७ ।। इति श्रीब्रह्मवैवर्त्ते महापुराणे द्वितीये प्रकृतिखण्डे नारदनारायणसंवादे कर्मविपाके कर्मणः सर्वहेतुत्वप्रदर्शनं नाम चतुर्विंशतितमोऽध्यायः ।। २४ ।।

nārāyaṇa uvāca || stutvā so'śvapatistena saṃpūjya vidhipūrvakam || dadarśa tatra tāṃ devīṃ sahasrārkasamaprabhām || 1 || uvāca sā taṃ rājānaṃ prasannā sasmitā satī || yathā mātā svaputraṃ ca dyotayantī diśastviṣā ||2|| sāvitryuvāca || jānāmi te mahārāja yatte manasi varttate || vāñchitaṃ tava patnyāśca sarvaṃ dāsyāmi niścitam ||3 || sādhvī kanyābhilāṣaṃ ca karoti tava kāminī || tvaṃ prārthayasi putraṃ ca bhaviṣyati ca te kramāt || 4 || ityuktvā sā mahādevī brahmalokaṃ jagāma ha || rājā jagāma svagṛhaṃ tatkanyā''dau babhūva ha || 5 || rājño dhanācca sāvitryā babhūva kamalā kalā || sāvitrīti ca tannāma cakārāśvapatirnṛpaḥ || 6 || kālena sā varddhamānā babhūva ca dine dine || rūpayauvanasampannā śukle candrakalā yathā || 7 || sā varaṃ varayāmāsa dyumatsenātmajaṃ tadā|| sāvitrī satyavantaṃ ca nānāguṇasamanvitam || ||8|| rājā tasmai dadau tāṃ ca ratnabhūṣaṇabhūṣitām || sa ca sārdhaṃ kautukena tāṃ gṛhītvā gṛhaṃ yayau||9|| sa ca saṃvatsare'tīte satyavānsatyavikramaḥ || jagāma phalakāṣṭhārthaṃ praharṣaṃ piturājñayā ||2.24.10|| jagāma tatra sāvitrī tatpaścāddaivayogataḥ || nipatya vṛkṣāddaivena prāṇāṃstatyāja satyavān || 11 || yamastajjīvapuruṣaṃ baddhvāṅguṣṭhasamaṃ mune || gṛhītvā gamanaṃ cakre tatpaścātprayayau satī || 12 || paścāttāṃ sundarīṃ dṛṣṭvā yamaḥ saṃyaminīpatiḥ || uvāca madhuraṃ sādhvīṃ sādhūnāṃ pravaro mahān || 13 || yama uvāca || aho kva yāsi sāvitri gṛhītvā mānuṣīṃ tanum || yadi yāsyasi kāntena sārdhaṃ dehaṃ tadā tyaja || 14 || gantuṃ marttyo na śaknoti gṛhītvā pāñcabhautikam|| dehaṃ ca yamalokaṃ ca naśvaraṃ naśvaraḥ sadāḥ || 15 || pūrṇaśca bharttuste kālaḥ hyabhavadbhārate sati || sa karmaphalabhogārthaṃ satyavānyāti madgṛham || 16 || karmaṇā jāyate jantuḥ karmaṇaiva pralīyate || sukhaṃ duḥkhaṃ bhayaṃ śokaṃ karmaṇaiva prapadyate || 17 || karmaṇendro bhavejjīvo brahmaputraḥ svakarmaṇā || svakarmaṇā harerdāso janmādirahito bhavet || 16 || svakarmaṇā sarvasiddhimamaratvaṃ labhed dhruvam || labhetsvakarmaṇā viṣṇoḥ sālokyādicatuṣṭayam || 19 || karmaṇā brāhmaṇatvaṃ ca muktatvaṃ ca svakarmaṇā || suratvaṃ ca manutvaṃ ca rājendratvaṃ labhennaraḥ || 2.24.20 || karmaṇā ca munīndratvaṃ tapasvitvaṃ ca karmaṇā || karmaṇā kṣatriyatvaṃ ca vaiśyatvaṃ ca svakarmaṇā || 21 || karmaṇā caiva śūdratvamantyajatvaṃ svakarmaṇā || 22 || svakarmaṇā ca mlecchatvaṃ labhate nātra saṃśayaḥ || svakarmaṇā jaṅgamatvaṃ sthāvaratvaṃ svakarmaṇā || 23 || svakarmaṇā ca śailatvaṃ vṛkṣatvaṃ ca svakarmaṇā || svakarmaṇā paśutvaṃ ca pakṣitvaṃ ca svakarmaṇā || 24 || svakarmaṇā kṣudrajantuḥ kṛmitvaṃ ca svakarmaṇā || svakarmaṇā ca sarpatvaṃ gandharvatvaṃ svakarmaṇā || 25 || svakarmaṇā rākṣasatvaṃ kinnaratvaṃ svakarmaṇā || svakarmaṇā ca yakṣatvaṃ kūṣmāṇḍatvaṃ svakarmaṇā || 26 || svakarmaṇā ca pretatvaṃ vetālatvaṃ svakarmaṇā|| bhūtatvaṃ ca piśācatvaṃ ḍākinītvaṃ svakarmaṇā || 27 || daityatvaṃ dānavatvaṃ cāpyasuratvaṃ svakarmaṇā || karmaṇā puṇyavāñjīvo mahāpāpī svakarmaṇā || 28 || karmaṇā sundaro'rogī mahārogī ca karmaṇā || karmaṇā cāndhaḥ kāṇaśca kutsitaśca svakarmaṇā || 29 || karmaṇā narakaṃ yānti jīvāḥ svargaṃ svakarmaṇā || karmaṇā śakralokaṃ ca sūryyalokaṃ svakarmaṇā || 2.24.30 || karmaṇā candralokaṃ ca vahnilokaṃ svakarmaṇā || karmaṇā vāyulokaṃ ca karmaṇā varuṇālayam || 31 || tathā kuberalokaṃ ca naro yāti svakarmaṇā || karmaṇā dhruvalokaṃ ca śivalokaṃ svakarmaṇā || 32 || yāti nakṣatralokaṃ ca satyalokaṃ svakarmaṇā || janolokaṃ tapolokaṃ maharlokaṃ svakarmaṇā || 33 || svakarmaṇā ca pātālaṃ brahmalokaṃ svakarmaṇā || karmaṇā bhārataṃ puṇyaṃ sarvepsitavarapradam || 34 || karmaṇā yāti vaikuṇṭhaṃ golokaṃ ca nirāmayam || karmaṇā cirajīvī ca kṣaṇāyuśca svakarmaṇā || 35 || karmaṇā koṭikalpāyuḥ kṣīṇāyuśca svakarmaṇā || jīvasaṃcāramātrāyurgarbhe mṛtyuḥ svakarmaṇā || 36 || ityevaṃ kathitaṃ sarvaṃ mayā tattvaṃ ca sundari || karmaṇā te mṛto bharttā gaccha vatse yathāsukham || 37 || iti śrībrahmavaivartte mahāpurāṇe dvitīye prakṛtikhaṇḍe nāradanārāyaṇasaṃvāde karmavipāke karmaṇaḥ sarvahetutvapradarśanaṃ nāma caturviṃśatitamo'dhyāyaḥ || 24 ||

English translation

The adoration of Savitri Narayana said—The king Asvapati adored SavitrT with the great stotra performing her the piijd properly who appeared before him having the lustre of a thousand suns. The goddess SavitrT came to the king with a smiling face and spoke to him as if a mother was speaking to her son. The entire region illumined with the lustre of SavitrT.

SavitrT said—O great king I am well aware of the desire of your mind; therefore I shall surely fulfil your as well as your wife's desires.

The chaste lady desires for a daughter and you are desirous of having a son. The desires of both of 3 ^ou will be fulfilled.

Thus speaking, the great goddess returned to Brahmaloka and the king also returned to his abode. Thereafter a girl was bom from the ray of goddess LaksmT—who was given the name of The girl continued growing up like the moon of the bright fortnight and in a short time she became quite youthful. Thereafter SavitrT accepted Satyavan as her husband, who was the son of Dyumatsena and was quite tmthful and The king adorning his daughter SavitrT with all the ornaments gave her away in marriage to Satyavan. Both of them then went to the place of Satyavan pleasantly. After a year the tmthful Satyavan, went to the forest with the permission of his father to collect fmits and roots and fire As a move of the destiny SavitrT too accompanied him. There, in the thick forest Satyavan fell down from a tree and he died O sage, Yama tied the Jlvdtamd of Satyavan having the size of a thumb and proceeded on to

his place. The chaste SavitrT also started following him. When the self-disciplined and noble-minded Yama found SavitrT who was extremely beautiful, following him, he then spoke to her in sweet words.

Enftr ijfter eot i Yama said—O Savitrl, where are you going with this human body? In case you want to accompany your husband you better put an end to the human body, No one can reach the abode of Yama with the human body which consists of five elements Water, Agni, Vayu and Akasa). The time for your husband to stay on earth in Bharata has come to an end. Therefore I am taking Satyavan to my place to enable him to bear the fruits of his Because one is born as a result of his deeds and also meets with his end because of the same.

He achieves pleasure and pain, danger and grief according to his own deeds. By his own deeds he once became Indras and also the sun of Brahma.

He also becomes the slave of lord Visnu getting free from the cycle of birth and death. One becomes eternal and gets all the success because of his own deeds and he also achieves salvation from lord Visnu because of his own deeds.

A man achieves Brahminhood, salvation, godliness and becomes human or king because of his own deeds. By one's own deeds, one becomes a sage, an ascetic, a Ksatriya, a Vaisnava, a Sudra, a Candala and Mleccha. There is no doubt about it.

By his own deeds a human being moves around and by his own deeds he becomes static.

By one's own deeds one becomes a moutnain, a tree an animal and a bird. Because of his own deeds one becomes an insignificant creature, an insect, a reptile, a Gandharva, a Raksasa, a Kinnara, a Yaksa and a Kusmanda, a Vetdla, a Preta, a goblin, a Pisdea and a DakinL He becomes with his own deeds, a Daitya, a Danava, a Asura and a noble soul or an evil spirit with his own deeds. Because of his own deeds he becomes beautiful, healthy, suffers from the disease and becomes blind, one-eyed and By his own deeds the creatures go to Vayiiloka and Variinloka.

By his own deeds, one reaches the abode of Kubera, Dhruvaioka, Sivaloka, the and Maharloka.

By one's own deeds one reaches Brahmaloka and also takes birth in the land of Bharata which is desired by all.

He achieves Vaikuntha and the sinless Goloka because of his own deeds. He achieves a long life on a short life because of his own deeds.

With his own deeds, he gets life as long as crores of kalpas and short life by his own deeds.

One gets short life for a moment because of his own deeds and also dies in the mother's womb because of his own deeds.

O beautiful one, thus I have told you everything about all the tattvas. O daughter, your husband has died because of his own karma, therefore you better go back to your abode.

Chapter-aligned complete witnesses. Sanskrit Wikisource revision 117696 (2017-08-13T02:41:35Z); Shanti Lal Nagar English scan pages n325–n328: https://archive.org/details/brahma-vaivarta-purana-all-four-kandas-english-translation/page/n325/mode/1up. The historic English OCR transcription is lightly normalized; no verse-by-verse alignment is asserted.